Dāvanas no tevis, dāvanas tev no citiem

Man nepatīk,ja dāvina krūzītes, šampūnus, dušas želejas. Vispār jau šampūnus pašam cilvēkam sev jāizvēlas,jo ne visi šampūni visiem der. Es parasti dāvināto šampūnu izmēģinu un secinu-man neder.
Nepatīk,ja dāvina no sērijas-man žēl dēļ šī cilvēka tērēt naudu un tāpēc es atradīšu mājās kādu štruntu,kas jau ilgi stāv nelietots, vai arī nopirkšu par 0,7EUR kādu nieciņu-mazo šokolādes batoniņu ,uzdāvināšu vnk kartiņu,kaut kādus paraudziņus,ko esmu dabūjusi pati par velti. Labāk ,lai neko nedāvina tādā gadījumā:D Tas man liek justies neērti un aizdomāties pret otra attieksmi pret mani.

Es visiem dāvinu to, kas viņiem varētu tiešām patikt vai būt noderīgs.
Pašai no vienas ģimenes katru gadu sanāk saņemt pilnu maisu ar lietiņām, kuras man nav vajadzīgas vai nav manā gaumē, piemēram, bižu tērija. To es vispār nēsāju, bet nu tikai to, kas man patīk.
Man jau nav grūti saņemt to dāvanu, bet škrobe, ka šie ir tērējuši naudu lietām, kuras man vispār nepatīk vai nav vajadzīgas. Tiešām būtu priecīgāka par piparkūku maisu, un ja vēl pašceptu, tad vispār.

Man nepatīk tikai , ja dāvina figūriņas kuras nav kur bāzt. Man pa visiem gadiem ir tik daudz visādu sūdiņu ko man sadāvināja, viss stāv lielā kastē kuru man žēl izmest.
Es personīgi esmu no tiem kam patīk praktiskas dāvanas dāvināt, gan arī saņemt. Es laicīgi izčekoju, kas kam ir vajadzīgs un tad dāvinu. Patīk arī visādi nieciņi- tējas, siltās zeķītes, konfektes, stenders, krēmi utt. Ļoti patīk grāmatas, kad dāvina, bet tās es reti saņemu diemžēl.

Es esmu pilnīga katastrofa dāvināšanā, jo nekad neprotu neko izdomāt, nezinu, kas cilvēkam vajadzīgs, kas patiks. Rezultātā to pirkšanu atlieku uz pēdējo brīdi un tad panika iestājas vēl lielāka.
Jāsaka, ka maksimāli dāvinu dāvanu kartes, klāt pieliekot kādu nieciņu- kafiju, konfektes. Vismaz man pašai patīk saņemt dāvanu kartes, daudz labāk nekā saņemt lietu, kas nav vajadzīga. Pašgatavotās lietas īsti neprotu novērtēt, kaut kā drusku žēl tādu saņemot, ka cilvēks centies, bet es nenovērtēju.

Bet es zinu, ka tas nav ļauni, vienkārši cilvēks līdz tādām lietām neaizdomājas.

Esmu samērā atklāts cilvēks, un ja man kaut kas nepatīk, tad saku.Es nekad neveru vaļā dāvanas visu klātbūtnē.
Atklāšu, ka par naudas lietām vispār tieši ar šo konkrēto draudzeni no manas puses ir bijusi neapmierinātība, kā dēļ vairs nesvinam kopā svētkus, jo nav godīga finanšu sadale.Negribas kaut kā iet un pabarot visu viņu ģimeni par tādām summām :) Man nav tik daudz.

Palasīju drusku komentārus.

Godīgi sakot es neesmu no tiem cilvēkiem kas uzskata ka ir jāsūdzas par to ka nedabūji dāvanās to ko gribēji. Vienīgais protams par lietotiem produktiem tas gan nav smuki.

Ok pašdarinātas rotas nav kvalitatīvas vai ir pārāk masīvas, bet tomēr cilvēks varbūt centās to uztaisīt tieši priekš tevis, un tas jau ir tas kas jānovērtē.

