Krākšana

Jā, Šokopieks, manam tieši tas pats. Un viņš arī nekad neatceras savus sapņus :D

ja cilvēki krācot, tad neatceroties, ko sapņojuši :D

mans krāc, bet viņam vsp deguns tāds problemātisks, elpo tikai caur muti.. man tas traucē tik ilgi, kamēr aizmiegu.

manējais dažreiz krāc, bet man ir tāds, ka mani ir ļoti grūti pamodināt, tāpēc arī bieži aizguļos, jo modinātāju dzirdu tikai vēlāk.

Ko domājat par to golfa bumbiņu uz muguras? http://go.tvnet.lv/z2ijsb Manējais laikam -vai nu neparakstītos uz ko tādu vai arī turpinātu gulēt kā lācis arī uz visas bumbiņas :D

Mans draugs krāc vienkārši nereāli. Kā izrādās - tāpēc, ka bijis lauzts deguns, LORs pateica, pats nemaz nezināja :D tā nu man pie visām gultām ir ausu aizbāžņi. Un vienreiz arī bija tā, ka kādas 15 sekundes nebija nekādas skaņas, nenormālā panikā uztraucos augšā un sāku viņu kratīt... :D tā neizpratnes pilnā seja :D

Es nekrācu, un par laimi draugs reizēm, tā klusiņām, tas netraucē. Uzreiz nāk prātā vasaras atpūta, kad bijām divu dienu laivošanas tūrē un nakšņošanas vietā dabūju kārtīgi sabīties. Nakts vidū pamodos un klausos, ka kaut kur, nu tieši aiz sienas traktors brauc, bet ko tad naktī traktoram darīt pagalmā? :D Tādā pusmiegā vēl nevarēja skaidri padomāt.. Uzreiz modināju augšā draugu- Kur te traktors braukā?! Un tad jau kopā konstatējām, ka tie ir viņa vecāki, kas abi tandēmā uzdarbojas uz pilnu jaunu.. :D

Anyone else?

mīlīgi iekrācos

sasmējos :D
Starpcitu, jūs sakāt, ka vaina zināma, bet bailes labot. Kas par iemeslu krākšanai? Adenoīdi, polipi degunā? Man brālim bija adenoīdi laikam, tika veikta operācija 12 g. v. Atceros, es toreiz nevarēju pagulēt. Bet pēc operācijas ok. Tikai brālis dažreiz uzburkšķ, ka dēļ tā, ka es nevarēju pagulēt, operācijas dēļ izbojāja viņa smuko deguna formu, tagad esot liels slorķis :D Bet draugs baidās iet pie ārsta, saka, ka tāpat operācija nelīdz, jo tas un tas ir taisījis un krāc tāpat. Viņu pie ārsta man neaizvilkt. Pat arguments, ka viņš taču reizēm nevar paelpot ar vienu nāsi, jo kaut kas tai ir priekšā nelīdz. Tāpēc arī elpo caur muti guļot un taisa man te gateri katru nakti :D
Ir kaut kāda atšķirība, ja krāc elpojot caur degunu vai ar muti? Tas ir, kas to izraisa, ziņā.

Vīrietis krāc, bet man ir lāča miegs

Ai, laimīgie cilvēki! Es arī gribētu lāča miegu :D
Manējam vispār visa ģimene krāc, izņemot tēvu. Viņa māte krāc nu TIK šausmīgi kā tāds vecis. Viņa bralis arī, vēl skaļāk. Un neatkarīgi kādā pozā. Es viņa māti ar gariem zobiem uzņemu ciemos, jo tas nozīmē - naktī acis neaizvēršu. Esmu ievērojusu, ka svars arī dod savu artavu. Māte un brāļi ir ar lieko svaru (dzīvesveida, ne iedzimstības dēļ), tie visi skaļi krāc, tēvs slaids, nekrāc nemaz. Kā manējais toreiz pieņēmās svarā (par 20 kg), tas bija murgs, ne nakts. Tad nometa 10, jau mazāk krāc. Atliek tikt no vēl tiem 5-10 kg, varbūt čučēšu kā zīdainis :D Bet vispār, nedzirdu krākšanu tikai tad, kad esmu bijusi tiešām nogurusi. Tā man trausls miegs.
Guļu ar ausu aizbāžņiem katru nakti, bet tik un tā dzirdu cauri. Vai nu sūdīgas ausis vai aizbāžņi :D

Oj, tas būtu ļaunākais murgs, dzīvot kopā ar kādu, kas krāc. Noteikti ietu gulēt dajebkur citur, bet kopā noteikti nevarētu. Es tiešām nevaru ciest nekādus trokšņus pa nakti, nevaru vienkārši aizmigt, vienalga, vai tā ir krākšana, muša vai grāmatas lapas pāršķiršana. Man vajag tiešām kapa klusumu.

