gribam bērnu!/bērna izmaksas

ja baro ar kruti, tad izmaksa katru menesi tikai pamperi un vienreizejie paladzini, ko paklat, lai berns nenocuko gultu, piemeram, atvemjot ko vai gadijuma, ja pampis netur nopludi.
iesakums ir grutaks, jo vajag ratus, gultu, auto sedekli, drebites, vannu un higenas preces( zalonka vai spirta salvetes, krems ja sausa ada, ella deguna tirisanai un vel kaut kas...lielu dalu no zidainu must have esmu jau aizmirsusi).

Nu, tev tiešām ir jānoskaidro, vai tas iemesls ir materiālie apstākļi. Jo, ja jā, tad, protams, kādā brīdī, kad uzlabosies finanses (vai arī izpratne par naudas nozīmi), viņš bērnu var sākt gribēt. Ja ir citi iemesli, kāpēc negrib, tad gan nav zināms, vai viņš jebkad viņus gribēs. Var gribēt un var nesagribēt nekad.

Cik ilgi jūs esat kopā? Man liekas tās sarunas jau pašas kaut kā atnāk par šādiem jautājumiem. Tagad es saprotu, ka tas patiesībā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, sākot attiecības. Mēs, piemēram, esam kopā 2 gadus, bet tikai tagad tā skaidri izkristalizējies, ka mans draugs grib bērnus tuvākajā laikā - pēc gadiem 2-3, bet es nezinu, vai gribu vispār un pilnīgi noteikti zinu, ka negribu ātrāk kā pēc gadiem 5.

rakstudarbi, pamēģini parunāt. Protams, jārespektē vēlme, ka otrs pagaidām (?) to bērnu negrib, bet ja negrib vispār? Tad sanāk, ka jādomā tikai par vīrieša interesēm un par savējām jānopļaujas, jo jāgaida, kamēr sirmi mati būs un vecis nobriedīs. Protams, ka Tava vēlme ir vērā ņemama un ja Tu savu nākotni nevari iedomāties bez bērniem, tad grozi kā gribi, bet tāda gumijas vilkšana un nekonkrētība pie laba nevedīs. Būtu labi atrast kādu kompromisu, nospraust mērķi (pieņemsim, vismaz parunāt, pēc kāda laika viņš plāno bērniņu, kaut ko darīt lietas labā -piemēram, atlikt naudu kontā, rūpīgāk izturēties pret veselību utt.), jo tiešām materiālās vērtības ir tik staipīgs jēdziens + viņa atbilde par materiālo nekādu skaidrību neieviesa par to, vai bērns viņa plānos figurē vai tā ir kārtēja atruna..

Iesaku paskatīties pa MTV - Teen mom. Meičas jaunas un vienas tiek galā kā nu var. Dažai jau 3īs beibuki .

Mans vīrietis vairākus gadus čīkstēja, ka grub bērnu, man galvenais nosacījums bija pabeigt maģistrus. Kad sākās skolas pēdejais gads, tad arī sapratu, ka esmu gatava un tad jau atlika tikai uztaisīt.

Izmaksas līdz 150 mēnesī. Vienu brīdi man maisījums izmaksāja 80 eiro mēnesī. Pamperi no 30-50 eiro. Mantas pa lielam tiešām manas kaprīzes, līdz ar to summas lielākas brīžiem.

Dārgākais tikai vēlāk - dārziņš vai auklīte, ja pati nevar sēdēt mājās. Pulciņi un citas lietas. Bēbim var pašu minimumu.

Bērnam jānobriest blā, blā, blā....
Vispār cilvēki šķirās. Vīrietim vienmēr patiek tikai alimenti, uzturlīdzekļi un īgna kuce kas ikreiz viss kaut kur mēģina iejaukties. Kā lai normāls vīrietis kam tādam nobriest? Man nepielec.

rakstudarbi Vis drīzāk savu laimi viņš ar tevi nesaskata. Tāpēc brmzē.

Kādas vēl pieredzes?

