Vientuļās/ Attiecībās

1. Nē

2. Jā

3. Neticu

4. Nav normāli, varbūt tīņiem tas ir aktuāli

5. Pārmaiņas ar saviem + un -

Man radās jautājums - Ja nevienai no jums gandrīz nav periodi, kad neviens vīrietis neinteresētos un nepievērstu uzmanību, bet uz ielas reti kāds pievērš uzmanību, kur rodas vienmēr tie vīrieši, ar ko komunicējat? :D Kaut kādi caur paziņām iepazīti cilvēki? Jūsu bijušie draugi? Kolēģi? Vai kas?

1)Tu bieži esi situācijā, kad esi viena un neviens vīrietis konkrētajā brīdī neinteresējas par Tevi?

Es gan biezhi neesmu bijusi situaacijaa, kad buutu bijusi viena, bet reiz taads periods ilga apmeeram gadu un tad nonaacu pie domas, ka vientuliiba pievelk vientuliibu... Jo ilgaak shaads periods velkas, jo ceriibu starinjsh kaadu peekshnji sastapt kljuust arvien blaavaaks. Daudz vairaak uzmaniibas no viirieshiem esmu sanjeemusi tad, kad esmu attieciibaas.

2)Tevi bieži uz ielas uzrunā, izsaka komplimentu vai kā citādi pēkšņi nepazīstami vīrieši/ puišeļi izrāda uzmanību?

Uzmaniibu izraada biezhi. Uzrunaa vai uzsaak sarunu shad tad. Komplimentus parasti izsaka uz ielas sievietes, viirieshi tikai smaida, kas buutiibaa arii ir sava veida kompliments.

3)Vai ticat, ka domas un tas kā galvā sevi vērtējam izejot no mājas, ietekmē to kā izskatamies (pieejamas vai nepieejamas vīrietim, tādas, kas vēlas kontaktēties vai izstaro tādu "nenāc man klāt!" ) Vai neticat, ka kaut ko izstaro, ka citi sajūt to mūsu iekšējo sajūtu un tam nav nozīmes? Ja sieviete šķiet simpātiska un ir pamanīta, tad viņu vīrietis jebkurā gadījumā centīsies uzrunāt?

Ja viirietis gribees un buus gatavs iepaziities, tad aatri vien atradiisies arii sieviete, kas vinju piesaistiis. Un nebuus svariigi, kas tai sievietei galvaa todien dariisies un kaadu sejas izteiksmi raadiis. Vai nu buus klikshkjis vai nee. Es pat vairaak "uzskrienu" virsuu uz shii "klikshkja" tieshi tajaas dienaas, kad neesmu iisti gatava (esmu sagruziijusies ar kaut kaadaam domaam, slima, varbuut bez kosmeetikas utt.). Un biezhi vien gadaas, ka izeju no maajas pilnaa ekipeejumaa, ar smaidu uz sejas un atveertu sirdi, bet saskaros ar to, ka uz mani vispaar neviens neskataas un viirieshi paskrien garaam sabozushies un sagruziijushies ar savaam probleemaam... :D

4)Vai tas ir normāli, ka daudziem puišiem mūsdienās ir kaut kādi konkrēti parametri : "Tādām acīm, tādu vidukli, matiem tādā krāsā, tādu dupsi, tādām krūtīm..." Vai šādi izvēloties sievieti, jeb lelli sev blakus, šiem diviem cilvēkiem varētu būt arī nopietnas attiecības? Vai domājat, ka visticamāk tādi vīrieši nebeidz meklēt, jo vienmēr atrodas kāda, šķiet, skaistāka, ideālāka?

Daljeeji normaali. Mums katram ir savi ideaali. Galvenais, lai aareejaas veertiibas nekljuust svariigaakas par cilveeciskajaam.

5)Un... Kā Tu aprakstītu savas sajūtas, esot vienai? Mokoši, izmisuma pilni brīži, vai drīzāk kā - brīvība, laime, jauni apvāršņi, kas pēkšņi ,šķiet, paverās tieši vienai esot?

Nemaaku un negribu dziivot viena. Briiva, laimiiga, uz visu speejiiga juutos tieshi attieciibaas buudama. Bez attieciibaam, esmu kaa bez maajaam - nedrosha, vientulja, bez siltuma un piederiibas, apjukusi, nomaakta, nosalusi un izslaapusi.

1)Ja neskaita laiku, kad esmu darbā uz dažām stundām, bet vērtē ilgākos laika posmos, tad viena esmu bijusi ļoti sen, pēdējo 6 gadu laikā sanācis no vienām attiecībām uzreiz pāriet nākošajās. Zinu, ka šobrīd vīrs par mani interesējas, lai gan pietiek arī citu vīriešu, kas uzmanību labprāt izrāda. Ir gan tādi, kas pusdienās uzaicinās, gan tādi, kas uz mājām aizvedīs:)
2)Nē, ārēji esmu tik neinteresanta, pelēka, neizteiksmīga un skaistuma standartiem neatbilstoša, ka nepazīstami vīrieši man uzmanību neizrāda.