Esmu tik laimīga, ka manējais nekrāc, esmu dzīvojusi kopā ar krācošiem cilvēkiem, nu nē, tas ir murgs. Lai gan viņš saka ka es pati reizēm mīlīgi iekrācos. :D kā var pateikt ka mīlīgi krāc? :D

Ik pa laikam abi krācam un tas kurš dzird arī baksta otru. Tad vēl ir ausu aizbāžņi vai vienkāršā un geniālā metode - atlūzt pirmajai. Ja reiz es esmu aizmigusi, man var tanks gar ausīm braukt, pamodīšos tikai uz skanu, ko man jādzird - kluso modinātaja vibrozvana zuzēšanu :D
Bet vispār ienāca prātā šis :D
https://www.youtube.com/watch?v=jMiI6k_dw2E

Mans draugs ar gandrīz katru nakti tā krāc/šņāc/skaļi elpo. Pabakstu viņu un viņš pagriežas uz sāniem un guļ tālāk. Parasti tas ir tad, kad guļ uz muguras.
Mani krākšana netraucē tad, ja es jau guļu, bet ja tikko laižos miegā, tad gan traucē. Atceros, ka agrāk, kad dzīvoju pie mammas, tad patēvs krāca kā traktors - tas bija tik kaitinoši. Tad es parasti cēlos un modināju viņu, lai nekrāc, jo tā krākšana tā grieza ausīs, ka pilnīgs vājprāts.
Pati es nekrācu, nu vismaz man tā liekas. :D

Es nevaru gulēt, ja istabā kāds krāc. Nemaz. Bet tad parasti ir tā, ka tas otrs arī nevar gulēt, ja es nevaru gulēt, jo es bakstu un saku, lai nekrāc. Ja nav miega man, tad nebūs nevienam. :D

Es nekrācu, vīrietis nekrāc, toties suns zāģē pa visu māju :D Man tas netraucē, bet vīrietim traucē un tad šis naktī modina mani , lai apklusinu suni, tad gan es esmu nikna :D

Manējais nekrāc.
Kad dzīvoju ar vecākiem - tētis krāca tā, ka visa māja skanēja. Nezinu kā mamma šos visus gadus to ir izcietusi :D

Ah manejais ari krac... un pat guljot uz saniem, vedera, da jebka.. mani tas nenormali trauce... ari ja saku vinju bakstiit, diidiit vai spiest vinjam degunu ciet nepalidz... nu neko - iepirku veselu lerumu ar ausu aizbazhnjiem... bet tapat pa nerviem man dod... citreiz eju gulet otra gultaa... vai saku klausities muziku, bet tas nav forsh variants, jo tad austinjas gulta paliek, satinas ap kaklu vai ieduras seja utt... uh... :(

Par laimi abi nekrācam :) tikai esmu dzirdējudi, ka vīrs pa nakti runā, bet viņš ir dzirdējis, ka es smejos pa nakti. Laba savienība :D

Mans puisis (un kaķis) krāc ļoti mierīgi, dažreiz kalpo kā miega dziesmiņa - tāda maiga krākoņa. Bet puisis reti krāc, kaķis biežāk :D

bērnībā aiz sienas krāca tētis un arī draugs krāc, man tas netraucē, man tā krākšana palīdz iemigt, kad jāpaliek vienai tad tāds baiss klusums, ka citreiz atstāvu tv ieslēgtu :D

citreiz gadās skaļākas naktis, kad kā metenes minēja, guļ uz muguras un rokas gaisā, tad pabakstu, pamodinu, lai pagriežas uz sāniem, bet reāi viņš otrā rītā to neatceras :)

draugam ir zināma vaina, bet redz baidās no operācijas un katru gadu pārliek...