Izmuļātā tēma- Ziemassvētku dāvanas

Mums vairāk pieņemts apdāvināties savā starpā katram un ar palielakām dāvanām, jo esam tiešam neliela radu saimīte, tādeļ dāvanas arī tādas pamatīgākas. Man it dāvanas nav svarīgas kā materiāls labums, bet ir ļoti svarīgas kā svētku sastāvdaļa - nespēju bez tam iedomāties svētkus tāpat kā bez kopīgas ģiemenes kopāsanākšanas un pīrāgu cepšanas.
Es katru gadu tāpat dubulta pārtērēju savu plānto budžeku, jo man tik ļoti patīk sagādāt prieku cilvekiem, ka dažkārt galvenias ir pārliecība, ka cilvēks būs sajūsmā un nav svarīgi, kādu naudu tas maksā (neiekāpjot pārmērībās, protams).
Ja ar līdzekļiem ir čābīgāk, tad, jā, ieteiktu, piemēram izlozi - katrs nopērk dāvaniņu konkrētā cenu amplitūdā, samet kopējā katlā un taisa kā laimes aku ar visādām aktivitātēm un dzejolīšiem :)

Mēs vienmēr dāvinam dāvanas gan maniem vecākiem, gan drauga vecākiem, un man ļoti patīk domāt, izvēlēties katram kaut ko piemērotu. :)

Šī mūsu ģimenei arī ir sāpīga tēma. Katru gadu svinam Ziemassvētkos ĻOTI plašā radu pulkā. Katru gadu viesistaba ir pārkrauta ar dāvanām. Tā aptuveni parēķinot dāvanās izdoto naudiņu, mēs visi varētu atļauties Ziemassvētkus un JG nosvinēt Dubaijā.
Būtībā jau 2 gadus cenšamies izskaust šo trako tradīciju, bet beigās sanāk tā kā vienmēr.

Paldies par tēmu - tās iespaidā esmu izdomājusi, kas šogad visiem tiks Ziemassvētku dāvanā :)

Mēs beidzot pēdējos gados esam tikuši vaļā no tās nepatīkamās tradīcijas, skaitīt pantiņus. Vienkārši aizdomājoties par jēgu... Ja Tu ej uz dzimšanas dienu, arī liec jubilāram skaitīt pantiņu un tad tikai apsveic? Ja dāvina, tad bez nosacījuma un no sirds, nevis gaidot kaut ko pretī - pat ja tas ir kaut kas tik simbolisks kā kaut kāds pantiņš.

Mēs dāvinām kā nu kuro gadu, skatoties pēc iespējām. Reiz dāvinājām paštaisītas dāvas no A-Z. Paši griezām, mērījām, līmējām, locījām cepumu kastītes, dekorējām to vāciņus, zīmējām, griezām, veidojām apsveikuma kartiņas un cepumu kastītēs bija 5 veidu paštaisīti Ziemassvētku cepumi. Bijām pārguruši, bet pārējo prieks bija neizmērojams.

Šogad man ir doma iegādāties katram kaut ko interesantu/noderīgu/garšīgu no mājražotājiem. Piemēram, Latvijā audzētas, ražotas garšvielas, medu ar īpatnējām garšām, vīnus, augļu/ogu sukādes u.c. Uzskatu, ka tā ir vērtība, jo ikdienā ne visi var atļauties tos gardumus nopirkt. Pati arī priecātos ko tādu saņemt.

Lancaster- padalies! :)

Vispār katram ģimenes loceklim kaut ko dāvināt sanākt ļoti dārgi, ja tā parēķina. It īpaši tad, ja jāapdāvina arī sava mīļotā ģimene, tieši tādēļ mūsu saime ir vienojusies par to, ka es personīgi savai ģimenei, konkrēti, mātei, tēvam, māsai no manas un drauga puses dāvinām kaut ko kopīgu, kaut ko lietderīgu/nepieciešamu. Tas, aptuveni rēķinot, sanāk pie 70eur.
Viņa ģimenē arī ir pieņemts, ka viņa mātei ar viņas draugu tiek dāvināts kaut kas kopīgs, viņa brālim un viņa draudzenei arī kaut kas viens, lai vienkārši netiktu tērēta lieka nauda uz katra cilvēka. Opjiem un omēm parasti aizvedam paštaisītas piparkūku mājas un novēlējumus. Nekas liels, toties sirsnīgi!

Tikai medus vietā būs dažādu garšaugu sviesti (tos vienmēr viesiem pasniedzu un viņiem ļooooti garšo, sauc par manu tradicionālo uzkodu).

Lancaster - tu pati taisi vai pērc? Ja pērc, tad kur? :)

Selīna,
taisu pati.

Mees iztiekam ar konfekshu pakaam. Vieniigais, pateereejamies beerniem uz daargaakaam daavanaam, jo beerniem tie sveetki ir svariigaaki kaa pieaugushajiem.

varbūt vari padalīties ar kādu recepti?

