Man kā vīrietim besī tie ''draugi'', kuri iesaka savām draudzenēm apģērbu, kas viņām jāvelk mugurā vai kā jātievē u.t.t. Manuprāt, tas nav vairs attiecību jautājums, bet viņam tevi vajag vnk lai draugiem izrādītos, ka man ir tāda un tāda draudzene...
Protams, ja viņam tiešām ir laba stila izjūta par drēbēm runājot vai tu piekrīti, ka jātievē, tad nu ok. Bet vispār liekas k-kāds dīvains gadījums, ka šis tā izrunājas un vēl dīvaināk, ka ciemos pie viņa vecākiem aizbraucot tev jāuzklausa kaut kādi pārmetumi. Mani vecāki nekad neiedomātos kaut ko pārmest tad, ja meitene neēd ''pietiekoši daudz'', lai kas tas arī būtu.
Protams ir jau tā, ka pēc tam, kad cilvēki ir ilgtermiņa attiecībās, tad daži atlaiž vēderu vai uzņem svaru un pārstāj rūpēties par sevi u.t.t., jo vairs jau nav vajadzības un mērķis sasniegts... nav vēlmes vairs kaut kam izrādīties.
Bet vispār tas draugs tāds pastulbs izklausās ar zemu pašvērtējumu. Atbildēt ar ''ej di*st'' uz jautājumu par to, ko pats ir ierosinājis... Protams, klāt tur nebiju un nedzirdēju kā bija un varbūt šim bijs slikts garīgais u.t.t., bet es cenšos pats turēties tālāk no cilvēkiem, kas grib mācīt man kā dzīvot. Kaut vai tagadējā draudzene, kad tikko sākām interesēties viens par otru... viņai bija bariņš ar džekiem ar ko viņa tusēja, vnk piezvanīja dažiem un tie kā jēri jebkurā laikā skrēja pakaļ. Es jau sākumā viņai pateicu, ka man viņa interesē, bet es neesmu no tiem, kas piedalīsies tajā viņas cirkā :D Ja viņa grib, lai viņai ir vīriešu draugi, tad man tas bija ok, bet es uzreiz nodalīju robežu, ka tie tur kolēģi un paziņas ir viena lieta un varbūt arī kādreiz es pievienošos, bet ne visu laiku uz izsaukumu...
Lieki teikt, ka tikko kā mēs sākām draudzēties, tā tas bariņš arī pajuka. Laikam devās meklēt laimi citur.