šausmīgi nesmuki no vīrieša puses

Kā vispār var būt kopā ar vīrieti, kurš liek notievēt? Var jau ieteikt pievērsties veselīgam dzīvesveidam, bet ne jau tā, ka pat badojas.

Kas mums šovakara vakariņās? Rīsi vai nerīsi?

- hihihihi

Piekrītu kashmiras un koshlenes viedoklim - ja vien cilvēks nav zīdainis, tad atbilde "paldies, nevēlos ēst" ir pilnīgi normāla un jāņem vērā. Tas gan attiecas uz situācijām, kad cilvēks tiešām pats nevēlas. Nav tak pienākums ēst citu piedāvātu ēdienu! To būtu daudziem jāsaprot. Tavā situācijā - pamanot, ka draugs izliekas par beigtu zivi un izturas necienīgi, kad ar viņu par to runā, nav ko slēpt, tā arī ir jāsaka, lai tālāk jau pats var arī skaidroties, kas un kā. Turies un galvenais, ja maini sevi, savu dzīvesveidu, dari to tikai sevis dēļ. ;)

Es vispār nebūtu kopā ar vīrieti, kas liktu man tievēt un teiktu, ka izskatos slikti. Es uzskatu, ka manam mīļotajam vajadzētu mani redzēt skaistu gan man tievai, gan apaļīgai esot.

++

Kas mums šovakara vakariņās? Rīsi vai nerīsi? :D

Kārtējā pagalam muļķīgā problēma, sorry..

Domāju, ka nebraucat pie vecākiem katru nedēļu.. un gan jau, ka gabals nenokristu apēdot mazu gaļas gabaliņu ar salātiem, jo tas, ka pilnīgi viss peld eļļā izklausās pēc varena pārspīlējuma..

Dažbrīd liekas,ka traģēdiju var uztaisīt no nekā un katrs ģimenes pirdiens jāliek publiskai apspriedei :D. Soryyy, tu zini kur brauc, tad tiešām aizved savus salātus, no piedāvātā uzliec kautko mazlietiņ. Zini ka citiem kauns ēst ja tu sēdi pie tukša šķīvja. Nama māte var apvainoties, padomāt, ka tev negaršo galdā celtais, tā tu pati citus aizvaino un beigās sevi pataisi par upuri.

nākamreiz, atbildot uz viņu vecāku jautājuma tā arī pasaki, ka tievē viņu dēla iniciatīvas dēļ. Lai pats skaidrojas! Galu galā, upurē sevi no visām pusēm - gan sēžot uz diētas, gan izskatoties nesmuki citu cilvēku acīs.

Precīzi tā es pateiktu, ka viņš man lika tievēt, tādēļ nevaru ēst. Lai pats jūtas kā nelietis.

Nepieguša nepieauguša

Vai tad problemātiski pieklājības pēc mazliet iekraut šķīvi un vakara gaitā kaut ko paknibināt?
Tas patiešām ir nepieklājīgi.

Vot šito es laikam nekad nesapratīšu: uzbāšanos ar ēšanu - ja cilvēks negrib, tad negrib. Un otrs kas - kādas birstes pēc uzreiz nepieklājīgi???? Kāds neēšanai ir sakars ar pieklājību? No cilvēkiem ar šādu attieskmi vienkārši gribas izvairīties. Es laikam neietu ciemos vairs.
Un jā, tā latviešu/slāvu tradīcija visu šmorēt treknu, smagu, tauki līst pa visām malām... Ir jau garšīgi, ne par to. Bet katru reizi, kā esmu Latvijā un atkal ir jāēd ciemos...mans kuņģis, kas pieradis salīdzinoši veselīgi un viegli ēst, un tā jau savas problēmas ar to ir, apstājas strādāt vispār un tad visu nakti mocos pēc tam. Kam man to. Bet ir cilvēki, kas atvainojos, bet ir tik tupi un viszinoši, ieciklējušies tikai uz savu taisnību, ka nesapratīs, kā TU, savu kuņģa problēmu dēļ nevari ēst to un to. UN ne jau, ka tagad prasu, lai man gatavo ko citu, vnk ēdu kaut ko citu, kas ir uz galda, ne tos šmorētos kāpostus ar kotletēm vai rosolu no n-tajām sastāvdaļām un pēc tam pa virsu vēl saldo stūķēt ribās. Un tad seko pārmetoši skatieni - KĀ TU NEVARI ĒST To UN TO; tik jauns cilvēks un jau problēmas ar kuņģi; tā ir, ka tikai kokakolas un čipsus ēd...
Vai tad man tagad būtu jājūtas vainīgai par to, ka nevaru ēst to vai jādod atskaites, kāpēc man ir tādas un tādas problēmas. Tas pats būtu, ja ievērotu diētas. Iepriekšējai paaudzei tolerance ir svešvārds. Lieliski saprotu autori.

