Dāvanas no tevis, dāvanas tev no citiem

Ahh, Emmanuelle, lieliska davana!!! Es par tadu priecatos! :)

tā tomēr ir mantkārība,,,piemēram, man prieks par jebkādu dāvanu,lai arī tas ir kāds krāms,,,man vairāk jau tā apziņa,ka cilvēkam tu neesi vienaldzīgs. Kāda starpība cik tas maksā vai paša rokām darināts.

MAn vairaak prieks ir nevis par tiem dazhiem euro, ko cilveks izterejis, lai apliecinaatu ar kadu "kraaminju", ka atcerejies par mani, bet kartinja pastkastiite. Sogad netaisiju pati, bet iepriekshejos gadus gan. Tas tak sirdi silda daudz vairaak :)

Es izveeleejos sos riekstus,jo zinu ,ka sai koleegei nav Costco karte ,un vinai loti garso pistaacijas.Paka ir liela,nekaads iipass skats jau nav,bet es nopirku taadu faniigu palielu paiira maisu ar "modernu sniegaviiru" virsuu ,un izskataas taa tiiri nekas kompoziicijaa!

Nu, ar tiem cenu limitiem ir plusi, ir mīnusi. Piemēram, cenu limits 10 eiro. Tas nozīme, vairums pirks pa 7-10 eiro (lai nepadomā, ka skopulis). Problēma ir tad, ja kāds radu/draugu saimē dotajā brīdī ir sliktākā finansiālajā situācijā. Bez limita - saceptu stilīgas piparkūkas, izvilktu no pagraba paša vārītu meža aveņu zapti, apsietu ar mežģīni un būtu forši. Ar limitu - 5 radi, katram 7 eiro (mazāk nevar, padomās ka skops bomzis), tie ir 35 eiro, viena mēneša maksa bērnudārzā.... varbūt labāk šogad ziemassvētkus svinēt mājās?

Un štruntu, kuru nezināsi, kur likt, var nopirkt gan pa 1, gan pa 51 eiro.

Es nupat gribeeju prasiit,kas tas "par verki" uz taaas miiklas.Es taadu noteikti nelietotu, cepot piiraadzinus.Man liekas taads neerts...
Sasmejos par bumbiereneem!:D
Mums darbaa noteikts limits daavanai-20$Katram jaanopeerk daavana koleegim,kura vaards ir izlozeets.Varbuut nav slikta doma par to naudas limitu,kaut gan teicu-es loti priecaatos,ja kada koleege man uzdaavinaatu rupjmaizi no Latvijas!Es savai koleegei nopirku lielu paku ar grauzdeetiem pistaacijas riekstiem!

Otram cenšos nopirkt to, kas viņam ir nepieciešams, jo esmu lieliska runātāja, spēju cilvēka pat nepamanot no viņa izvilkt to, ko patiešām gribētu. Pēdējā reizē šis beidzās ar to, ka biju jau nopirkusi dāvanu, bet dienu iepriekš man pazvana un palūdz, vai es nevarot to nopirkt, ka naudu atdos, jo diemžēl pati netiek vairs uz Rīgu. Tā nu nācās domāt citu dāvanu. :D
Šogad man gāja grūtāk ar vienu draudzeni, beigās uztaisīju nelielu Ziemassvētku paciņu- viņas mīļākais vīns, šokolāde, draudzības tēja un vilnas zeķes. Ceru, ka patiks.

Gangsters hahaha :D sitas gan ir smiekligi. tagad tikai jaacep piiradzinji :D

Vīra vecāki vienmēr dāvina viņam visādus štruntus - pelnutrauku (lai gan zina, ka mūsmājās neviens nepīpē), random šampūnu uz akciju, pēdējās bija grāvējs- šis te verķis

Un tā kā vīram dzimene ir decembrī un vārda diena novembra beigās, tad vīramāte šo te pasniedza kā dāvanu vīram abos svētkos + mums abiem uz ziemassvētkos!!!

lover savā komentārā jau minēju, ka noteikti nav tā, ka vienmēr dāvana no kāda nozimē, ka tu neesi viņam vienaldzīgs. Ir situācijas, kad šķiet pieklājīgi kaut ko uzdāvināt, neskatoties uz to, ka tev tas cilvēks neko nenozīmē. Vai tāda dāvana silda sirdi? Diez vai

tā tomēr ir mantkārība,,,piemēram, man prieks par jebkādu dāvanu,lai arī tas ir kāds krāms,,,man vairāk jau tā apziņa,ka cilvēkam tu neesi vienaldzīgs. Kāda starpība cik tas maksā vai paša rokām darināts.

Ir jau iespēja sarunāt dāvanas cenas limitu - tur ap 10, 20, 30 eur.

Jā, dažiem laikam svarīgi ir tas, cik maksā dāvanas, nevis tas, ka otrs cilvēks ir atcerējies. Man nav iebildumu, ja kāds uzdāvina smaržīgo sveci no Rimi par 7 eur. Nesaskatu tajā neko sliktu, ka cilvēks par tevi ir atcerējies, bet varbūt nav tik turīgs, lai visiem, kurus vēlētos apsveikt, dāvinātu super naudas ziņā vērtīgas lietas.

