Varētu piekrist dionysus, bet dzīvē ir tik daudz pierādījumu pretējam, kad šī ģimeniskā vērtība izgaist un vecim jāmeklē striķis un ziepes dēļ agrāk tik mīļās sievas, bet tagad kuces darbībām.
Pati apkārt jājas ar mīļākajiem, iesniedz škiršanos vēl pieprasa pusi mantas un alimentus par 3 bērniem, kurus nomaksājot vecim paliek minimums, ko likums paredz.
Vecim izvēles nav, jo aprecējās jauns un visa manta (māja, auto, mazdārziņš u.c) ir iegūta laulības laikā un laulības līgums arī nav noslēgts
Paternitātes testu neesmu taisījis un netaisīšu. Ir daudz citu pazīmju pēc kurām var spriest kā dēls viņš ir.
Ja dzīvē būtu gadījies ka neesmu bioloģiskais tēvs, tas neko nemainītu, jo galu galā - tēvs pirmākrt ir tas kurš uzaudzina un nodot tālāk savu garīgo mantojumu, nevis nojājies un aizbēdzis.
Zigfrīd, tev vienīgais priekšstats par sievietēm nāk no Cosmo?
Tu gan īsti nesaprati, ko es tev centos pateikt, bet neprotu to nodefinēt vēl nepārprotamāk. Pateikšu tikai to, ka attiecības nav cīņa par virsrokas gūšanu (kuram kas ir vajadzīgs vairāk?), bet gan mēģinājumi atrast kompromisus, kas izriet no tā, ka tu esi ieinteresēts otras puses labklājībā, ne tikai savējā. Un otrādi.
Likteņa ironijas dēļ lielākie sieviešu nīdēji iemīlas riebīgākajās meitenēs, brīvības sargātāji pakļūst 'zem tupeles', bet uzskata "sievietes ir stulbas" paudēji veido ģimeni ar dumjākajām. Un visi ir neaprakstāmi laimīgi. Novērojums iz dzīves.
Attiecibam irjega tikai tad ja esi kopa ar cilveku kura klatbutne vari justies brivi, darit visu ko velies un vins tevi pienems tadu kads esi par visiem 1000%. Bet tadu cilveku atrast ir loti gruti.
tēvs pirmākrt ir tas kurš uzaudzina un nodot tālāk savu garīgo mantojumu, nevis nojājies un aizbēdzis.
Attiecibam irjega tikai tad ja esi kopa ar cilveku kura klatbutne vari justies brivi, darit visu ko velies un vins tevi pienems tadu kads esi par visiem 1000%. Bet tadu cilveku atrast ir loti gruti.
Tev tikai tā šķiet. 65% iespējamība, ka tas nav tavs bērns bet kāda cita.
Kad pupi nošļuks, varbūt prātiņš nāks mājās.
Man apkart ir daudzi pec 30 un virieshi, kuri kadreiz teikushi, ka ne vinjiem kaazas, ne sievas, ne bernus, tikai laikam ejot sie cilveki ari paliek vientuli un GRIB bernus un draudzeni-sievu, tikai tada lieta, jo vecaks paliec, jo izvele paliek mazaka, jo labakas ir jau precetas.
Man vecākajam bērnam ir 15 un es daudzejādā ziņā redzu viņā sevi. Tās ir mans turpinājums un manas asinis. Un tas ir vērtīgākais kas aiz manis paliek.
348
