Ziemassvētku vecītis

Es nekad tādam vecītim tā īsti neesmu ticējusi. Man tas jau bērnībā likās nereāls variants.

Vai bērniem ieborēt pasakas par vecīšiem, zaķiem, zobu fejām, utt? Grūti pateikt, man jau drīzāk patiktu tas, lai bērns zina, ka ir svētki un tāpēc vecāki viņu apdāvina.

Dziedošs, omulīgs, mīļš Ziemsvētku vecītis atnāks pie Tevis uz mājām vai uz eglīti bērnudārzā, skolā vai kādā citā Jums vēlamā vietā Rīgā, Olainē, Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un šo pilsētu tuvumā.

Dziedāsim, dejosim, iesim rotaļās, saņemsim dāvanas un kopā iedegsim svētku prieku sirsniņās.

Katrā pasākumā pēc vajadzības varam izstrādāt tieši Jums individuālu Ziemassvētku vecīša programmu.

Programmas ir elastīgas, iepriekš saskaņojot, varam ietvert kādus citus Jūsu bērniem īpašus pasākumus. Viss ir runājams un darāms, lai bērni nezaudētu ticību brīnumam un ziemassvētku priekam.

Cenas ir draudzīgas un runājamas, lai nepietrūktu jums naudiņas ziemassvētku dāvanām.


ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS IERADĪSIES PIE:

Lieliem un maziem uzņēmumiem, iestādēm, pašvaldībām
Skolām, bērnudārziem, pansionātiem
Mājās pie ģimenēm, draugiem, pensionāriem

JŪSU PASĀKUMU REZERVĒŠANA: MOB.- 29362820

E-PASTS [email protected]
http://salavecitis.ucoz.lv/

Man jau liekas,ka muusu dienaas taa berniiba aizkrien loti aatri ,un tai liidzi Ziemassveetku veciitis.Kaut kur loti zeel,jo tagad atceroties pasas mazos,liekas tas bija tik romantiski-taa Ziemassveetku veciisa paraadiisanaas, un tad dzejosliisu skaitiisana,dziesminu dziedaasana.Mums taas daavanas kaut kaa nekad nebija lielas-taadi siikumini vien bija,bet viss tas notikums bija vienreizeejs!"Vecos laikos" beerni bija taadi pieticiigaaki varbuut-tie 5 gadus vecie noteikti!Tagad sii vecuma beerni jau "seez" pie datoriem-kaut kur loti zeel.Te "aiziet"liidz ar to visu arii pasaku graamatas....

Atceros no bērnības, kā mēs visa ģimene Ziemassvētku vakarā gājām ārā un saucām: "Ziemassvētki, nāciet šurp!" :) pa to laiku istabā zem eglītes saradās dāvanas. Vecākie bērni jau zināja, kas pie vainas, bet jaunākie ticēja, ka patiešām vecītis ir atnācis, nolicis dāvanas. Arī kad man bija 15 gadi, gājām saukt Ziemassvētkus, jo jaunākajiem bija tikai pāris gadi. (l)

Vai maniem bērniem būs vecītis? -jā, bet droši vien, ka līdz noteiktam vecumam, negribētos tomēr, lai viņi ticētu kam tādam vēl 10 gadu vecumā :)

Man jau no bērnības šie ir mīļākie svētki un tie ir ļoti ļoti īpaši svētki. Sākot ar eglītēm skolā, tēta darbā, mūzikas skolā, svētdienas skolā, koncertiem, piparkūku, pīrāgu cepšanu, iešanu pēc eglītes, eglītes rotāšanu... Bet vislielākais brīnums bija tieši Ziemassvētku vecītis, kurš reizēm ieradās pats, reizēm atstāja dāvanu maisu. Es vienmēr brīnījos un jautāju mammai - kā vecītis zina, kurā tieši dienā un kurā brīdī viņam pie mums jāierodas (jo vienmēr vispirms visi sanācām kopā, iededzām svecītes eglītē, dziedājām dziesmas un tieši tad, kad visas mūsu mīļākās Ziemassvētku dziesmas bija izdziedātas, nāca vecītis). Kā arī - kā vecītis zināja, ko tieši es vēlējos saņemt Ziemassvētkos...

Arī uz baznīcu man patika doties Ziemassvētkos, lai gan uz dievkalpojumu devāmies reti, bet katru gadu braucām uz draudzes eglīti, kura nenotika baznīcā, bet mājīgās draudzes telpās. No sākuma bija dievkalpojums un tad vietējā svētdienas skola rādīja ludziņu un katru gadu arī mēs sagatavojām kādu priekšnesumu, un tad bija neoficiālā daļa ar galdiem, spēlēm, dziesmām...

