Man bija tā, ka es pati pametu cilvēku, ko biju iemīlējusi. Ir pagājis pusgads. Pārstājusi mīlēt es viņu neesmu, bet pāri tikusi gan laikam, vismaz katru dienu vairs nedomāju par viņu. Taču joprojām zinu, ja kādreiz būtu iespēja viņam apkrist ap kaklu un samīļot, es to izdarītu. Kaut tagad! Ja vienmēr esmu bijusi pret to, ka aizņemtus puišus aiztiek, tad es viņu ne tikai paaiztiktu. :D
Šobrīd cenšos tā kā būt nopietna un varbūt satikt kādu citu, bet es mūžīgi visu laiku atrodu citos trūkumus un salīdzinu ar viņu. Slikti!