Tā kā tievēju tad nevaru rīt visu kas pagadās un daudz ko no ēdienkartes esmu arī izslēgusi. Ēdu konkrētus sev noteiktus produktus utml. Tas ka man jānotievē nāca no drauga puses, jo tā bija viņa ideja, viņš visu laiku prasija rezultātus, utml.
Ļoti nesmuki ir tas, ka piem iebraucot pie viņa vecākiem, kur ir sašmorēts tas un šitas ka tauki tek pa visām vietām, es pasaku (sameloju) ka esmu paēdusi un nevēlos. Tad man nākas dzirdēt entos jautājumus un bezmaz saprast, ka esmu izcili nepieklājīga (nē nu jūtos jau arī nepieklājīga un ar acīm tos gardumus varētu noēst visus, bet es nevaru!!!)
manējais klusē... neaizstāv... vēl uzprasa kā muļķi tēlodams - vai tad tu neēdīsi?
tas pats aizbraucot kur citur - pie draugiem vai kā... visur tieku pataisīta par vainīgo...
šodien atkal par to salecāmies, es teicu beidz tu tēlot eņģelīti, ja tā visa ir tava vaina, kas te tagad notiek!!!!! uz ko viņš man pateica - ej dirst.
protams ka tagad ar viņu nesarunājos,
bija jau atnācis pielīst un atvainoties, bet man tas pārāk nosāpēja.
129
