Ziemassvētkos ko[

Atvēru diskusiju tieši par lietu, kas pēdējās dienās nomāc arī manu prātu... 24.12 vakaru laikam pavadīšu ar draugu, pie drauga ģimenes, taču neesmu to vēl tā īsti pateikusi savējiem un ļoti vainīga jūtos...pagājušajā gadā tā pat darīju, bet tad kaut kā sirdsapziņa nemocīja.
Un nezinu pat ko ieteikt, šajā situācijā neiespējami izdarīt tā, lai visas puses būtu laimīgas

Man šī problēma atkrita pati no sevis, jo svinēsim abas ģimenes kopā pie manas mammas :D

Parasti svinam pie maniem vecākiem, jo drauga vecāki nedzīvo Lv. Bet ja būtu jaizvēlas, tad tpt svinētu pie manas ģimenes. Drauga vecākiem tās ir vienārši svinīgākas vakariņas un viss, bet manai ģimenei-tradīcija tradīcijas galā.
Nutija, es tavā vietā vienkārši klausītu sirdsbalsij. Kur vairāk gribas pavadīt svētkus, tur arī pavadi. Nav iespējams visiem iztapt.

manā gadījumā, drīzāk ir nevis pukošanās no vecāku puses, bet pašai sirds sāp, ka vīra vecākiem Ziemassvētku vakars jāpavada divatā vien, jo mans vīrs viņiem vienīgais bērns, un neviens cits ar viņiem kopā nebūs.

Drauga vecākiem tās ir vienārši svinīgākas vakariņas un viss, bet manai ģimenei-tradīcija tradīcijas galā.

++
mums arī neviens no vecākiem nepukojas, tieši tpc es eju tur,kur es vislabāk jūtos. Draugs iet tur,kur eju es.

No vienas puses priecājos, ka ne mans tētis, ne drauga vecāki mūs nekur nerauj un viss dabiski sadalās. No otras, protams, varbūt gribētos, lai kāds baigo svinēšanu rīkotu. Man šie svētki bijuši nebijuši, kārtējās kopā pavadāmās brīvdienas. Tīri ērtību ziņā, braucam pie drauga ģimenes, jo tur liela māja, paliekam pa nakti, ir kur mazajam dzīvoties un, kas pieskata.

Teorētiski domājot, ja šitā ģimenes kautos par mūsu klātbūtni, kā dažām izskatās te notiek, aicinātu vnk pie sevis (ja būtu iespēja). Šobrīd jau saskaros ar itkā sīkumiem, kas tomēr mani tracinu, tad nu darītu visu pa savam. Man patīk uzņemt ciemiņus, plānot ēdienkarti un dekorēt māju.

kampanella, jā, attiecības nopietnas, dzīvojam kopā jau ilgu laiku, ir kopīgi nākotnes plāni un viss labi.
Selīna, patiesībā neesmu vēl neko savējiem teikusi, jo neesmu izlēmusi. Pasēdēšana nav liela, bet tāda ģimeniska, 8 cilvēki, vakariņas, dāvanas, citreiz pirms tam baznīca - tā katru gadu pasēžam.
Sirds saka, ka jābrauc pie savējiem, lai vecvecāki neskumst, ka neesmu ar viņiem, kā ierasts. Bet pati domāju, ka varu jau arī aizbraukt pie viņiem kādu dienu vēlāk. :-/

es neparko negribētu, lai mani un vīra vecāki svin Ziemassvētkus kopā :D pārāk atšķirīgas tradīcijas abām pusēm!

šitā ģimenes kautos par mūsu klātbūtni

Nav man tā. Es tik te kaut ko sacepos un spriežu. :(

Ziemassvētkus pavadam tikai mēs divi, es un mans vīrietis. Mums abiem attiecības ar savām ģimenēm ir atsvešinātas, tāpēc nekur ciemos nebraucam un nemaz neprasās.

Mēs esam to atrisinājuši tā, ka braucam pie maniem vecākiem, proti, vīra mamma, mammas draugs un vīra brālis arī brauc pie manas ģimenes. Mēs arī esam liela ģimene tāpēc sanāk daudz ļaužu. Parasti 25.12. braucam uz vīra radu tālo galu. Visi priecīgi.