Man arī ļoti patika ticēt Ziemassvētku vecītim.Vienmēr esot pie svētkos pie ōmes pie durvīm bija dāvanu maiss un tas bija tik fantastiski jauks mirklis. :)

Kad jau bija kādi 11 gadi sāku saprast,ka nav tāda Ziemassvēku vrcīša,ka to dara vecteētiņš. Bet līdz tiem 11 gadiem man tas bija jaukākais mirklis svētkos - Ziemassvētku vecīša atstātais maiss pie durvīm. :)

Kad piedzima brālēns es jau bijupusaudžu vecumā,bet es tēloju ka jā ir Ziemassvētku vecītis. Tagad jau viņš liels un tam vairs netic. Bet man patika ar viņu kopā izjust to prieku atkal uatkalkatru gadu no jauna. :)

Tagad māsām ir mazie ķipari,kuri tic Ziemassvētku vecītim. Un es arī savos 20 gados līdz ar viņiem spēlēju ka jā ir tāsds :)

Un kopā būšana ar mazajiem ķipariem,piparkūku cepšana un daž ne dažādas tradīcijas ir pats jaukākais un mīļākais kas var būt. :)

Man vispār Ziemassvētki ļoti patīk. :)

CariDee, katrs tāpat paliks pie saviem uzskatiem. Jo es tur brīnumu neerdzu, man brīnums ir kaut kas cits.

Ziemassvētku vecīša nebūšana nenozīmē, ka nav tradīciju.

Ziemassvētku vecīts jau nav kā tradīcija, bet gan kā brīnums, kuram bērnam ir jāļauj ticēt.
Tieši šī pārsteiguma momenta dēļ. Tradīcijas ir forši, bet tās arī paliks un turpināsies arī pēc tam, kad bērns būs izaudzis no brīnumu laika. Tas ir kā bonuss, lai krāsaināka bērnība.

Tāpat ar Lieldienu zaķi, kas cietiem olas saslēpj, bet mums čībā kādu gardumu atstāj - bērnam ir tas ir brīnums.
Man tas liekas ļoti mīļi.

Tāpat mana 5gadniece tagad, kad iepazīstas saka - esmu princese Elizabete!
Nu tik forši liekas, ka viņa domā ka viņa ir princese. Un tiešām par savas meitas fantāzijas lidojumu sūdzēties nevaru (l)

Maniem bērniem arī noteikti būs Ziemassvētku vecītis! Atceroties, cik pozitīvas emocijas tas sagādāja man, gribu sniegt to pašu arī bērniem :)

Atceros protams tradīcijas,ko ieviesa mani vecāki,gan pīrādziņu cepšana,gan piparkūkas,gan egles rotāšana,tas viss bija skaisti un to daru arī tagad kad man ir dēls. Bet visspilgtāk palicis atmiņā,kā ar brāli gaidijām Ziemassvētku vecīti,kā skrējām ārā mēginājām ieraudzīt,kā tika atstāts maiss un dāvanas..esmu pateicīga vecākiem par to brīnumu kuru spēja radīt,un to mēgināšu radīt arī saviem bērniem :)

Atceros, ka vienu gadu mums bija atnākuši divi vecīši. Viens mūsu vecītis, bet otrs vecītis no domes :D ome bija aizmirsusi pateikt, ka arī svešais vecītis nāks :D ah, tas tik bija jautri :D

Esmu par Ziemassvētku vecītim.
Pašai vel nav bērnu, bet mums ģimenē ir mazie rakari,kuri tic šīm bīnumam.
Pēdējos gadus pie mums nāk "Ziemassvētku vecīša palīgs"(mans brālis) un dala dāvanas. Tas ir tik jautri un ne tikai mazajiem.
Vienīgais onkulis Māris jau kuro gadu aiziet uz tualeti un nokavē Ziemassvētku vecīti. Kāda neraža :D

Ziemassvētku vecīša nebūšana nenozīmē, ka nav tradīciju.

+++

Ir ļoti daudz citu jauku tradīciju. Ziemassvētku vecītis nav ne tuvu vienīgais, kas var ienest svētku sajūtu mājās un ģimenē.
Mums mājās bija lieliska tradīcija, kur katru gadu es, kopā ar mammu, cepām piparkūkas. Mēs kopīgi ģimenē devāmies meklēt eglīti uz mežu, pēc tam rotājām, svētkos, kad bijām pie vecmamiņas - dziedājām svētku dziesmas, dedzinājām svecītes un brīnumsvecītes.
Man bija Ziemassvēku vecītis, bet tas nebija vienīgais, kas deva svētku sajūtu.

