Dārziņā man izdūra ausis (gadi 5 bija), jo ļoti mammai prasīju. Pusaudžu gados gribēju nabu durt, bet vecāki bija kategoriski pret. Pilngadībā man uzdāvināja dāvanu karti pie kosmetologa, tad aizgāju un izdūru. Mamma pamanīja vien pēc pāris mēnešiem, dusmojās kā velns, kādu laiku nerunāja ar mani, tad teica, lai viņas klātbūtnē ņemu ārā. :D Atbildēju, ka nemuļķošos, tā nu viņai nācās samierināties. Vēl tagad šad tad ieraugot pašņāc. Grūtniecības pēdējos mēnešos nācās izņemt, dūruma vietā maziņa strija izveidojās. Tomēr ne vienu brīdi nenožēloju, ir par vienu vietu vairāk, kur nēsāt zeltu.
Meitenes, neapvainojaties, bet tie pīrsingi uzacīs un ap lūpām man vienmēr pēc kārpām izskatījās, nekad tādu nedurtu. Varbūt, ka apkār tikai neveiksmīgi piemēri staigā. :D