Par tiem krēmiem lietotajiem runājot, man ar ir paziņa kurai tiešām ir grūti ar naudu un viņa tādā kā krāmu tirdziņā (es godīgi sakot pat nezinu kur tas īsti ir) atrod viss dažādākās lietas, kuras ir arī man dāvinājusi. Sākot ar aizdomīgiem matu krēmiem, kondicionieriem un šampūniem, beidzot ar sejas krēmiem kurus godīgi sakot es tik reizi uzlikusi esmu, pietam drusku drusku lai tik pārbaudītu vai viņš vispār ir lietojams. Man ir arī doti dīvaina paskata atslēgu piekariņi, bet zini, tagad es pie tā piekariņa esmu ļoti pieradusi un nevarētu izturēt ka viņa nebūtu :D

Ne vienmēr visas dāvanas man patīk, bet es pēc tam neietu par to aiz muguras ar citiem runāt. Jāpriecājas ka vispār svētkos cilvēki viens par otru atcerās, nevis tik to ko viņi dāvinājuši.

Es, piemēram, esmu absolūti drausmīgi slikta dāvinātāja. No manis arī var saņemt parastu krūzi :D Pēdējā brīdī viss notiek, ideju - nulle (vai arī, ideja ir, bet veikalos atrast neizdodas), un vispār. Ģimene jau pieraduši, pārējie apdāvināti netiek.

Toties visu pārējo gadu, ja uzduros kaut kam, par ko zinu, ka patiks un iepriecinās, vai vienkārši, ka vajag - pērku un dāvinu pie pirmās iespējas, negaidot īpašus datumus.

Dāvanu kartes gan man nepatīk saņemt.

Man veel nepatiik ,ka kaadreiz notiek taa,ka esmu kaadam aizsuutijusi ko vertiigu, un tad tas cilveeks nezin kaa man pateikties ,atsuutit atpakal ko liidziigaa veertiibaa.
Nesen nonaacu taadaa situaacijaa,ka nosuutiju pacinu ,biju loti, loti prieciiga,ka davana bija tiesi pa praatam ,un beigaas pateicu loti mieriigi,ko veelos sanemt no sii cilveeka,tiesi un atklaati-halvu un graamatu!!!:)Ar nepacietiibu tagad gaidu savu pasuutijumu!
Es esmu pilniigi pret to-es tev par taadu summu ,un tev man jaadod atpakal par tiesi taadu arii...tas manii rada neertiibas sajuutu...

Cik cilvēku, tik vēlmju, ej nu un izpatīc. Nenopirksi neko - nebūs labi, aizmirsis, nopirksi - ne tajā gaumē, dāvanu karte - bezjūtīgi, uztaisīsi DIY - krāms.
Kad sākas šādas runas, labāk ierosināt vismaz Ziemassvētkos dāvanas nedāvināt vai iztikt ar simbolisku izlozi. Tas arī pierāda to, ka pieaugušajiem dāvanas nemaz nevajag, jo katram savi uzskati, bet notrāpīt ļoti grūti.
Iedomāsimies - vai bērns šo teiktu:
"Man vispār nepatīk, ka dāvina kaut kādas bārbijas, kā jau visiem, nemaz nav padomāts īpaši par mani."
"Iedomājies, mamma iedomājās uzšūt lupatu lelli. Man tādus krāmus nevajag."
"Vecmāmiņa uzdāvināja dāvanu karti LEGO veikalā...cik bezpersoniski."
"Ah, atkal materiālas lietas, varēja labāk kaut ko garšīgu."

___
Pārāk koncentrējamies uz to dāvanu, nevis dāvinātāju, viņa pūlēm un došanas prieku.

Protams, izklausās diezgan bezjūtīgi, bet es daudz labprātāk to laiku, ko tas otrs cilvēks pavada meklējot man dāvanu (kā te daža laba minēja- stundām staigājot un meklējot), pavadu kopā ar viņu (kaut kur aizejot un tā)

Man tas loti patiktu,piemeeram aizejot uz teaatri kopaa utt
Man mazliet taa situaacija atskiraas ar to mekleesanu,jo dziivoju taalu no saveejiem tomeer,bet ideju loti labi sapratu.

Daavanas ir ruupiigi jaaizdomaa,jaaizveelas domasjot par apdaavinamo. Ja uzdaavina prosta daavanu karti-tas noziimee,ka iisti par otru nav piedomaats un arii sava veida necienha. Daavana ķekša pēc,ja vien cilveeks nav izteicis vēlmi tieši par to.

Neredzu tur nekādu necieņu. Pašai ļoti patīk dāvanu kartes. Bet pēdējā laikā visvairāk no draudzenēm novērtēju labu vīnu, konfektes, puķes, biļetes uz kādu pasākumu (ja esmu izteikusi vēlmi uz kaut kurieni iet). Pārējo visu es varu nopirkt pati.
Protams, izklausās diezgan bezjūtīgi, bet es daudz labprātāk to laiku, ko tas otrs cilvēks pavada meklējot man dāvanu (kā te daža laba minēja- stundām staigājot un meklējot), pavadu kopā ar viņu (kaut kur aizejot un tā). Nav nedz man, nedz maniem draugiem, nedz ģimenes locekļiem "dafiga" brīvā laika.

