Atbildēšu, ko saskatu šajā situācija, ko vajadzētu piedomāt.
Esmu arī veselīga dzīvesveida piekritēja un arī nevaru ēst visu ,kas kustas, kas attiecas uz saldumiem, konduktorijas izstrādajumiem un visiem citiem brīnumiem. Jo iet labumā. Līdz ar to, ka es to zinu, neaizliegšu sev visu, bet mērenās devās atļaušos, ja par daudz tad zinu, ka nākamajā diena ejot uz sporta zāli, visu atspēkošu. Tam ir vajadzīgs gribas spēks , kā arī uz to, ka būs smagi jāstrāda vienmēr.
Un galvenais , būs apmierinātai ar sevi, veidot sevi, kā pati vēlies redzēt, nevis citam pa varu izpatikt.
Un runājot par tiem taukainiem ēdieniem, nejau tiešam, katru dienu ēdīsi tādus ēdienus un ,ja kunģis vēlas, nevajag to aizliegt (runājot no medicīniskā viedokļa), agri , vai vēlu apēdīsi to, ko kāroji sen, tapēc vajag to visu dozēt un mēreni :).
Nevajag pārmest vecākiem, ka tas ir ļoti nesmuki no viņa puses. Katram savs dzīves veids un prasme gatavot. Man vecāki un vecvecāki vienmēr šmorē trekni un tā, lai garšas kārpiņas sprāgst, es tad (par cik esmu veģetariete), piedāvaju, kā alternatīvu uztaisīt klāt zivi, vai salātus. Ko pati izdaru. Uztaisi ,kādu veselīgu brīnumu, ko viņi nemāk un aiznes kā cienastu :). Visu var izdomāt. Nevarēsi jau visur veselīgi ēst un uzspiest savu.
Runājot par Tava drauga uzvedību, neizteikšos. Ņuņa, atvainojos. Grib sev blakus saucamo idealu, nenovērtē Tavus centienus ( jo es zinu, ko nozīmē cīnīties ar svaru) un paspēj tā izrunāties. Bērns , kas bērns, bēg no atbildības uzvedās kā idiots. Un Tu vēlies sevi pārtaisīt, tādam ,kuram Tetris galvā nobrucis?