Manuprāt, dāvanai tikai ''jo kāds atcerējies'' nav īpaši lielas vērtības (tieši emocionālā ziņā).. Arī man stāv rezerves dāvanas, ja nu gadījumā satieku kādu paziņu un tajā brīdī šķiet, ka prasās uzdāvināt kaut ko - uzdāvinu no ''krājumiem'' - šīs dāvanas nav pārdomātas, nav personiskas, tās ir dāvinātas tikai jo, piemēram, zināju, ka šis cilvēks būs kādā pasākumā. Tās ir dažas sekundes iedomāties, ka - aaa, tas cilvēks arī būs, citiem kko dāvināšu, būtu nesmuki viņam neuzdāvināt (vai pirms svētkiem sarunāta tikšanās - nu itka prasās kaut ko uzdāvināt) - nu tad jāņem kas universāls - sveces, saldumi, krūzes, utt. Tāpāt kā dāvanas darbā - nu kolēģiem kaut kas ir jāatstāj, kādi mazi nieciņi, es par viņiem atceros, bet tas nebūt nenozīmē, ka es izjūtu siltumu un mīlestību pret šiem kolēģiem. Tieši tāpēc piekrītu par to, ka dāvanām jābūt PĀRDOMĀTĀM un tam nav vienmēr jābūt dārgi, ja trūkst līdzekļu - tā pati šokolāde (bet tieši tāda, kā man garšo), dušas želeja (tāda, kas man pašai ir bijusi un es esmu teikusi, ka man ļoti patika), zeķes (jo man ļoti patīk mīkstas pūkainas zeķes konkrētā krāsā)- lūk tā ir pārdomāta dāvana, kas liek domāt, ka cilvēks nevis vienkārši ''atcerējies, ka ķeksīša pēc kaut kas vismaz jānopērk'', bet ka cilvēks ir ievērojis, kas man patīk. Šī te vienkārši ''atcerēšanās'' visbiežāk sliecas uz pieklājības pusi, nevis rūpju, vēlmes dot un siltuma pusi, ko es gribētu saņemt svētkos.

viena zvaigzne, kas brīnumus dāvina

hihhi, labi teikts :) gandrīz katram laikam radu/draugu lokā ir tāda persona, kura vienmēr nošokē ar savām dāvanām :) mums bija viena kundzīte, kura visiem dāvināja humpalas. un ne jau par to stāsts, ka naudiņas nebija. pat to latiņu, ko par humpalām izdeva, var taču šoko tāfelīti nopirkt..

Man tik ļoti nav ''paveicies'' ar dāvanām, bet maniem vecākiem gan ir viena zvaigzne, kas brīnumus dāvina.
Kādu laiku atpakaļ mammai uzdāvināja tādas kā bumbierenes, tikai mammai 2x par lielu, izskatijas ka pati kkur pasutijusi bet nepatika, jo izmērs pašas. Vēl citreiz tādu omīšnaktskreklu arī mammai 2x par lielu, viņa tāda smalciņa. Tad tēvam vitamīnus, visādām vīriešu kaitēm. :D Izdomas netrūkst..

mau5
Tādām dāvanām domāti radi, draugi :) Visu, kas twv neder var atdot kādam, kam zini, ka patiks (ne jau visiem taviem radiem/draugiem ir alerģijas no svecēm un negaršo piparkūkas) . Pati esmu citiem atdevusi un no citiem saņēmusi :) Tas taču ir normāli, ka ar dāvanu ne vienmēr trāpa desmitniekā! Galvenais taču, ka cilvēks cilvēku gribēja iepriecināt.

man piemēram ir alerģija no smaržīgajām svecēm. gribētu, bet tīri fiziski nespēju tās lietot, pat istabā nevaru turēt nededzinātas, uzreiz deguns aizpampst. piparkūkas neēdu, garšotu, bet paliek nelabi. nu ko tu vari skaidrot visiem, uzreiz padomās, baigā princese. bet tās tādas tradicionālas dāvanas... svešākiem parasti pateicos un noklusēju, nezinu, vai tas ir liekulīgi.

Pati labai draudzenei dāvināšu labu alkohola pudeli, kas viņai garšo + tusiņš pie manis ciemojoties :)

No draudzenes labākā dāvana priekš manis būtu viņas veltītais laiks - viens vakars kkur pasēžot, iedzerot kafiju, uzēdot ko gardu, var arī vakariņas, vīnu, vai vēl labāk vispirms teātri :) jaukas sarunas, smiekli un pozitīvas emocijas. priekš kam kkādus porcelāna enģeļus, dušas želejas, skropstu tušas un sveces?

Par svecēm gan priecājos. Sveces mūsdienās vairs nav lēts prieks, pat tām ir 'brendi' un divciparu cenas.
Ja uzdāvinātu šokolādi vai saldumus, domātu, ka mani tiešām nepazīst. Ir tomēr jāpadomā par saņēmēju.

Man galvenais būs labi pavadīt laiku ar sev tuvajiem. Nevienam čekus par dāvanām neprasu. Tas nav svarīgākais. Dāvanas var arī vispār nebūt, jo esmu pieaugusi darbspējīga un pati visu sev varu nopirkt. Apmierināt visas savas vēlmes un vajadzības.

Tādā ziņā, protams, tukšu krūzi ar puķi vai iesāktu dušas želeju es negribētu saņemt, bet ļoti izvēlīga neesmu, priecājos arī par šokolādi (ja tumšo, tad super, jo cilvēks zina, ka man tāda vislabāk garšo) :D