Kāpēc sievietes piespiež vīriešus precēties?

Tu ta saki itka attiecibam nebutu ari slikto pusu. Ir un looti daudz. Un nevisiem izdodas atrast to ar ko gribetos but kopa. Ka ari tadas attiecibas, ka tu aprakstiji neeksiste...

Vabolens-zinu gadijumu kad virietis apprecejas pec ilgas kopa busanas, jo ta velejas vina sieva, pirms dzemde vinam bernu. Bet pats vins negribeja preceties.

Par to attieksmi varbūt būsi tik laipna un pateiksi man kko priekšā?

Es runāju par tiem ļoti vienpusīgajiem uzskatiem, ko tu šeit regulāri demonstrē. Sievietes - stulbas un frigidas, attiecības - ierobežošana, casual seksa partneres - īsta vīrieša galvenā pazīme, visi precēties vīrieši - nelaimes čupiņas. Viss vienos vārtos... Tu centies racionalizē to, kāpēc tev neizdevās attiecības un ka patiesībā tās tev nebija vajadzīgs. Tev varētu nolikt priekšā deviņus laimīgi precējušos vīriešus un vienu nelaimīgu, un tu pamanītu tikai to pēdējo. Nu, vismaz tāds iespaids man rodas.

Nu re Elizabetei nav ko man atbildēt! Prognozējami.

Neglaimo sev.

Tu ta saki itka attiecibam nebutu ari slikto pusu. Ir un looti daudz. Un nevisiem izdodas atrast to ar ko gribetos but kopa. Ka ari tadas attiecibas, ka tu aprakstiji neeksiste...

Protams, ka vienmēr neiet kā pa diedziņu. Kas tieši tev no manis rakstītā šķiet nereāls? Es to neteiktu, ja nebūtu piedzīvojusi un līdz ar šo pieredzi nebūtu izmainījusies pati.

Dreikam/Zigfrīdam nav ko atbildēt.

Likteņa ironijas dēļ lielākie sieviešu nīdēji iemīlas riebīgākajās meitenēs, brīvības sargātāji pakļūst 'zem tupeles', bet uzskata "sievietes ir stulbas" paudēji veido ģimeni ar dumjākajām. Un visi ir neaprakstāmi laimīgi. Novērojums iz dzīves.

Layla, kā sauc, tā atskan :D

Es runāju par tiem ļoti vienpusīgajiem uzskatiem, ko tu šeit regulāri demonstrē. Sievietes - stulbas un frigidas, attiecības - ierobežošana, casual seksa partneres - īsta vīrieša galvenā pazīme, visi precēties vīrieši - nelaimes čupiņas. Viss vienos vārtos... Tu centies racionalizē to, kāpēc tev neizdevās attiecības un ka patiesībā tās tev nebija vajadzīgs. Tev varētu nolikt priekšā deviņus laimīgi precējušos vīriešus un vienu nelaimīgu, un tu pamanītu tikai to pēdējo. Nu, vismaz tāds iespaids man rodas.

Visiem mums uzskati ir vienpusīgi - arī tev. Sievietes ir stulbas - gaidu tavas domas par to līmeni kurs šeit ir vērojams un par tavu interpretāciju jautajumā ko domāt par sievietēm 20 - 30 kuras te cik saprotu ir vairakumā. frigīdas? Nu varbūt - ne visas, bet lielāka daļa no pārējām ir egoistes - jūs interesē vispirms attiecības un pēc tam - varbūt būs tas kas mani interesē - sekss! Kāpēc tādā situacijā būtu aizliegts man būt egiostam? Tikai sievietes nespej to normali uztvert un pārdzīvot ja vīrietis prot tikt galā ar savu testosteronu tā lai nebūtu iemaukti jānesā! Iznak pēc sieviešu domām tā - egioste ir īsta sieviete, bet egiosts īsts vīrietis nav. Kādā sakara tā? Nē, draudzene! Arī man ir tiesības būt egiostam - vispirms sekss tā kā es gribu un pec tam - varbūt vēl kas cits kas mani tik ļoti neinteresē! Un tad - skatamies kam vairāk vajag? Kam vajag tas ir skaidrs. Pieredze rāda ka neskatoties uz to miglu kura te un citus lielos daudzumos tiek pūsta - vairāk tomēr sievietēm vajag.
Deviņi pret vienu? Nav pareizā statistika! Aprunājies ar večiem būdama veča izskatā un tu redzēsi ka statistika būtībā ir gandrīz otrāda - deviņuiem jābūt tādiem kuri no jums vaļā sapņo tikt un to vienu laimīgo vēl smagi jāmeklē būtu.

