Klau, man tiešām sāk likties, ka esmu no citas planētas, jo varu ar vīru visādi ākstīties, muļķoties, bļaustīties un būt vienkārši brīva visās savās izpausmēs un justies joprojām laimīga un mīlēta. Dīvaini...
Varbūt, bet es nevaru iedomāties savu sievieti, kā savu čomu, viņa ir pārāk sievišķīga un tā ir īpašība kuru es sievietēs vērtēju ļoti augstu.
Joki vai ne-joki, šie komentāri acīmredzami bojā attiecības, bet izskatās, ka vīrietim vienalga.
Galvenais, lai abiem ir ērti un pieņemami. Abām pusēm ir jāmeklē balanss, nevis jānem vērā tikai vienas puses intereses.
Veselīgās attiecībās sieviete ir ne tikai mīļotā, bet arī draugs un "savs čoms".
Tieši šāda rīcība, man personīgi ļoti nepatīk. Mani tāda "jokošanās" kaitinātu. Labāk patīk joki kas ir balstīti uz loģiskumu vai sakritībām, nevis kacinot otru.
Smirdēšana un cūka jau gandrīz ir sinonīmi.
Zirgošanās, es saprotu, veču kompānijā vēl ir OK. Ja sieviete ir mīļotais cilvēks, var jau pajokot, bet zirgoties un kacināt ar melno humoru galīgi neprasās.
Varbūt paskaido, kas tajā jokā ir tik aizvainojošs?... Un vai tad nepastāv ļoti lidzīga rakstura joki, kā, piem., deguna priekšā aizvērt durvis, vai padodot kaut ko pēkšņi atraut roku atpakaļ, vai arī dodot buču pēkšņi pagriezt vaigu u.tml.? Tas viss ir ar vienu un to pašu raksturu - paķircināt. Jā, bieži tāda veida joki spēj tracināt, bet retu reizīti, manuprāt, nekādu ļaunumu nenodara.
Draudzene netika nosaukta ne par slampu, ne cūku, ne duru ne kā tamlīdzīgi... Vienkārši ne pārāk jauks joks
Man, personīgi, nepatiktu ja ar mani tā "jokotos". Un arī es tā nekad nedarītu.
Piem., manam vīram jau sen ir vairāk par 27 gadiem, bet bieži ākstās pabraucot man garām ar mašīnu. Nejūtos tizli nemaz. Pasmejamies par šito un es savukārt kādu citu reizi arī kaut kā līdzīgi pajokoju.
87