Un par to, ka tavs puisis izliekas labiņais, bet vēl beigās atļāvās uz tavu jautājumu, kāpēc neaizstāv, atbildēt ar -EJ DIRST.... Nu vai zini. Nepieguša vīrieša cienīga rīcība nobeigt sarunu šādi (nezinu, cik viņam gadu, bet izklausās kā ne vairāk par 20).

Zoyy, nē, ne Tu viena. Es arī uzskatu, ka tie -10 kg pie garuma ir pupu mizas, jāskatās kā izskatās cilvēks kopumā. Bet neiešu jau strīdēties ar skaitļu ekspertēm :D

162 cm un 52 kg, man vienīgai liekas , ka svars ir par mazu!


Da nu visas te cosmo ir bagātas, tievas meičukas

Man arī ar šo ir problēma. Vienīgi mans vīrietis man neliek tievēt. Bet es viņam varu teikt cik gribu, ka neēdīšu, tāpat ik pa laikam man kaut ko piedāvā, un viņa vecāki ne tik nesaprot, ja neēdu kaut ko. Bet nu šeit jau situācija savādāka. Es vispār nebūtu kopā ar vīrieti, kas liktu man tievēt un teiktu, ka izskatos slikti. Es uzskatu, ka manam mīļotajam vajadzētu mani redzēt skaistu gan man tievai, gan apaļīgai esot.

pamest viņu, es nesaprotu, sievietes tiešām ir duras, izpatiks tiem vīriešiem uz da jebko!

Liek tievēt, neļauj ēst , u.t.t, LOL

Autore, nav nekaada ideaalaa cipara, mees neesam gaisgregji un neredzam Tavu miesasbuuvi, nevaram izziileet, cik sver Tavi kauli un cik procentu tauku ir Tavaa kjermenii.

Ieliec bildi, bez sejas protams, tad arii Tev varees dot ieteikumus.

P.S. Tavam draudzinjam seshpaka ir? Ja nav, iezvel ar pannu pa galvu, lai lasaas uz sporta zaali.

Ja man būtu tāda situācija, ka vecāki ļoti apvainojas, ka neēdu gatavotos ēdienus, es atvainotos, teiktu, ka situācija tāda un šitāda, bet vai varu paņemt gabaliņu uz mājām, apēdīšu vēlāk, tas nav nesmuki, tas nav nepieklājīgi, man ģimenē tas ir normāli, pieņemts.

Dēļ vīrieša jau nu gan nevajag tievēt, bet dēļ sevis, savas pašsajūtas.
Strīdi tiešām tik muļķīgi un bērnišķīgi, un dēļ tā vēl nerunāt un uzpūsties, kārtīgs bērnudārzs.

Starp citu es vienreiz drauga mammai pateicu, ka man jau viņas dēls visu laiku saka, ka man jānotievē. Viņa pēc tam ar viņu runāja par to, un viņš nomierinājās.

čupakabra, manam draugam ir raksturs. Es tur neko nevaru darīt. Viņš ļoti ciena savu ģimeni, bet mani arī aizstāv, bez rupjībām protams.

Nu teiksim tā, ka mana tievēšanas atkarība aizgāja tik tālu, ka es sāku katru dienu skriet vienu līdz divais reizes pa 60min, +50min vingrinājumi. Sāku maz ēst, nu tik tiešām maz, trīs mazas porcijas dienā. Un tad sākās rīšanas lēkmes, un, kad tās pienācā tās bija šausmas. Es riju visu pēc kārtas, līdz man vienkārši vēmiens nāca un es vairs nejutu ēdiena garšu. Protams bija simts mēģinājumi iet vemt, bet paldies dievam man nekad nav sanācis, mēģināju visādas metodes, bet tāpat nesanāca!!! Es nezinu, kas būtu noticis. Tad sāku vemšanas vietā iet skriet. Vienalga, ja dienā jau biju sportojusi, es tāpat gāju skriet pēc pierīšanās ar sāpošu vēderu. Nu un tad sākās divas dienas neēšana, skriešana un atkal lēkmes. Trijos mēnešos mans svars bija uzaudzis no 48 uz 60. Tad atkal mēģināju tievēt, visādas metodes, un šovasar svars jau bija 66kg. Kad paskatos bildes no vasaras es izskatos drausmīgi. Paldies dievam tagad esmu normālā svarā. Varu uzvilkt drēbes neraudot. Un neuztraukties, ka esmu mammas svarā, un gulēt normāli varu, man netraucē tie tauki uz vēdera. Arī pašvērtejums ir cēlies, un ar draugu biežāk mīlējamies, un attiecības ir lieliskas, jo nestaigāju vairs dusmīga.

Mans draugs bieži savai vecmammai uzbļauj vai mammai '

Nu baigi varonīgi bļaut uz mammu un vecmammu. Tāds mužiks...afigeķ.