Deviņi pret vienu? Nav pareizā statistika! Aprunājies ar večiem būdama veča izskatā un tu redzēsi ka statistika būtībā ir gandrīz otrāda - deviņuiem jābūt tādiem kuri no jums vaļā sapņo tikt un to vienu laimīgo vēl smagi jāmeklē būtu.

Varbūt tā arī ir - no 10 tirliņiem viens ir vīrietis.

Varbūt tā arī ir - no 10 tirliņiem viens ir vīrietis.

Kur nu man ... Līdzināties ar īstiem vīriešiem! :-D :-D :-D :-D :-D

P.s. Tekstu sievai pirms publiskošanas atrādīji? Atļāva ievietot?

Zigfrīd, tev vienīgais priekšstats par sievietēm nāk no Cosmo?
Tu gan īsti nesaprati, ko es tev centos pateikt, bet neprotu to nodefinēt vēl nepārprotamāk. Pateikšu tikai to, ka attiecības nav cīņa par virsrokas gūšanu (kuram kas ir vajadzīgs vairāk?), bet gan mēģinājumi atrast kompromisus, kas izriet no tā, ka tu esi ieinteresēts otras puses labklājībā, ne tikai savējā. Un otrādi.

Kur nu man ... Līdzināties ar īstiem vīriešiem!

P.s. Tekstu sievai pirms publiskošanas atrādīji? Atļāva ievietot?

Gan jau paaugsies un nāksi pie prāta.

P.S Kā tu domā, pēc 20 gadu kopdzīves mēs labi pazītam viens otru.

Labi. Par casual seksa partnerēm. Nav jau ta ka pavisam gadījuma sakari. Vēlreiz saku - viss ir tā kā gribu es - savs un nemainīgs (ja es tā gribu) riņķis. Vari pateikt kaut vienu iemeslu kāpēc man būtu jālien kkādās attiecībās ja man bez atbilstības tavām un Dionysus teorijām viss ir tā kā es to gribu? Par precētajiem. Labi var viņi nebūt nelaimes čupiņas - re ka Dionysus te stāv un krīt - bet es dzīvoju labāk. Man ir māja kura nav ne ar vienu jādala. Man nekad nebūs alimenti jamaksā. Man smaida un izdabā kad es ierodos ciemos. Šai punktā par 100% precēto varu teikt - nav viņiem tās attieksmes no sievietēm kāda ir man. Nav vēl apprecējies neviens tāds kuram nervi pateicoties sievietem pēc 20 gadiem laulības būtu tikpat stipri un veseli kā kāzu dienā. Man ir sava siamniecība - viņām sava. Ja gribu - mētaju zeķes kur pagadās un traukus nemazgāju. Ka vēl man šajā dzīve trūkst? Es - neredzu ko tādu kas ir precētajiem, bet man - nav.

P.S. Cik sen ta' atļāva pašam savas domas patstāvīgi izteikt?

Ka vēl man šajā dzīve trūkst? Es - neredzu ko tādu kas ir precētajiem, bet man - nav.

Ja tev domājot par bērniem nāk prātā tikai alimenti, tad tiešām, tev bērnus labāk nevajag.

Man vecākajam bērnam ir 15 un es daudzejādā ziņā redzu viņā sevi. Tās ir mans turpinājums un manas asinis. Un tas ir vērtīgākais kas aiz manis paliek.
Kas gan vēl var būt cits ?

Es - neredzu ko tādu kas ir precētajiem, bet man - nav.

Jā, jo tu domā materiālās kategorijās, kas tomēr ir ļoti aprobežoti, tev tā nešķiet? Atbalsts, māju sajūta, sapratne - tas tev nav vajadzīgs?