Nu jā, ja dikti atšķirīgas ģimenes, tad neko.. Vnk liekas feini - katrs no dalībniekiem izvelk apdāvināmo un pēc vakariņām zem eglītes atrod savu dāvanu. Galvenais nesarežģīt to visu. Bet pieļauju, ka grūtāk, īpaši, ja cilvēki dažādu sociālo slāņu, interešu, nodarbošanos.

Man situācija ir atrisinājusies pati no sevis... agrāk bija tā, ka mana lielā ģimene no tēva puses, visi svinējām kopā pie omes un opja, tad vienmēr braucu ar mammu un tēti tur un mani pui;si brauca līdz. Tagad tradīcija kaut kā lauzta, jo daudiz ārzemēs un ome paraka veca lai lielām viesībām edamos taisītu utt...

Svinu pie sava drauga vecākiem un ņemu savu mammu (jo tēvs ar mammu izšķīrās) arī līdz. Ar tēvu sazvanāmies, satiekamies otrajos ziemīšos vai kaut kad kad sanāk ap šo svētku laiku. Taču, ja atjaunotu tradīciju svinēt pie omes un opja, domāju, ka mēģinātu pierunāt visus braukt uz turieni :D

Esmu no krievu ģimenes, pie tam pareizticīgās, mums Ziemassvētki ir janvārī. Draugs ir latvietis, tātad Ziemassvētki arī ir "īstajos datumos", tādēļ, brauksim pie drauga mammas. Manā ģimenē nozīmīgāks skaitās Jaunais gads, tādēļ 30.12 vai 31.12 apciemosim manējos un tad jau janvārī. :)

Mēs braucam pie maniem, jo vīrieša vecākus varam apciemot kaut katru dienu 2 reizes, bet pie maniem sanāk aizbraukt tik garākās brīvdienās.

Man par laimi viss kaut kā ļoti veiksmīgi sakārtojās - 24.dec. braucam pie drauga vecākiem, jo viņi dzīvo tuvāk un arī drauga māsa dzīvo netālu no turienies.
25.dec. braucam pie maniem vecākiem, tad arī tur atbrauc mani vecvecāki, mammas māsas ģimene.
26.dec. visi braucam pie mana krusttēva ģimenes, jo viņu meitai tieši tad ir dz.d. :)

Cerams ieviesīsim tradīciju- viens gads svētku svinēšanai pie vīra ģimenes, otrs gads pie manas ģimenes. Es jau labprātāk pie savas ģimenes brauktu, jo vismaz mums kaut kādas tradīcijas kopīga piparkūku cepšana, visas ģimenes iesaistīšana galda sagatavošanā, eglītes meklējumi, eglītes rotāšana, apdāvināšana, utt., kas atkal vīra ģimenē aprobežojas ar paēšanu, virspusējām sarunām un katrs pa mājām.

Autores gadījumā īsti neizprotu problēmu, kāpēc nevar šogad atzīmēt svētkus atsevišķi, ja citādāk nevar sarunāt un vienkārši nodoties patīkamajam satikšanās brīdim Vecgada vakarā, lai Jauno Gadu sagaidītu kopā. Tas prieks satikt otru pēc ilgāka laiciņa, manuprat, nodrošinās priekpilnu Jaunā Gada sagaidīšanu. Romantiski taču, ne? :)

Svinam kopā. Ja nav izveidojušās tādas attiecības, tad būtu dīvaini, ja viena ģimene brauktu pie otras. (Ja nav pazīstami). Ja ir pazīstami, tad vieglāk to visu būtu sabīdīt.
Es noteikti dotos pie savas ģimenes, ja būtu šādā situācijā.

Visi vecāki kopā nevar svinēt? :) Mēs šogad tā darīsim, domāju būs dikti jauki :)

Pagājušo gad gan mana, gan drauga ģimene brauca uz mūsu dzīvokli. Visi kopā svinējām pie mums. Bet šogad gan abi mēs, gan drauga ģimene brauksim pie manas ģimenes uz viesu māju. Mana mamma jau visu saplānojusi, paliksim pa nakti, utt. :)
Un tavā gadījumā, es labāk brauktu pie savas ģimenes!