Marissa, uzskati, ka darbs (jebkāds) ir tā vērts, lai slims vazātos apkārt un bojātu veselību?
Nē, nav vērts, es tak zinu. Bet tās reizes ir bijušas tādas, ka es labāk jūtos, ja es izdaru, pabeidzu to, kas man jādara, savas lietas, nevis guļu mājās un gruzos par to, ka esmu kādu piečakarējusi.
Par tām māmiņām ar maziem bērniem, vismaz pie mums darbā ir tā, ka māmiņas tādos gadījumos visbiežāk organizē kādu aukli, omi vai ko tādu tam bērnam, jo parasti jau tas arī nekas diži trakāks par saaukstēšanos nav. Tas jau atkarīgs no darba specifikas, bet vismaz manā darbā katrs cilvēks dara savu lietu, papildus cilvēku nav, aizvietot grūti un nav iespējams strādāt ar cilvēku, kas ik pēc laika ņem slimības lapu, bet to arī katrs pats saprot. Es, protams, nerunāju par tādu lietu, ja kas tāds notiek reizi gadā, katrs vars saslimt, es domāju tieši tās slimības lapas, kam ir jau zināma regularitāte.
Un, nē, es māmiņu, kam bērns slimo, par kuci nesaucu.