Ziemassvētkos ko[

joselyn, laikam jau kaut kā tā arī darīšu, ka 24.to pavadīšu ar savējiem un 25. iespējams pie drauga, kaut gan man piektdien un sestdien jau jāstrādā, tāpēc baigā braukāšana sanāktu. :(

Man Ziemassvētkos vissvarīgākais ir 24.datums.. Nezinu, kaut kā tā ir iegājies.

Kāpēc tu 24.dec. nevari pavadīt ar savējiem un 25.braukt pie drauga ģimenes?

es neparko negribētu, lai mani un vīra vecāki svin Ziemassvētkus kopā pārāk atšķirīgas tradīcijas abām pusēm!

ō, jā, man tas pats - trīs dažādās ģimenēs svinam un visās ir tik atšķirīgas tradīcijas, ka skaidri zinu, ka šāds apvienotās svinēšanas pasākums izgāztos jau pašās tā saknēs :D

Ak, cik labi, ka mēs neesam ieciklējušies uz to, ka tikai un vienīgi 24.ais ir vienīgā īstā diena, kad var Ziemassvētkus svinēt... Citādi katru gadu būtu vairākas aizvainotas ģimenes un beigās visiem būtu sabojāti svētki. Abi ar vīru nākam no lielām ģimenēm, turklāt vīra vecāki ir šķīrušies, tāpēc pie katra braucam atsevišķi. Nu jau daudzus gadus Ziemassvētkus svinam trīs dienas - 24., 25. un 26.decembrī - vienu dienu pie vīra mātes ar pārējiem viņas bērniem un viņu ģimenēm, otru dienu pie maniem vecākiem un trešo - pie vīra tēva ģimenes. Katru gadu pirms svētkiem vienojamies, kurā dienā kurā ģimenē svinēsim. Ne velti šo sauc par Ziemassvētku laiku un ne jau datumam ir kāda nozīme, svarīgi, ka vispār šajā laikā visa ģimene var sanākt kopā. Man pat no bērnības iegājies tā, ka vienmēr īstā Ziemassvētku svinēšana bija 25.decembrī, jo vecvecāki bija ļoti kristīgi un neatzina nekādas "ambrāžas"24.decembrī - tad bija tikai iešana uz baznīcu, svecīšu padedzināšana eglītē un kopīgu dziesmu dziedāšana. Un tikai 25.decembrī nāca Ziemassvētku vecītis, spēlējām spēles utt.

Ja abas ģimenes ir mazas, tad svētku svinēšanu var apvienot, bet, ja kāds no pāra nāk no ģimenes, kurā ir vairāki bērni - tad jāpadomā, vai labi kopā justos vīra brāļa draudzene ar nekad neredzētu sievas māsas vīru utt. Vismaz mūsu gadījumā neredzam iespēju nekad rīkot vienus kopīgus Ziemassvētkus, jo vīra vecāki ir šķīrušies un, piemēram, manām māsām nav nekāda sakara ar vīra brāļiem, pusbrāļiem, viņu sievām, bērniem utt.

Apvienojiet abas ģimenes kopā, būs lieli un sirsnīgi Ziemassvētki! :)

Pagājušo gad gan mana, gan drauga ģimene brauca uz mūsu dzīvokli. Visi kopā svinējām pie mums. Bet šogad gan abi mēs, gan drauga ģimene brauksim pie manas ģimenes uz viesu māju. Mana mamma jau visu saplānojusi, paliksim pa nakti, utt. :)
Un tavā gadījumā, es labāk brauktu pie savas ģimenes!

Visi vecāki kopā nevar svinēt? :) Mēs šogad tā darīsim, domāju būs dikti jauki :)

Svinam kopā. Ja nav izveidojušās tādas attiecības, tad būtu dīvaini, ja viena ģimene brauktu pie otras. (Ja nav pazīstami). Ja ir pazīstami, tad vieglāk to visu būtu sabīdīt.
Es noteikti dotos pie savas ģimenes, ja būtu šādā situācijā.

Cerams ieviesīsim tradīciju- viens gads svētku svinēšanai pie vīra ģimenes, otrs gads pie manas ģimenes. Es jau labprātāk pie savas ģimenes brauktu, jo vismaz mums kaut kādas tradīcijas kopīga piparkūku cepšana, visas ģimenes iesaistīšana galda sagatavošanā, eglītes meklējumi, eglītes rotāšana, apdāvināšana, utt., kas atkal vīra ģimenē aprobežojas ar paēšanu, virspusējām sarunām un katrs pa mājām.