3)Īsti neticu, bet esmu pārliecināta, ka vīriešus atbaida tas, ja mēs no mājām izejam ar vēlmi tikt pie drauga/vīra.

4)Man ir prieks par to, ka cilvēki domā par to, ko vēlētos redzēt līdzās, salīdzina un spēj noformulēt to, ko grib redzēt, taču prakse rāda, ka mīlam mēs ko atšķirīgu no parametriem.

5)Neesmu viena.

1) Jā
2) Vienā valstī dažreiz gadījās, bet citādi tas nenotiek
3) Kas tur ko neticēt - mūsu domas ietekmē ķermeņa valodu, gaitu un sejas izteiksmi
4) Man liekas, ka pasapņot drīkst katrs, un tas ir normāli, bet ja tie cilvēkam ir akmenī cirsti parametri, tad man jāsecina, ka viņam nav bijušas nopietnas attiecības un viņš nezina, kas viņu dara laimīgu.
5) Pilnīga brīvība, bet varbūt ne tajā jaukākajā nozīmē. Katrā ziņā nevajag nevienam atskaitīties par to, kāpēc man šobrīd ir sūdīgi un kāpēc es neiešu uz to un to pasākumu, un kāpēc es gribu tikai skatīties netflix un grauzt cepumiņus.
Mokas jau nu noteikti ne, būt vienam ir tik ļoti viegli un dabiski. Nenoliegšu, ka man patīk attiecības, bet man vajag būt laimīgai, lai ar kādu tā dalītos.

1. Visu dienu mani neviens nekontrolē, tā kā - jā, ir tādi brīži :D
2. Jā, ir gādījies.
3. Ja man nebūs noskaņojuma, pat manai mātei būs jādomā, iet vai neiet man klāt. :D Manas emocijas ir kā uz paplātes. Būšu laimīga, cilvēki mani uzrunās. Būšu neizgulējusies vai dusmīga - ies apkārt ar līkumu.
4. Tas ir normāli, ka cilvēks zina, kas viņam patīk. Slikti ir tas, ka partneri izvēlas tikai pēc ārējā izskata. Tad gan es uzskatu, ka ilgi tur nekas nevar sanākt. Protams, ar izņēmumiem.
5. Ja godīgi, es vairs neatceros kā tas ir. Ceru, ka nenāksies to piedzīvot.

1. Tikpat kā nekad.
2. Gadās, bet atkarīgs no tērpa.
3. Jā, bet ne vienmēr tas atkarīgs no manis apzināti.
4. Sekli cilvēki, ar tādiem neielaižos.
5. Patika būt brīvai, bet tas nedrīkst ieilgt.

Kordelia, kā esTevi saprotu:)

Esmu viena jau kādu laiku un izgājusi cauri visādiem periodiem, gan eiforijai par šķiršanās faktu, gan laikam sev un visādiem, cik forši ir būt vienai u.tml periodiem, kad likās, ka esmu tam visam jau noticējusi. Un viss ir forši, kad būs, tad būs.

Un tad... pirms divām nedēļām biju ballītē, daudz šampanieša, vīna, kokteiļu un ar mani iepazinās viens sabiedrībā daudziem (izņemot mani:) zināms cilvēks, kuram pielūdzēju un gribētāju netrūkst. Un es savā stāvoklī šim cilvēkam pateicu, kā man ir apnicis būt vienai, cik tas ir stulbi dzīvot vienai, kāpēc citām ir un man nav, un viss ir galīgā d...

Kad nākamajā dienā uzzināju, kas tas bija par cilvēku un apsvēru, ko teicu, godīgi atzīstu, ka nav forši būt vienam un nevaru es sevi apmānīt, ja jau tādā stadijā un tādu cilvēku priekšā mana sāpe izlīda un bija vakara aktuālais jautājums.

1)Tu bieži esi situācijā, kad esi viena un neviens vīrietis konkrētajā brīdī neinteresējas par Tevi?
ļoti reti ir tādi brīži, bet mēdz būt.

2)Tevi bieži uz ielas uzrunā, izsaka komplimentu vai kā citādi pēkšņi nepazīstami vīrieši/ puišeļi izrāda uzmanību?

diezgan bieži, uz ielas , arī sociālajos tīklos.
3)Vai ticat, ka domas un tas kā galvā sevi vērtējam izejot no mājas, ietekmē to kā izskatamies (pieejamas vai nepieejamas vīrietim, tādas, kas vēlas kontaktēties vai izstaro tādu "nenāc man klāt!" ) Vai neticat, ka kaut ko izstaro, ka citi sajūt to mūsu iekšējo sajūtu un tam nav nozīmes? Ja sieviete šķiet simpātiska un ir pamanīta, tad viņu vīrietis jebkurā gadījumā centīsies uzrunāt?
ticu . jo domas ietekmē visu .

