Ak, cik labi, ka mēs neesam ieciklējušies uz to, ka tikai un vienīgi 24.ais ir vienīgā īstā diena, kad var Ziemassvētkus svinēt... Citādi katru gadu būtu vairākas aizvainotas ģimenes un beigās visiem būtu sabojāti svētki. Abi ar vīru nākam no lielām ģimenēm, turklāt vīra vecāki ir šķīrušies, tāpēc pie katra braucam atsevišķi. Nu jau daudzus gadus Ziemassvētkus svinam trīs dienas - 24., 25. un 26.decembrī - vienu dienu pie vīra mātes ar pārējiem viņas bērniem un viņu ģimenēm, otru dienu pie maniem vecākiem un trešo - pie vīra tēva ģimenes. Katru gadu pirms svētkiem vienojamies, kurā dienā kurā ģimenē svinēsim. Ne velti šo sauc par Ziemassvētku laiku un ne jau datumam ir kāda nozīme, svarīgi, ka vispār šajā laikā visa ģimene var sanākt kopā. Man pat no bērnības iegājies tā, ka vienmēr īstā Ziemassvētku svinēšana bija 25.decembrī, jo vecvecāki bija ļoti kristīgi un neatzina nekādas "ambrāžas"24.decembrī - tad bija tikai iešana uz baznīcu, svecīšu padedzināšana eglītē un kopīgu dziesmu dziedāšana. Un tikai 25.decembrī nāca Ziemassvētku vecītis, spēlējām spēles utt.
Ja abas ģimenes ir mazas, tad svētku svinēšanu var apvienot, bet, ja kāds no pāra nāk no ģimenes, kurā ir vairāki bērni - tad jāpadomā, vai labi kopā justos vīra brāļa draudzene ar nekad neredzētu sievas māsas vīru utt. Vismaz mūsu gadījumā neredzam iespēju nekad rīkot vienus kopīgus Ziemassvētkus, jo vīra vecāki ir šķīrušies un, piemēram, manām māsām nav nekāda sakara ar vīra brāļiem, pusbrāļiem, viņu sievām, bērniem utt.
33
