Mājās kopā ar vecākiem un māsām un brāļiem pēc eglītes (dažkārt arī pēc priedītes, pārmaiņas pēc) dodamies 24. decembra rītā, pa dienu izrotājam, tā viņa stāv līdz Jaunajam gadam,ne birst, no kalst :)
Piparkūku cepšana manā ģimenē vienmēr lie tāds kopistisks pasākums, sagaidam, kad lielākā ģimenes daļa ir mājās. Paši gatavojam mīklu, nedēļu iepriekš, lai paspēj nostāvēties. Kopumā cepšanai aiziet, var teit, ka vesela diena, bet tas ir superīgi (l)
Dāvanas mēs nedāvinam, ja nu vienīgi kāds kaut ko uzmeistaro pats ar savām rociņām, kā tas gandrīz katru gadu ir, līdz ar to, kad tuvojas svētku laiks, neizjūtu ne mazāko stresu, vai nauda pietiks visām dāvanām, kur un ko meklēt, jāiztur drausmīgā drūzma utt. Uz svētku laiku manī ir tāds iekšējs miers, klusums. Vēk jo vairāk priecē, ka zinu - pie maniem vecākiem iz sniegs, nu jau kādu mēnesi vismaz, pāris cm :)