Ziemassvētku vecītis

Mans mazais brālis, tulīt 6 gadi, tic. Raksta vēstules! Pats vecītis gan Ziemassvētkos tik vien kā pēdas atstājis, pieklauvējis un lielo maisu atstājis. Šogad gribu ģimenei pārsteigumu uztaisīt un sarunāt večuku, kaut uz pāris minūtēm! Citādi drīz jau skolas laiks, pārstās ticēt un tā arī slavenais vecītis nebūs satikts :D
Es ilgi ticēju, un kad pārstāju ticēt, spēlēju līdzi, lai otram brālim prieks būtu :D

Nekad neticēju, man vienmēr škita tā visa padarīšana aizdomīga. Pavisam pārstāju ticēt, kad neatnesa to, ko es gribēju un vecāki sāka sūdzēties, ka tādas lietas uz Ziemassvētkiem nevar prasīt.
Tad es arī sapratu, ka dāvanas pērk vecāki.

Pārstāju ticēt salavecim, kad viņš atnāca ciemos ar opīša čībām kājās. Vilšanās bija milzīga, biju apvainojusies uz visu pasauli, ka mani piemānījuši :D Meita man maziņa, domāju, ka Z-svētku vecītis būs jāmeklē nākošgad.

manam puikam driz 4 gadi vecitim tic, bet uz viltus salaveciem neuzkeras, saka - tas nav nekads vecitis tas ir parastais onkulis :D
parasti kka noversam uzmanibu tetis vai kads cits no gimenes locekliem iziet ara un noliek pie durvim lielu davanu maisu, pieklauve un tad vins skrien atvert durvis un atrod maisu :D tagat kad atkal ziemasvetki tuvojas citigi mums stasta ka atkala salavecitis bus atstajis maisu pie durvim :)

Tā kā man bērnu vēl nav, tad arī nav kam stāstīt pasakas par salavēcīšiem.
Pati ticēju, kad vēl biju maza, laikam kādi 5-6 gadi. Ticēju arī tad, kad jau pratu rakstīt, jo atceros, ka mamma iedeva adresi un es salavecim rakstīju vēstuli, protams, ka nezinu kur tā vēstule palika, jo iedevu mammai, lai nosūta, bet kas zina - vai nosūtīja?! :D
Es rakstīju vēstulē, ka gribu kucēnu un kad Ziemīšos to nesaņēmu, tad biju vīlusies. :D
Vēl joprojām par to esmu vīlusies.! :D
Beidzu ticēt, laikam kādos 7-8 gados!

Tā kā mana meita vēl ir samērā maza (2,5g) tad vēl nestāstam par Ziemassvētku vecīti-viņa vēl nesaprastu. Par Ziemassvētkiem un dāvanām esmu stāstījusi, bet pagaidām vecīša tēma nav aktuāla. Nākamgad, kad ies bērnudārzā un gan jau tur kāds Ziemassvētku vecītis parādīsies, tad sāksim stāstīt.
Es pati vispār neatceros, ka jebkad (bērnībā) būtu Ziemassvētku vecītim ticējusi, varbūt tāpēc vēl nešķiet tik svarīgi bērnam to stāstīt pagaidām. Bet skaidri atceros, ka diezgan ilgi izlikos, ka ticu vecītim, jo sapratu, ka ir izdevīgi rakstīt viņam vēstules un dot vecākiem, lai nodod vecītim :D

Jā, manai vēl gan tikai 2 gadi, bet gaidām un ticam Ziemassvētku vecītim. Šogad vēl paaicināts ciemos vecītis, tad nu bērniem būs lielais prieks, tas arī dos visas sagādātās dāvanas. Pati arī bērnībā ticēju vecītim, tas taču bija jauki! :)

Manējai princesei ir 5 un vēl jo projām tic, ka dāvanas nes vecītis. Mēs arī kopā rakstām vēstuli vecītim ar dāvanu sarakstu. :D

Un parasti Zsvētkus braucam svinēt pie vecvecākiem un vakarā, kad atgiežamies jau zem eglītes stāv dāvanas. (Vīrs parasti iet ārā pēdējais un ātri saliek tās)

Tāpat arī Lieldienās, kas viņa mostas, tad lieldienu zaķis viņas čībā ir kādu gardumu atstājis (l)