Autores gadījumā īsti neizprotu problēmu, kāpēc nevar šogad atzīmēt svētkus atsevišķi, ja citādāk nevar sarunāt un vienkārši nodoties patīkamajam satikšanās brīdim Vecgada vakarā, lai Jauno Gadu sagaidītu kopā. Tas prieks satikt otru pēc ilgāka laiciņa, manuprat, nodrošinās priekpilnu Jaunā Gada sagaidīšanu. Romantiski taču, ne? :)

Man par laimi viss kaut kā ļoti veiksmīgi sakārtojās - 24.dec. braucam pie drauga vecākiem, jo viņi dzīvo tuvāk un arī drauga māsa dzīvo netālu no turienies.
25.dec. braucam pie maniem vecākiem, tad arī tur atbrauc mani vecvecāki, mammas māsas ģimene.
26.dec. visi braucam pie mana krusttēva ģimenes, jo viņu meitai tieši tad ir dz.d. :)

Mēs braucam pie maniem, jo vīrieša vecākus varam apciemot kaut katru dienu 2 reizes, bet pie maniem sanāk aizbraukt tik garākās brīvdienās.

Esmu no krievu ģimenes, pie tam pareizticīgās, mums Ziemassvētki ir janvārī. Draugs ir latvietis, tātad Ziemassvētki arī ir "īstajos datumos", tādēļ, brauksim pie drauga mammas. Manā ģimenē nozīmīgāks skaitās Jaunais gads, tādēļ 30.12 vai 31.12 apciemosim manējos un tad jau janvārī. :)

Man situācija ir atrisinājusies pati no sevis... agrāk bija tā, ka mana lielā ģimene no tēva puses, visi svinējām kopā pie omes un opja, tad vienmēr braucu ar mammu un tēti tur un mani pui;si brauca līdz. Tagad tradīcija kaut kā lauzta, jo daudiz ārzemēs un ome paraka veca lai lielām viesībām edamos taisītu utt...

Svinu pie sava drauga vecākiem un ņemu savu mammu (jo tēvs ar mammu izšķīrās) arī līdz. Ar tēvu sazvanāmies, satiekamies otrajos ziemīšos vai kaut kad kad sanāk ap šo svētku laiku. Taču, ja atjaunotu tradīciju svinēt pie omes un opja, domāju, ka mēģinātu pierunāt visus braukt uz turieni :D

Nu jā, ja dikti atšķirīgas ģimenes, tad neko.. Vnk liekas feini - katrs no dalībniekiem izvelk apdāvināmo un pēc vakariņām zem eglītes atrod savu dāvanu. Galvenais nesarežģīt to visu. Bet pieļauju, ka grūtāk, īpaši, ja cilvēki dažādu sociālo slāņu, interešu, nodarbošanos.

Mēs esam to atrisinājuši tā, ka braucam pie maniem vecākiem, proti, vīra mamma, mammas draugs un vīra brālis arī brauc pie manas ģimenes. Mēs arī esam liela ģimene tāpēc sanāk daudz ļaužu. Parasti 25.12. braucam uz vīra radu tālo galu. Visi priecīgi.

Ziemassvētkus pavadam tikai mēs divi, es un mans vīrietis. Mums abiem attiecības ar savām ģimenēm ir atsvešinātas, tāpēc nekur ciemos nebraucam un nemaz neprasās.

šitā ģimenes kautos par mūsu klātbūtni

Nav man tā. Es tik te kaut ko sacepos un spriežu. :(

es neparko negribētu, lai mani un vīra vecāki svin Ziemassvētkus kopā :D pārāk atšķirīgas tradīcijas abām pusēm!

kampanella, jā, attiecības nopietnas, dzīvojam kopā jau ilgu laiku, ir kopīgi nākotnes plāni un viss labi.
Selīna, patiesībā neesmu vēl neko savējiem teikusi, jo neesmu izlēmusi. Pasēdēšana nav liela, bet tāda ģimeniska, 8 cilvēki, vakariņas, dāvanas, citreiz pirms tam baznīca - tā katru gadu pasēžam.
Sirds saka, ka jābrauc pie savējiem, lai vecvecāki neskumst, ka neesmu ar viņiem, kā ierasts. Bet pati domāju, ka varu jau arī aizbraukt pie viņiem kādu dienu vēlāk. :-/

No vienas puses priecājos, ka ne mans tētis, ne drauga vecāki mūs nekur nerauj un viss dabiski sadalās. No otras, protams, varbūt gribētos, lai kāds baigo svinēšanu rīkotu. Man šie svētki bijuši nebijuši, kārtējās kopā pavadāmās brīvdienas. Tīri ērtību ziņā, braucam pie drauga ģimenes, jo tur liela māja, paliekam pa nakti, ir kur mazajam dzīvoties un, kas pieskata.

Teorētiski domājot, ja šitā ģimenes kautos par mūsu klātbūtni, kā dažām izskatās te notiek, aicinātu vnk pie sevis (ja būtu iespēja). Šobrīd jau saskaros ar itkā sīkumiem, kas tomēr mani tracinu, tad nu darītu visu pa savam. Man patīk uzņemt ciemiņus, plānot ēdienkarti un dekorēt māju.