4)Vai tas ir normāli, ka daudziem puišiem mūsdienās ir kaut kādi konkrēti parametri : "Tādām acīm, tādu vidukli, matiem tādā krāsā, tādu dupsi, tādām krūtīm..." Vai šādi izvēloties sievieti, jeb lelli sev blakus, šiem diviem cilvēkiem varētu būt arī nopietnas attiecības? Vai domājat, ka visticamāk tādi vīrieši nebeidz meklēt, jo vienmēr atrodas kāda, šķiet, skaistāka, ideālāka?
jā, viņiem varētu būt nopietnas attiecības, jo katram taču kaut kas patīk un mēs katrs esam atšķirīgs.

5)Un... Kā Tu aprakstītu savas sajūtas, esot vienai? Mokoši, izmisuma pilni brīži, vai drīzāk kā - brīvība, laime, jauni apvāršņi, kas pēkšņi ,šķiet, paverās tieši vienai esot?
25

sen jau neesmu bijusi brīva, bet jā bija labi , varēja darīt un runāt ar ko vien vēlies.

1) īstenībā nē, dabā nav tukšumu :D
2) ne visai, esmu tikai ievērojusi, ka pievērš uzmanību uz papēžiem esot :D
3) ticu - kad esmu apmierināta ar sevi, jeb "mīlu sevi", tad arī citus pievelku.
4) varbūt nav normāli skaitīt cm utt, bet tomēr - gaišmate/tumšmate, pasniegšanas stils utt - tas gan ir no svara
5) kad biju viena - no sākuma gāja grūti, bet tomēr bija jautri - izklaidējos un izārdījos uz nebēdu :)

1) Sen tādas situācijas nav bijis.

2) Uz ielas par laimi man liek mieru.

3) Tam es ticu, jā. Piemēram, es vienmēr esmu sevi uzskatījusi par smaidīgu. Kaut gan tik bieži nesmaidu. :D Taču smaids ir tieši tas, ko parasti puiši slavē. Un arī pēdējā laikā esmu daudz atvērtāka, runātīgāka, līdz ar to arī rodas daudz vairāk paziņu, it īpaši pretējā dzimuma.

4) Man arī ir savi konkrēti parametri. Atzīstu, ka izskats man spēlē vienu no galvenajām lomām tam, lai man iepatiktos cilvēks, jo es nespēju būt kopā ar puisi, kas nešķiet vizuāli pievilcīgs.

5) Brīvība, laime, jauni apvāršņi! Dari ko, kad un kā vēlies. Ir lieliski, izņemot tajos brīžos, kad sagribas cita veida laimi. :D Bet tas man uznāk labi, ja 1x nedēļā.

Un īpaši man patīk manu aizņemto draudzeņu atbalsta teksti, tas taču ir tik forši būt vienai, vari darīt, ko gribi, neviens neierobežo, cik skaisti! Yeah right...

Un vēl man patīk manu draudzeņu teksti par to, kā manējais tur to dara vai nedara, manējais to, besī ārā, viens grib to, viens negrib to, seksa par maz, seksa par daudz..vai labākais, kurām divi vienlaicīgi, kā ir nogurušas u.tml.

Un es jau ilgu laiku viss, ko varu pateikt - būtu man jūsu problēmas:)

1.Nē
2.Jā
3.Jā
4.Jā
5.Neesmu bijusi viena kopš 15 vai 16 gadiem... tā ka nezinu

Jā, brīvība un laiks sev, viss jau ļoti labi. Bet, kad tas ir daudz par daudz, tad katru otro vakaru gribas raudāt, nedod Dievs, ja jāiet uz kādu pasākumu vai jāpavada Ziemassvētku brīvdienas.

cordelia, Tu esi tik līdz ārprātam izmisusi, ka neviens tev vēl nebūs 100 gadus. Tak atslābsti vienreiz, nu neesi Tu tāda modele, ja jau neviens tevi negrib. Galviņā arī kaut kam jābūt. :D

Artemzija, kad es redzu, kuras, tad ir tās aizņemtās, tad tās nav ne modeles, ne īpaši gudrās.

Kordelia, acīmredzot, tik perfekta nemaz neesi, ja jau tie vīrieši rindā nestāv.

Par sevi - sen neesmu bijusi viena. Ticu, ka mūsu iekšējā sajūta ietekmē to, kā mūs uztver apkārtējie.

Tāds ir tavs pieņēmums, katram cilvēkam savi standarti, bet tik izmisīgi klārēt šeit ik pa laikam un gaudot ir smieklīgi. :D

Un it kā tās, kuras smejās par citām tikai tāpēc, ka viņas ir vienas, būtu baigi labākas un prefektākas. Reizēm brīnos, kādiem jābūt vīriešiem, lai būtu kopā ar tādām, es atvainojos, kucēm.