gribam bērnu!/bērna izmaksas

Manā ģimenē es biju iniciatore. Draugam vajadzēja ilgāku laiku, lai nobriestu tai domai.
Mēs abi strādājām, finansiāli bija stabilitāte. Manuprāt, svarīgi, lai sievietei arī ir kaut cik labi apmaksāts darbs, lai varētu saņemt pienākošos pabalstus un pusotru gadu finanses nebūtu tikai uz vīrieša pleciem. Lai sapirktu visu sākumam nepieciešamo, iztērēju virs 1000 eur, pie kam tādas lietas kā gultiņu, vanniņu un ziemas kombinezonus (kā arī lielāko tiesu drēbīšu) man atdeva vai aizdeva. Ratus un autobeņķi pirku lietotus. Bet noteikti var tikt cauri ar mazāku summu.
Mēnesī - nu, sākumā, kamēr zīdainis un ēd mammas pienu - tikai pamperiem un jaunām štātītēm. Pietiek ar valsts pabalstu 170 eur.

Nu, ja Tavs draugs negrib bērnu, tad arī nepārliecināsi par pretējo. Piekrītu, ka materiālie apstākļi nekad nebūs perfekti, jo daudz un dažādas vajadzības būs vienmēr. Tavam draugam pašam jānonāk pie šī secinājuma.

Mazs bērns izmaksā tieši tik daudz, cik izmaksā vecāku ambīcijas'un snobisms. Dzīves sākumā bērnam reāli vajag mammu, tēti un harmonisku atmosfēru mājās. OK, vēl pamperus un pupu, kkādu drēbīšu minimumu.

Nē, protams, teiksiet - rati, gultiņas un tā, bet to visu var noorganizēt kā ļoti lētu pasākumu, tā arī pirkt ļoooti dārgi.

Manuprāt, ir nepareizi otram uzspiest bērnu, jo tev gribas. Tas ir lēmums, kur abiem labprātīgi jābūt vienisprātis, nevis - man gribas, tāpēc pie pakaļas, tevi argumenti, taisīsim sīko, jo nav jau tik traki.
Ja draugs šobrīd nevēlas, tad būtu nepareizi mēģināt viņu piespiest uz to. Tā var tikai beigās attapties viena ar sīko.

Ratus pirku jaunus pa 300ls, gulta 100, maisījums 40 euro menesī, pamperi kādi 10-15 eiro ... Iniciators bija vīrietis es kādus 5 gadus tielejos, žēl vajadzēja taisīt kad bija 18 :)

Manuprāt, vīrieši vienkārši mēdz atrunāties ar šo "par dārgu" gan par kāzām, gan bērniem, jo vienkārši tas ir vieglāk kā pateikt, ka negrib vai nav gatavs.
Un domāju, ka bērns jāplāno tad, kad tas notiek tā harmoniski, loģiski un nemanāmi, nevis apzināti - tā, no šodienas neizsargājamies! Ja grib tikai 1 no pāra.. nu, manuprāt, tas reti ir uz labu.

Still, nu nevar gan tik viennozīmīgi teikt, visas te apstiprinās, es biju reta bērnu nīdēja un līdz pēdējam sev neticēju. Taču viss mainījās un es uzskatu, ka bērns ir labākais, kas ar mani ir noticis, a vienai ar sīko var palikt arī jebkurā citā brīdī.

Ja draugs šobrīd nevēlas, tad būtu nepareizi mēģināt viņu piespiest uz to.

Es netaisos piespiet, pieņemu to, ka viņam ir savs skatījums uz to.

Mani tikai nomāc doma, ka viņš nekad nebūs gatavs, jo ir ieņēmis prātā, ka, lai radītu bērnu, vajadzīgi ideāli materiālie apstākļi, kuru nekad nebūs.

Bērna plānošā vajag piedomāt pie tā, ka emocionālais ieguldījums būs vislielākais!
Par finansēm piekrītu becky!

Kā Jūs savās attiecībās nonācāt pie secinājuma - gribam bērnu! Kurš bija iniciātors?

Drīzāk draugs bija iniciators,viņš kaut kā vairāk bērnu gribēja (iespējams, tāpēc, ka vienkārši vecāks par mani 5 gadus), bet es nebiju kategoriski pret, būtībā abu vēlme un lēmums, vienkārši viņš bija pirmais, kurš par to sāka runāt.

Jā, starp citu - pēc Jūsu pieredzes, cik izmaksā bērna uzturēšana mēnesī?

Visvairāk, protams, pašā sākumā, kad vajadzīgi rati, gulta, drēbes utt. (ja viss tiek pirkts nevis no paziņām dabūts) nauda aiziet, pēc tam diezgan "skaisti" bērna uzturēšana izmaksā līdz apmēram gada, pusotra vecumam. Tagad, kad manai meitai ir 2,5 gadi, izmaksas ir stipri mazākas, jo ēd kopā ar mums, pamperi tiek likti tikai uz nakti, tāpēc viena paka iet ilgu laiku utt. Šobrīd neizjūtu, ka bērna uzturēšana baigi izmaksātu, nu, protams, arī viņai ir savas vajadzības, bet stipri mazāk nekā pirmajos dzīves mēnešos. Ar to gribu teikt- jo mazāks bērns, jo dārgākas izmaksas.

Manuprāt, vīrieši vienkārši mēdz atrunāties ar šo "par dārgu" gan par kāzām, gan bērniem, jo vienkārši tas ir vieglāk kā pateikt, ka negrib vai nav gatavs.

Piekrītu. Esi pārliecināta, ka negribēšanai pie vainas ir tikai materiālie apstākļi?