Cormeum-esmu piedziivojusi taadu situaaciju,ka skaidri zinu,cilveeks man ir uzdaavinaajis ko taadu,kas pasam nepatiik ,nevajg uttVarbuut tiesi taa iemesla deel ,izmainiiju attieksmi sajaa zinaa.Man patiik driizaak pateikt,ko veelos-parasti tas ir kaut kas taads,kur summa nav nekaada lielaa,bet manaas aciis ta lieta ir "zelta veertiibaa"!:)

Manuprāt, ģimenēs dāvināšanas kultūra mēdz atšķirties.. Ja cilvēks nāk no ģimenes, kurā tai lietai pieiet pavirši..tad, iespējams, nav ko gaidīt perfekti pārdomātu lietu..

Pat, ja tiek uzdāvināts kaut kas, kas man ne pārāk patīk vai ir noderīgs, es priecājos par pašu faktu, ka cilvēks par mani ir domājis un centies mani iepriecināt.

Manaa izpratnee tas ir veel trakaak,jo man buutu loti zeel cilveeka ruupes,laiks utt ,un beigaas jaasaka paldies tikai pieklaibas peec.
Es arii ,protams riskeeju, peerkot kaadam saveejam kaut ko,bet nu tad arii-staigaju stundaam un mekleeju,domaaju-patiks ,vai nepatiks...suutu tikai noderiigas lietas parasti.

Es arii laikam buusu asa sajaa jautaajumaa,bet man loti nepatiik ,ka man daavina lietas,kuras ir it kaa par pieminu,bet tas nav mans stils,neatrodu pielietojumu uttEs pat neatceros tos laikus,bet bija viens taads briidis manaa dziivee veel Latvijaa esot,ka visiem pateicu-luudzu nedaaviniet man neko.Vieniigais cilveeks ,kurs vairaak ,vai mazaak saprot manu gaumi, ir mans viirs un arii...
Loti liels prieks sanemt no radiniem tiesi taas eedamlietas-maizi,zirnus,dzervenes cukuraa,melnajaa sokolaadee utt.To visu apeedu ar taadu miilestiibu.
Varbuut vieniigais ,ko atlautu sev daavinaat,ja buutu Latvijaa, taas buutu graamatas, teaatra,koncerttu biletes ,bet kaa jau teicu -kosmeetika ,bizuteerija ,arii daargaas rotaslietas ir loti gruuti man nopirkt...
Nupat saneemu no Hawaii pacinu ar garsvielaam ellu-esmu tik prieciiga,jo buus ilgam laikam ko likt klaat pie kulinaarijas briinumiem!:)

man arī ir škrobe, kad cilvēkam uzdāvinu ilgi meklētu, pārdomātu dāvanu, bet viņš man pretī kaut kādu bezgaumīgu, lētu krāmu (par laimi, nebija kā autores gadījumā - brāķēts vai lietots, tas vispār ir augstākais līmenis). nākamreiz vienkārši ņemu piemēru no tā cilvēka.

Man arī netīk DIY dāvanas. Ja nu vienīgi adījumi un rieksti, ogas medū.

Ja konkrēti par tiem maniem ciemiņiem, tad līdzekļu trūkums ir pilnīgi izslēgts.Iespējams, ka neesmu arī tādu smukum lietu cienītāja.Dikti patīk praktiskas lietas, ļoti patīk arī dāvanu kartes.Es nekad to par apvainojumu neiedomātos uzskatīt.Liekas noderīgāk.Naudu dāvināju, jo tam cilvēkam gribējās nopirkt snovošanas kostīmu.Tā ka tas ne vienmēr ir bezpersoniski.
Par to dušas želeju un nespēju saprast, kāpēc bija tas jāatklāj :D

Tieši tāpēc nesaprotu, kāpēc Ziemassvētkos(un citos svētkos) ir visām iespējamajām paziņām kaut kas jādāvina? Es dāvinu tikai pašiem pašiem tuvākajiem, par kuriem visu zinu un kuri paši izteikuši vēlmi, ko gribētu. Vai arī sarunājam neko nedāvināt, reizēm.