Attālums

kubiete ko cepies, tak sen zinams, ka kosmo ir tīņu forums, kurā lietotājas raksta savus izdomājumus :-D

Sveikas,meitenes!
Esmu nonākusi tādā situācijā,ka neilgi biju kopā ar puisi(ļoti simpātisku) viens otram ļoti simpatizējam,bet problēma tāda,ka ļoti

chiepina- apmēram 130 km. Viņam tas šķiet daudz.
Diemžēl,nav iespējas dzīvot kopā,jo es studēju un viņš strādā.
23.11.2014 17:

saki ka nav par tevi/

Attālums ir vienkārši atruna. Un ja nav intereses, tad nevajag spiest pārdomāt. Priekš kam?

Nav pietiekami liela interese. Ja vīrietis ir iemīlējies, viņam attālums nepastāv.

Par savu pieredzi- 2 gadus starp mums bija 200km, tagad dzīvojam kopā. Laikam, ja būtu vienkāršas, parastas simpātijas, tad patiešām laiku un naudu netērētu, bet tad pat tāds jautājums neparādījās: "vai ir vērts?"

viss ir iespejams ja abi to velas :)
bet tiklidz ir kkadas bremzes tad nekas labs nevar sanakt.. saku vnkarshi no savas pieredzes.. :)

Nu man arī attālums nestrādā. draudzējos reiz ar jùrnieku, kurš aizbrauca pēc 2 mēnešu attiecïbām uz pusgadu. abiem pa to laiku bija dažādi piedzīvojumi. .. vairs nepiekristu tādām attiecībām, bet nu toreiz arī tās simpātijas nebija tiiiiik lielas...

Personīgi attalums spēle man lielu lomu. Bieži vien, kad Tev ļoti vajag to cilvēku blakus, tas nevar būt, jo atrodas tālu prom.
Lai gan, ir visādi skype u.c veidi kā sazināties, tas nav tas.
Atkarīgs vel no tā, cik ilgi tas attālums pastāvēs. Bet pa lielam, esmu pret to.

Vairākus gadus dzīvoju starp divām valstīm. Bet tas ir iespējams tikai, ja ir īstais cilvēks. Mūsu gadījumā mēs viens otram esam ne tikai mīļotie cilvēki, bet arī labākie draugi.

ja grib izbeigt tad jēga nekāda tur kautko turpināt.. ja viņam tu tā patiešām interesētu, viņš kauko domātu ko darīt, nevis tā vienkārši pateiktu.. nemoci sevi un laid vien lai iet..

Piekrītu, Kerijas iespējamajiem variantiem!
Cilvēki taču ir dažādi. Varianti dažādi, man liekas... vai nu

-Puisis skatās uz Tevi tā- "jā, simpātiska, jauka, bet kurš teicis, ka otru tādu nevar atrast? Un varbūt tuvāk"
-Vai varbūt ir jau citas rezerves viņam un ne sliktākas par Tevi
-Vai vispār neinteresē turpmāk veidot ko ar Tevi (saudzīga atšūšana)

Ja, teiksim godīgi, tad, pēc mūsu, vīriešu loģiskas, šai sievietei, meitenei, būtu vistuvāk taisnībai.
Jo,vīrieši analizē, sākot ar to, vai viņiem, to attiecību noturēšana, būs izdevīga, ja esat tikai iepazīšanās procesā.
Pirmkārt, vīrietis, pārdomās, cik daudz attiecību nostiprināšanā ieliks sieviete, ja visu vadīs tikai vīrietis un sieviete, laimīgi, sēdēs mājās, kamēr viņš atbrauc pie viņas durvīm.Ar kaut ko pārsteidz, tad aizved uz restorānu vai kādu citu publisku vietu, kur paēst.Visas ir izdevumi, nerunājot par to, ka vēl pēc tam.Ne vienmēr var palikt pie viņas pa nakti.Un tajā pašā vakarā, jādodas, varbūt pat nepatīkamā garastāvoklī mājās, ka nekas no šīs dienas, gaidītā nav sanācis.
Un sieviete, kad satiek stāsta, par saviem, negatīvajiem piemēriem, kad noticis uz emociju pamata, jo kādam, tak jāizstāsta, kas sakrājies.Un kāpēc gan ne, savai potenciālajai otrai puseis.Tas, uzreiz negatīvi, iespaido, jau noskaņojošos vīrieti, vairs nav tik patīkams garastāvoklis.Jo, parasti, tādas sarunas, nesāk, tiko satiekoties, pēc neredzētas nedēļas vai vairāk.Bet to, apspriež, kad ir piemērots brīdis,abi tam noskaņojusies..Ai,tas īsumā, daudz par tādām lietām, gan no dzīves un citu, stāstītā, forumos esmu saņēmies jautājumus, jau viss atkārtojas.Ja, kas vairāk interesē. PM, privāti, jo skatos, pēdējā laikā uz aktivitāti, tēmās cilvēki nemaz nereaģē.Jo, atdevei, nav progresa...veiksmi!

Daudzas vēsā mierā ļauj sevi aplidot desmitiem lohu no attāluma un vel vienu jākli no kāpņutelpas. Jums jau neliekas nekas nosodāms, jo pēc tam sakat - ja jau neizturēja attālumu tātad nebija manis vērts... Normāli tā?

Nav pietiekami liela interese. Ja vīrietis ir iemīlējies, viņam attālums nepastāv.