Domāju, ka to visu var saglabāt un iemācīt saviem bērniem, tikai vecākiem jārada šie apstākļi. Cik redzu draugu ģimenēs - tajās, kur vecāki velta laiku bērniem un ārpusmājas aktivitātēm, ievieš tradīcijas, bērni to visu uzņem ar sajūsmu. Bet tajās, kur mammai ir svarīgāk atpūsties, sēžot mājās, arī bērni ir pasīvi, pavada laiku pie datora.

Kampanella, nezinu, kā citiem bērniem, bet man tas sagādāja prieku - balts sniegs visapkārt, debesīs zvaigznes, mana mazā plauksta vecmammas plaukstā un kāpiens kalnā uz baznīcu. Baznīca vienmēr bija skaisti izrotāta, mise skaista. Un pēc tam atkal kopīgs gājiens mājup.

Tā ir arī viena no tradīcijām, ko saglabāšu savā ģimenē - Ziemassvētku vakarā kopīgs mises apmeklējums. Pagājušā gadā nebijām LV, bet tomēr uz misi aizgājām. Jā, itāļu valodu nesaprotam, bet emocijas tas nemazināja.

Es, protams, neuzskatu, ka nevar mācīt ticēt vecītim. Vienkārši es neredzu tam vajadzību.

mans bērns dzims tehnoloģiju pasaulē

Jā, starp citu piekrītu, arī šis mani uztrauc. Tik ļoti gribās saviem bērniem sagādāt foršu bērnību, ar iešanu pikoties, braukšanu ar ragaviņām un citām aktivitātēm, bet mūsdienās bērnus skolās un bērnudārzos pat atstumj, ja vecāki nenopērk jaunāko iphone vai planšeti. Pat nezinu, kā no tā visa var izvairīties. Tāpēc jo īpaši jācenšas bērniem sagādāt citas aktivitātes un tradīcijas.
Ja parasti mans mazais brālis skaitīja dzejolīšus un ar mirdzošām acīm vēra vaļā dāvanas, kopīgi abi cepām piparkūkas, tad pēdējos 2 gadus, viss, kas viņu Ziemassvētku vakarā interesē ir Xbox un Iphone :D šogad laikam pateikšu, ka ciemos braukšu tikai tad, ja vecāki tos viņam likvidēs vismaz uz svētku vakaru :D

Man bērnu nav, bet noteikti pastāstīšu par Ziemassvētku vecīti.

Atceros sevi bērnībā, to gaidīšanas sajūta, to skatīšanos debesīs pa logu vakaros un z-svētku vecīšana meklēšanu. Es ļoti gribu , lai mani bērni tic pasakām, šiem mistiskiem tēliem. Ļoti negribas atņemt to visu , jo saprotu, ka mans bērns dzims tehnoloģiju pasaulē, kur laikam visam šim īsti vairs nav vietas :(

Annie , es nerunāju par tevi, bet par citām ģimenēm un zinu, ka citi Ziemassvētkos vispār nedara neko, sēž pie TV un ēd. Tevis minētās nodarbes ir gana jaukas , bet šaubos, ka iešana uz baznīcu mazam bērnam var sagādāt lielu prieku. Bet , protams, labāk, ka vispār ir kaut kādas tradīcijas, kaut vai tā pati eglīšu pušķošana un piparkūku cepšana :) Vienkārši, Ziemassvētku vecītis bērnos izraisa spilgtākas emocijas , noslēpumainību.

Nekad nesapratu, kāpēc citiem bērniem ģimenēs nebija nekādas tradīcijas, līdz ar to arī tik lielas vēlmes gaidīt šo svētkus izpalika.

Ziemassvētku vecīša nebūšana nenozīmē, ka nav tradīciju.

Mums bija savas: kopīgs gājiens pēc priežu zariem, Adventes vainaga taisīšana, katrā Adventes svētdienā kopīga svecītes aizdegšana. Tad gājām uz baznīcu pēc oblātēm, kopīgs gājiens pēc Z-svētku egles un tās pušķošana. Ziemassvētku vakarā - dievkalpojums.

Nekad nesapratīšu to mammu rīcību - pašas netic un nepatīk tādas lietas, neļauj iepriecināt bērnu - neļauj pafantazēt, padomāt, pasapņot? Tas tomēr arī attīsta bērna domāšanu, iztēli! Kāpēc gan atņemt bērnam tādu prieku?


Arī piekrītu.
Vienīgais,kas bērnībā man nebija,Zobu feja. Šito bērns saklausījies dārziņā un saka,ka drīz būs darbiņš zobu fejai,jo sāks zobi krist ārā :D