Summu grūti nosaukt. Var pirkt visu jaunu un dārgu, vai lietotu vai pa velti savākt no tiem kas atdod.
Manuprāt svarīgākais pirkums ir ratiņi, lai tie ir labi un ērti mammai, lai nav jāstiepj veci, smagi Tako klubu rati uz piekto stāvu vai jācīnas ar sliktu mehānismu ratus lokot lai ieliktu mašīna.
Pamperi vajadzīgi kvalitatīvi un maisījums ja nav sava piena.
Mums tēriņi nebija ambiciozi, lai gan latvieši pie tādiem ienākumiem kā mums pirktu Hesba ratus ar ādas apdari, barošanas krēsliņu par 300 latiem un autokrēsliņi par 450 Ls.

Bērnu gribējām abi, bet es vairāk, jo bija iespēja, ka ilgi atliekot palikshanu stāvoklī, varu arī bez bērniem palikt.Vïrieti pamudināja tieši fakts, ka gaidot, man bērni var nebūt, kā arī viņš pats jau bērnam it kā bija nobriedis, ja nu gadītos...
Viss ideāli sakrita, darbā bija īstais moments, kad jāņem pauze, vēlāk nebūtu bijis izdevīgi, finansiālā puse arī plus minuss bija sakārtota.
Paliku stāvoklī ar pirmo reizi, līdz ar to, dažas lietas nepaspēju izdarīt, bijām abi šokā, jo domājām, ka kādu gadu noteikti vēl strādāsim pie projekta:D
Bet... es zinaju, ka ja kas, es bērnu varēšu pati uzturēt un pati tikt galā. Es vienkārši gribēju bērnu, jo bija īstais laiks, arī bērna tēvs ir tāds, kurš rūpēsies par bērnu, ja ne garīgi, tad finansiāli.
Par izdevumiem, daleji piekritu Arietai un Becky, mana gadijuma bernam bija dazas problemas, pie specialistiem gaju tikai maksas, jo ta var visu atrak dabut gatavu, lidz ar to izmaksas palielinajas. Tapec uzskatu, ka ir jabut kadam iekrajumam, drosibas spilvenam. Nevar pievert acis uz finansem.

Tikai nevajag sākt šos murgus. Kāda starpība, kas bija agrāk?

Starpība ir tā bērnus var normāli uzaudzināt arī pie grūtākiem apstākļiem. Mani vecāki uzauga kara gados un ko tad cilvēki varēja teikt par pabalstiem un izmaksām mēnesī ?
Nevajag būt ņuņņām, bet vecākiem ar mugurkaulu.

Arī man nepatīk mazi bērni, zīdaiņi, nekad neņemu rokās, mīļi nerunājos.
Tagad ir savs, bet savs ir savs. :)
Citi nēē. :D

Paprasi tiem vecākiem kam bērni dzima un uzauga 90tajos gados pie mazām algām un nieka pabalstiem

Tikai nevajag sākt šos murgus. Kāda starpība, kas bija agrāk? Tagad nav vairs 90tie, 80tie vai 50tie. Pēc šīs loģikas vispār neviens mūsdienās nevarētu muti atvērt un teikt, ka viņam ir kādas problēmas, jo - agrāk taču bija sliktāk, grūtāk un visi dzīvoja. Apmēram: nesūdzies par to, ka tev maza alga, paskaties kā agrāk vergiem vispār nemaksāja, bet šie dzīvoja utt.

es biju reta bērnu nīdēja un līdz pēdējam sev neticēju.

same here!
Visi bija šokā kad paziņoju ka esmu stāvoklī, jo man tiešām bērni (mazi bērbi un zīdaiņi) nepatīk,nekad neņēmu viņus rokā, neucinājos un gāju pa gabalu no viņiem :D . Nekas jau nav diži mainījies, citu bērni man nepatīk, tikai manējā (love) :))
bet nu es neesmu tāda mīlīgā mamma (nezinu kā izskaidrot) , mums mājās čills, klausāmies mājās Slipknot nevis klasisko mūziku. :D :D

Bērniņu ir jāgrib abiem, pretējā gadījumā pati būsi cietēja. Jo audzināt bērmu ir darbs, pamatīgs darbs... Morāli un fiziski. Ja nav vīrieša atbalsta un ieinteresētības, tad šis morālais aspekts ir daudz smagāks tieši sievietei..