Bija domāts Lancaster :)

Sogad laikam tomeer viiram kaut ko uzdaavinaasu Ziemassveetkos ,un tas vareetu buut labs aadas maks-vecais ir pamatiigi nolietojies gadu gaitaa(man pirmaa daavana viiram un tiesi Ziemassveetkos).
Es esmu sen jau izaugusi no veeleesanaas sanemt mazas daavaninas.
Man daudz lielaaku prieku rada pati atmosfeera sajaa iipasajaa vakaraa!Es peedeejaa laikaa censos dzivot peec principa-jo mazaak ,jo labaak!Mani dara laimiigu vide vairaak,kaa tiesi materiaalaas lietas skapii,maajaa utt

Muusu gimenee daavanas jau netiek davinatas gadiem. Iemesls - lai nav jaizdziivo svetku stress ko kuram uzdavinat. Paratsi vienojamies ko likt uz galda, viens izcep piragus, otrs parupejas par titaru, tresais par zirniem, kads par karstviinu, katrs par kaut ko. Ari sogad viiram teicu - bez daavanaam, ludzu nedavini man neko, jo vins man katru gadu kaut ko davina. Vienigais mazajam masicaam un krustberniem esmu iepirkusi davaninjas.

Mūsu radu saime rīkojas tāpat kā piparene rakstīja - katru reizi kādu krietnu laika sprīdi pirms Ziemassvētkiem izlozē kurš kuram gatavos dāvanu. Tā kā mūsu saime ar katru gadu paplašinās - precas un radu loks tikai palielinās, tad šķiet pat nedaudz muļķīgi, ka 35 cilvēki cits citam pērk dāvanas. Izņēmums ir bērni. Viņiem dāvanu saņemšanas prieks netiek liegts, katram tiek kāds nieciņš sagatavots, bet man pašai ir līdzīgi kā Emmanuellei sen vairs nav vēlēšanās saņemt daudz dāvaniņu, kas ir (ne)obligāts pienākums, jo tā vajag:)

Man ir vairākas saimes, ar ko svinēt Ziemassvētkus. Vienā mums ir loterija (dāvina konkrētam cilvēkam), bet pārējās dāvina katram. Man šogad galīgi nav lustes meklēt dāvanas, ar mazu bebi pa pārpildītiem lielveikaliem negribas vazāties. Laikam iziešu uz paštaisītiem gardumiem šogad, kas varētu tikt dāvināti komplektā ar kādu glītu trauku, groziņu vai ko tamlīdzīgu.
Atceros, ka pasen vienos Ziemassvētkos saņēmu no tēta savu pirmo mobilo telefonu, tas bija kaut kas!!! Pilnīgi negaidīti! Pēdējos gados tik dārgas dāvanas atļaujos vien savam vīram, bet šogad sakarā ar lieliem izdevumiem visa gada garumā savstarpēji vienojāmies iztikt ar nelielām dāvaniņām.

Story-mums ar tevi liidziiga eedienkarte:D
Man lielaakais prieks ,aizsuutiit saveejiem uz Latviju kaut ko interesantu,bet pasai noteikti taa emocija-prieks, ir maajas atmosfeeraa.:)

man kaut ká jau sen labák patík dávinát ká sanjemt dávanas... parasti piedomáju pie dávanám, lai tás bútu personiskas, lai zinu, ka 100% patiks, nevis atmazkas péc nopirkt kártéjo komplektu ar k-kádám smarzám un krému...


shogad svétkus svinéshu ar draudzenes gimeni - dávanas sapirku visai vinjas gimenei, protams, ne jau drausmígi dárgas, bet tádas lietinjas, ka zinu, gan vinjai, gan meitám un vinju draugiem patiks.

Nekad nesapratīšu tās ģimenes, kuras taisa "slepenos draudziņus" - izlozējot katrs vienu ģimenes locekli/radinieku un nopērkot tam lietu, ko šis cilvēks ir pasūtījis.

Manā ģimenē Ziemassvētki ir ļoti ļoti īpaši svētki, un ne jau dārgās dāvanās slēpjas tā burvība. Tas nekas, ka es saņemšu "štruntiņus" - māsas ceptās ne tik formīgas piparkūku sirdis, mammas pirmos macaroons mēģinājumus vai mazā brāļa diez gan pašķībi uztaisīto virtuves dēlīti darbmācības stundā ar iegrieztiem maniem iniciāļiem. Man ļoti patīk Ziemassvētkos padomāt par katru savu mīļo, sagatavojot tam kaut ko mazu un jauku, ieguldot savu darbu, rūpes un mīlestību. Un kas vēl labāk spēj radīt noskaņu kā kopā ar vīru 2 dienas un naktis no vietas savu dzīvokli pārvērst par konfekšu darbnīcu vai mēnesi pirms svētkiem pa vakariem būvēt leļļu māju mazākajiem ģimenes locekļiem?
Pagājušajā gadā saņēmu lieliskas dāvanas - mamma bija mums uzcepusi riekstiņus ar iebiezināto pienu un dzērvenēm, viena no māsām saražojusi ļoti gardas konfektes (ar daudz, daudz alkoholu tajās :D), savukārt mazais pamatskolas vecuma brālis nedēļu strādājis kopā ar tēti un kaimiņu amatnieku un izgrebis ozolkoka dēlī mūsu topošās mājas nosaukumu.

Es noteikti nekad neapvainojos, ja es uzdāvināšu dāvaniņu kādam, kurš man neko neuzdāvinās. Arī draugu lokā katru gadu svētku laikā taisām pasēdēšanas - un ir tādi, kuri katru gadu ko mazu un mīļu ir sagatavojuši un ir tādi, kas to nekad nav darījuši un tas nemaina faktu, ka mēs visi lieliski pavadām laiku.