Draugs nesen sāka runāt par to, ka grib bērniņu un tuvāko 2 gadu laikā jau. Es iepriekš biju runājusi ar viņu, ka vēlos bēniņu, bet viņš teica, ka tuvākos 5-10 gadus nē. Vēlas vai nu māju vai lielāku dzīvokli, mašīnu iegādāties. Veikt iekrājumus, lai pāris gadus nebūtu jāsatraucas par finansēm. Nu nesen sāka dziedāt citu dziesmu. :)

Bāc. Nu es gribēju teikt ar to, ka ar finansēm un sapņiem par ideāli nodrošinātu bērnam bērnību ar naudu nebūs nekad. Parasti, tā biežāk nav. Galvenais gribēt bērniņu un zināt to, ka viņu stipri mīlēs abi vecāki. Un nauda vienmēr būs bieži atruna, ka tagad nav gatavs bērniņam.

Piekrītu. Esi pārliecināta, ka negribēšanai pie vainas ir tikai materiālie apstākļi?

Tur jau tā lieta, ka neesmu...

Kā jau saka - ja grib, tad atradīs 100 iespēju, ja nē - 100 aizbildinājumu.

Tāpēc arī gribu zināt citu meiteņu pieredzi - vai ir bijis, ka negrib un tad pēkšņi vienā dienā sagrib?

Tāpēc arī gribu zināt citu meiteņu pieredzi - vai ir bijis, ka negrib un tad pēkšņi vienā dienā sagrib?

Radiniecei bija līdzīga situācija, vīrietis teica, ka vajag pagaidīt, vairāk pastrādāt, pārcelties uz māju utt. Pagāja gads pēc šiem plāniem, pārcēlās uz māju, bet neko daudz ar finansēm neizrisināja, drīzāk radās lielākas naudas problēmas, taču sāka plānot bēbi un nu jau pieteicies. Nezinu, kas iepriekš darījās tam vīrietim galvā, bet vēlāk viņš naudu vairs nelika tik lielā vērtībā. :)

Domāju, galvenais neuzspiest, nedod dievs, speciāli uztaisīt ar viltu. Un pirms bēbja apprecēties, manā stāstā pāris bija vairāki gadi precējušies. ;)

Gribējām abi, bail bija man, vīrs bija prātīgāks, jo viņš jau zina, ko bērns nozīmē. Izmaksas mums ir lielākas, jo baroju ar maisījumu. Sākumam aizgāja lielākā daļa dekrēta naudas, tagad ikmēneša izdevumi ir kādi 150eur. Papildus vēl nopērku pa kādai mantai un lupatiņai. Man jau liekas, ka nav tik traki, lielākas izmaksas būs, kad bērns sāks iet dārziņā un skolā.

Zīdainis un mazs bērns mat.ziņā prasa maz, lielāki izdevumi sākas, kad sāk iet skolā un pareizi teikts, ka dārgas mantas ir vecāku kaprīzes. Zīdainim un mazam bērnam var pirkt lietotas drēbes, jo aug ātri.

vai ir bijis, ka negrib un tad pēkšņi vienā dienā sagrib?

Manai draudzenei tā bija. Vīrietis nevēlējās bērnus ilgu laiku, jo uzskatīja, ka vēl nav īstais brīdis, ka nav gatavs, nav naudas utt. Pagāja laiks - abi tika labākos darbos, iekārtojās patstāvīgā mājoklī un tagad viņiem ir bērns. Pienāca īstais laiks, abi to labprātīgi vēlējās un viss notika. Ar finansēm arī situācija ir laba un nav jāuztraucas, ka būs jāvelk gali kopā. Tāpēc, es uzskatu - ja saka, ka šobrīd nē, tad tas nenozīmē, ka arī pēc gada tā domās vai arī, ka tā uzskatīs mūžīgi. Manuprāt, galvenais ir neuzspiest un nedīkt bērnu(tā kā citas dīc kāzas), jo ja vīrietis nevēlas šobrīd, tad nevēlas un tas ir jāpieņem.
Protams, labi materiālie apstākļi ir stiepjams jēdziens. Vienam labi skaitīsies arī tad, ja vajadzēs dzīvot no algas līdz algai un visu pirkt humpalās. Citam atkal labi būs tad, kad varēs dzīvot, iekrāt un neuztraukties par to, vai pietiks visiem rēķiniem utt.

Manai draudzenei tā bija. Vīrietis nevēlējās bērnus ilgu laiku, jo uzskatīja, ka vēl nav īstais brīdis, ka nav gatavs, nav naudas utt. Pagāja laiks - abi tika labākos darbos, iekārtojās patstāvīgā mājoklī un tagad viņiem ir bērns.

Redzi, bet tavai draudzenei pienāca īstais brīdis, kā araksti abi tika labāka darba, gan mājokļa, gan bērna.
uztraukumam nav pamata, ja autores vīrietis spēj formulēt, kad viņaprāt ir īstais brīdis & pats galvenais notiek arī virzība, lai šo brīdi sasniegtu. Resp. ja vajag mājokli, tad nevis gaida mistisku mantojumu, bet ik mēnesi atliek pirmajai iemaksai; ja vajag labāku drabu, tad nevis kasa olas pie TV, bet ceļ savu konkurētspēju; utt.

Zīdainis un mazs bērns mat.ziņā prasa maz, lielāki izdevumi sākas, kad sāk iet skolā un pareizi teikts, ka dārgas mantas ir vecāku kaprīzes. Zīdainim un mazam bērnam var pirkt lietotas drēbes, jo aug ātri.

+
Man bija taads briidis,ka jutos gatava mazuliem un viss...viirs varbuut buutu teicis-jaapagaida...