Vēl, protams, ir tas, ka ar apprecēšanos vien nepietiek. Pie attiecībām ir jāstrādā visā to garumā. Tā tas diemžēl notiek, ka daudziem cilvēkiem ar gadiem pietrūkst spēka vai gribēšanas tās nosargāt. Jā, dažādu strīdu vai pāridarījumu rezultātā var rasties vienaldzība vai pat pretīgums vienam pret otru. Bet vai tāpēc vajadzētu piecirst kāju un teikt "ja viss vienmēr nenotiek pēc mana prāta, tad attiecības nav vajadzīgs"? Es domāju, ka ne!

Godīgi, man šķiet, ka daļa taisnības ir abām pusēm. Kā vīrieši tā sievietes jūt sabiedrības spiedienu apprecēties. Esmu reizēm dzīvojusi pie radiem Vācijā, tur piemēram būt vienam un bez bērniem 35-45 gados tiek uztverts kā nekas īpašs, cilvēki vēl iepazīstas un tiekas, vai izlemj attiecības izjaukt un meklēt ko jaunu. Vismaz tāds iespaids man palika, ka sabiedrība to neuztver kā kaut ko īpašu. Bet pie mums ja cilvēks nav precēts līdz 30 gadu vecumam, tad tomēr uz viņu skatās šķībi, aprunā, ka esot tur kaut kādi zemūdens akmeņi un tarakāni galvā, ja jau neviens negribot precēt, un apgalvo, ka šie cilvēki noteikti ir dziļi nelaimīgi, žēlo.

Ja tev domājot par bērniem nāk prātā tikai alimenti, tad tiešām, tev bērnus labāk nevajag.

Man vecākajam bērnam ir 15 un es daudzejādā ziņā redzu viņā sevi. Tās ir mans turpinājums un manas asinis. Un tas ir vērtīgākais kas aiz manis paliek.
Kas gan vēl var būt cits ?

Ja man tiešām nevajag tad kādā ziņā es esmu sliktaks par tevi?

Sievietes paliek kašķīgas, ja vīrietis neprec. Ja ir kopīgs bērns tad divas izvēles - precēties vai arī kasķēties un maksāt alimentus.

Jā, jo tu domā materiālās kategorijās, kas tomēr ir ļoti aprobežoti, tev tā nešķiet? Atbalsts, māju sajūta, sapratne - tas tev nav vajadzīgs?

Vēl, protams, ir tas, ka ar apprecēšanos vien nepietiek. Pie attiecībām ir jāstrādā visā to garumā. Tā tas diemžēl notiek, ka daudziem cilvēkiem ar gadiem pietrūkst spēka vai gribēšanas tās nosargāt. Jā, dažādu strīdu vai pāridarījumu rezultātā var rasties vienaldzība vai pat pretīgums vienam pret otru. Bet vai tāpēc vajadzētu piecirst kāju un teikt "ja viss vienmēr nenotiek pēc mana prāta, tad attiecības nav vajadzīgs"? Es domāju, ka ne!

Redzi tu sāc uzvesties kā sieviete! Daļu sev izdevīgākā pasaki, bet otru daļu - noklusē. Pateiksu tavā vietā. Atbalsts? Māju sajūta? Sapratne? Kas tam nāk līdzi nesaraujami saistīta komplektācijā? Zāģēšana. Garastāvokļi - karastāvokļi (kurus es šobrīd nejūtu un kuri mani neskar). Nebeidzamās sarunas par to ka vecim ir vairāk jāpacenšas jo ģimenei, redz, gribas atļauties vairāk. Es varu dzīvot viens kā pilnīgs askēts. Ar sievieti - nemūžam vismaz man tadus brīnumus pieredzēt vēl nav nācies. Varētu turpināt, bet slinkums rakstīt. Kas paliek no ta ko tu pieminēji? Nodzēsās viss. Nodzēsās ar to ko es uzrakstīju jo tevis pieminētais atbalsts diemžēl nav atraujams no kādas lietas no mana saraksta un defaultā nāk komplektā ar to.