Bērnam svarīgāk ir nobriest garīgi.
Ja esat tam gatavi tad tiksiet ar visu galā.

Paprasi tiem vecākiem kam bērni dzima un uzauga 90tajos gados pie mazām algām un nieka pabalstiem. Spēja un varēja.

Zīdainis un mazs bērns mat.ziņā prasa maz, lielāki izdevumi sākas, kad sāk iet skolā un pareizi teikts, ka dārgas mantas ir vecāku kaprīzes. Zīdainim un mazam bērnam var pirkt lietotas drēbes, jo aug ātri.

+
Man bija taads briidis,ka jutos gatava mazuliem un viss...viirs varbuut buutu teicis-jaapagaida...

Manai draudzenei tā bija. Vīrietis nevēlējās bērnus ilgu laiku, jo uzskatīja, ka vēl nav īstais brīdis, ka nav gatavs, nav naudas utt. Pagāja laiks - abi tika labākos darbos, iekārtojās patstāvīgā mājoklī un tagad viņiem ir bērns.

Redzi, bet tavai draudzenei pienāca īstais brīdis, kā araksti abi tika labāka darba, gan mājokļa, gan bērna.
uztraukumam nav pamata, ja autores vīrietis spēj formulēt, kad viņaprāt ir īstais brīdis & pats galvenais notiek arī virzība, lai šo brīdi sasniegtu. Resp. ja vajag mājokli, tad nevis gaida mistisku mantojumu, bet ik mēnesi atliek pirmajai iemaksai; ja vajag labāku drabu, tad nevis kasa olas pie TV, bet ceļ savu konkurētspēju; utt.

vai ir bijis, ka negrib un tad pēkšņi vienā dienā sagrib?

Manai draudzenei tā bija. Vīrietis nevēlējās bērnus ilgu laiku, jo uzskatīja, ka vēl nav īstais brīdis, ka nav gatavs, nav naudas utt. Pagāja laiks - abi tika labākos darbos, iekārtojās patstāvīgā mājoklī un tagad viņiem ir bērns. Pienāca īstais laiks, abi to labprātīgi vēlējās un viss notika. Ar finansēm arī situācija ir laba un nav jāuztraucas, ka būs jāvelk gali kopā. Tāpēc, es uzskatu - ja saka, ka šobrīd nē, tad tas nenozīmē, ka arī pēc gada tā domās vai arī, ka tā uzskatīs mūžīgi. Manuprāt, galvenais ir neuzspiest un nedīkt bērnu(tā kā citas dīc kāzas), jo ja vīrietis nevēlas šobrīd, tad nevēlas un tas ir jāpieņem.
Protams, labi materiālie apstākļi ir stiepjams jēdziens. Vienam labi skaitīsies arī tad, ja vajadzēs dzīvot no algas līdz algai un visu pirkt humpalās. Citam atkal labi būs tad, kad varēs dzīvot, iekrāt un neuztraukties par to, vai pietiks visiem rēķiniem utt.

Zīdainis un mazs bērns mat.ziņā prasa maz, lielāki izdevumi sākas, kad sāk iet skolā un pareizi teikts, ka dārgas mantas ir vecāku kaprīzes. Zīdainim un mazam bērnam var pirkt lietotas drēbes, jo aug ātri.

Gribējām abi, bail bija man, vīrs bija prātīgāks, jo viņš jau zina, ko bērns nozīmē. Izmaksas mums ir lielākas, jo baroju ar maisījumu. Sākumam aizgāja lielākā daļa dekrēta naudas, tagad ikmēneša izdevumi ir kādi 150eur. Papildus vēl nopērku pa kādai mantai un lupatiņai. Man jau liekas, ka nav tik traki, lielākas izmaksas būs, kad bērns sāks iet dārziņā un skolā.