Vai tad problemātiski pieklājības pēc mazliet iekraut šķīvi un vakara gaitā kaut ko paknibināt?
Tas patiešām ir nepieklājīgi.
Vot šito es laikam nekad nesapratīšu: uzbāšanos ar ēšanu -
ja cilvēks negrib, tad negrib. Un otrs kas - kādas birstes pēc uzreiz nepieklājīgi???? Kāds neēšanai ir sakars ar pieklājību? No cilvēkiem ar šādu attieskmi vienkārši gribas izvairīties. Es laikam neietu ciemos vairs.
Un jā, tā latviešu/slāvu tradīcija visu šmorēt treknu, smagu, tauki līst pa visām malām... Ir jau garšīgi, ne par to. Bet katru reizi, kā esmu Latvijā un atkal ir jāēd ciemos...mans kuņģis, kas pieradis salīdzinoši veselīgi un viegli ēst, un tā jau savas problēmas ar to ir, apstājas strādāt vispār un tad visu nakti mocos pēc tam. Kam man to. Bet ir cilvēki, kas atvainojos, bet ir tik tupi un viszinoši, ieciklējušies tikai uz savu taisnību, ka nesapratīs, kā TU, savu kuņģa problēmu dēļ nevari ēst to un to. UN ne jau, ka tagad prasu, lai man gatavo ko citu, vnk ēdu kaut ko citu, kas ir uz galda, ne tos šmorētos kāpostus ar kotletēm vai rosolu no n-tajām sastāvdaļām un pēc tam pa virsu vēl saldo stūķēt ribās. Un tad seko pārmetoši skatieni - KĀ TU NEVARI ĒST To UN TO; tik jauns cilvēks un jau problēmas ar kuņģi; tā ir, ka tikai kokakolas un čipsus ēd...
Vai tad man tagad būtu jājūtas vainīgai par to, ka nevaru ēst to vai jādod atskaites, kāpēc man ir tādas un tādas problēmas. Tas pats būtu, ja ievērotu diētas. Iepriekšējai paaudzei tolerance ir svešvārds. Lieliski saprotu autori.
Un par to, ka tavs puisis izliekas labiņais, bet vēl beigās atļāvās uz tavu jautājumu, kāpēc neaizstāv, atbildēt ar -EJ DIRST.... Nu vai zini. Nepieguša vīrieša cienīga rīcība nobeigt sarunu šādi (nezinu, cik viņam gadu, bet izklausās kā ne vairāk par 20).