Cilvēki taču ir dažādi. Varianti dažādi, man liekas... vai nu

-Puisis skatās uz Tevi tā- "jā, simpātiska, jauka, bet kurš teicis, ka otru tādu nevar atrast? Un varbūt tuvāk"
-Vai varbūt ir jau citas rezerves viņam un ne sliktākas par Tevi
-Vai vispār neinteresē turpmāk veidot ko ar Tevi (saudzīga atšūšana)

*Konkrēti par Tavu puisi. Viņš dzīvo Siguldā? :D

Es arī esmu izbeigusi attiecības kas ir sākuma stadijā, tikai dēļ attāluma, vienkārši neredzēju nekādu nākotni, jo esmu tas cilvēks, kas grib mīļoto ik dienu, nevis tikai satikt reizi nedēļā, negribēju sevi vēl vairāk sāpināt, tāpēc izbeidzu tad, kad vēl nekas nebija īpaši nopietni!
Bet par Tavu situāciju gan nemācēšu teikt, bet domāju, ka nebūtu pareizi mēģināt noturēt to, kas negrib palikt, tur tai vēlmei jābūt no abām pusēm.

Nu ja jau attiecības nav tik nopietnas un ilgstošas un viņš jau vēlas visu izbeigt attāluma dēļ, tad nu nav viņš tev īstais. Un tas ir grūti, pašai ir bijušas šādu laiku attiecības, personīgi varu teikt vairāk ciešanu, strīdu , krāpšanu un citu nevajadzīgu problēmu nekā vajadzīgs. Tāpēc beigās izšķīros ar viņu, un tā ir labāk, protams nebija viegli, bet esmu sapratusi, ka nu nebija viņš man tas īstais, varbūt ja būtu bijis, viss būtu pavisam savādāk.

Ne jau attālums ir iemesls, ka viņš grib šķirties, neesi naiva.

++++

Kā pati raksti - jums viss ir sākuma stadijā. Tātad nevis attiecības, bet randiņi un negrib viņš ar tevi iet uz randiņiem...

Neizlasīju, ko citas Tev ir ieteikušas, bet izteikšu savu viedokli, varbūt, ka manis teiktais jau atkārtosies.
Pašai ir līdzīga pieredze, un varu teikt vienu - ja viņš pats grib visu izbeigt, nav vērts sev čakarēt nervus un censties kaut ko mainīt uz labo pusi, jo nu nebūs visdrīzāk... Tam pamatā pavisam noteikti ir vēl kāds cits iemesls, nevis attālums, retās tikšanas reizes, ceļa izdevumi vai kas tamlīdzīgs. Pašai bija tieši tāpat, puisis arvien vairāk tā kā attālinājās, prasīju, kādēļ viss pēkšņi tā krasi mainījies, jautāju, vai gadījumā nav atradis citu. Bet viņš visu noliedza. Vienalga bija iekšā tā nojauta, ka ir viņš atradis citu, kaut gan pamata aizdomām nebija nekāda, tikai tā atsvešināšanās. Un beigās arī izrādījās, ka man ir taisnība, pats arī visu izbeidza un pateica kā ir.. Kopš tā laika esmu pret attāluma attiecībām, lai gan zinu pārus, kuri jau ilgus gadus ir kopā, kaut gan šķir pats vairākus simtus km liels attālums. Daudzos gadījumos varbūt arī vienkārši trūkst tā fiziskā kontakta ikdienā, līdz ar to meklē to kaut kur citur..

nu cik tad liels jums ir tas attālums? Manuprāt, Latvija ir ļooti maza un attālumam Latvijas robežās nebūtu jābūt šķērslim :)

Manas attiecības jau 3 gadus ''šķir'' aptuveni 2332km, lūk šeit ir ko galvu lauzīt :D šoziem plānojam šo attālumu samazināt līdz 0km :D

Uzskatu, ja ir uzstādīts mērķis uz ko kopīgi virzīties, tad ir iespējams uzturēt šādas attiecības. Ja dzīvo ar domu - ai, tad jau redzēs, kā būs pēc laika - tad nedomāju, ka tas ir uz ilgu.

Man ar draugu arī bija aptuveni 130 km attāluma starpība. Viņš no Rīgas- es no Kurzemes laukiem. Jau pirmajā reizē, protams, viens otram iepatikāmies. Otro reizi tikāmies nākošajā dienā, bet tad man bija jābrauc uz mājām, prom no Rīgas. Man jau liekas, ka attālums tomēr ir šķērslis. Mēģināt jau var, bet, vai tomēr ir tā vērts. Lai nebūtu jāmocās ne vienam, ne otram, arī saņēmos un jautāju, vai viņš vēlētos ar mani nopietnas attiecības, vai ir tā vērts, jo tomēr ir attālums. Uz ko viņš atbildēja, ka viņa plāni ir nopietni. Ko atbildēja par attālumu- kādēļ tad man ir mašīna, ja nevarēšu aizbraukt pie Tevis.

Beigās tā arī viņš pie manis atbrauca pirmo reizi, kad brauca iepazīties ar maniem vecākiem. Es iestājos augstskolā neklātienē Rīgā, vismaz nedēļas nogalēs tikāmies. Tagad gan dzīvojam kopā.

Šādas attiecības var izdoties tikai ja abas puses ir noskaņotas tās uzturēt. Pati esmu attāluma attiecībās, nu jau divus gadus, tas tomēr prasa ļoti lielu atdevi lai šādas attiecības noturētu.

Es uzskatu ja viena puse jau pašā sākumā nevēlas attiecības uzturēt tad vai nu jāšķiras vai arī jāpārvācas dzīvot tuvāk. Nav jēga censties noturēt vīrieti kurš ir pateicis savu izvēli, tā pat agri vai vēlu viņš panāks savu.