Daži vienkārši jautājumi... radās tā nedaudz padomājot. Varat atbildēt uz kādu, jo pagari sanāca, varat uz visiem, ja ir laiks...
1)Tu bieži esi situācijā, kad esi viena un neviens vīrietis konkrētajā brīdī neinteresējas par Tevi?
2)Tevi bieži uz ielas uzrunā, izsaka komplimentu vai kā citādi pēkšņi nepazīstami vīrieši/ puišeļi izrāda uzmanību?
3)Vai ticat, ka domas un tas kā galvā sevi vērtējam izejot no mājas, ietekmē to kā izskatamies (pieejamas vai nepieejamas vīrietim, tādas, kas vēlas kontaktēties vai izstaro tādu "nenāc man klāt!" ) Vai neticat, ka kaut ko izstaro, ka citi sajūt to mūsu iekšējo sajūtu un tam nav nozīmes? Ja sieviete šķiet simpātiska un ir pamanīta, tad viņu vīrietis jebkurā gadījumā centīsies uzrunāt?
4)Vai tas ir normāli, ka daudziem puišiem mūsdienās ir kaut kādi konkrēti parametri : "Tādām acīm, tādu vidukli, matiem tādā krāsā, tādu dupsi, tādām krūtīm..." Vai šādi izvēloties sievieti, jeb lelli sev blakus, šiem diviem cilvēkiem varētu būt arī nopietnas attiecības? Vai domājat, ka visticamāk tādi vīrieši nebeidz meklēt, jo vienmēr atrodas kāda, šķiet, skaistāka, ideālāka?
5)Un... Kā Tu aprakstītu savas sajūtas, esot vienai? Mokoši, izmisuma pilni brīži, vai drīzāk kā - brīvība, laime, jauni apvāršņi, kas pēkšņi ,šķiet, paverās tieši vienai esot?
:)