reliģija

Principā esmu luterāne. Kaut kam ticu, bet nezinu kam, nezinu, vai to vispār var tā vienā vārdā nodēvēt. Mēdzu iet uz baznīcu tam kaut kam palūgties, jo svētvietās jūtu cilvēku ielikto enerģiju.

Monī,

Mhm. :)

Neticu ne dievam, ne citiem augstākiem spēkiem, nekam. Vienkārši nav iemesla ticēt. Vecāki un vecvecāki man diezgan reliģiozi, bet pat bērnībā mani nekas no tā nespēja uzrunāt, uz ticības mācību gāju kā uz pasaku stundu, visu laidu gar ausīm. Neatceros, ka jebkad būtu ticējusi. Vienīgi tīnes gados bija viens brīdis, kad ticēju reinkarnācijai, bet arī tas ilga 1-2 gadus.

Esmu kristīta un iestiprināta katole, bet Dievam neticu, vismaz kristiešu izpratnē ne. Vairāk atbalstu snelatviešu uzskatus, dievturību.

vis viss

Kanēli, cik noprotu, Islāms?

Pašai tādas sarežģītas attiecības. Ticu,ka ir kas lielāks un varenāks par mums,bet vai es to ieskaitu pie Dieva,hmm.

Esmu kristīta kā luterāne. Man ir kā Rūū

Neteiktu, ka ticu Dievam, bet ticu kādam augstākam spēkam pavisam noteikti.

Nedaudz sevi pie neopagānisma pieskaitu. Kaut kā pievelk tās senlatviešu lietas, zīmes, ticēšana to spēkam, rituāli utt. Varbūt citiem tas liekas muļķīgi.
Pati jūtos kaut kas pa vidu - starp pagānu un kristieti. Ieejot baznīcā, kad nu ir sanācis, nometu krustu, aizdedzu svecīti un aizlūdzu par saviem mīļajiem tālumā esot. Ne gluži reliģiozā ziņā tas vis tā, bet kaut kādā domu līmenī, ka Tur ir kāds, kurš mani uzklausīs.. Bet, protams, nav obligāti jāiet uz baznīcu, svētvietām, lai taptu uzklausīts, to var darīt arī mājās, klusībā pie sevis. Bet ticu, ka svētvietās ir kāds augstāks spēks. Domāju, arī baznīcas netika tāpat vien kur pagadās būvētas.
Bet reliģisko kopienu birokrātijā iesaistīta nevēlos būt.

Esmu kristīta katoļos, iesvētīta adventistos, bet apmeklēju luterāņu baznīcu. :D
Dievam ticu.

Vispār es nekam neticu, ļoti nepatīk tas ir kaut kā .... Man ļoti gribētos lai tā būtu, bet hvz vai tā ir.
Es vairāk pieturos pie vai nu zinu vai nezinu :)

Esmu kristīta, luterāne. Dievam neticu ...! Zinu, ka neesam vievienīgās dzīvās būtnes visumā.

Kas ir apziņas vecums? :D

Pirms jautāt vai ticat Dievam,vajadzētu definēt-kas ir Dievs? Esmu kristīta,iesvētīta un iestiprināta(ar visu otru baznīcas svēto vārdu). Pēc teorijas esmu katole,bet turp eju tikai arhitekrūras vadīta. Lūgties vai nolikt sveci,eju uz pareizticīgo vai luterāņu. Vai es ticu Dievam un Jēzum? Es nezinu,bet kaut kam es ticu. Nākotnē plānoju mainīt reliģiozo piederību,jo man,kā jau vairumam,nebija izvēle bērnībā,tad nu arī gribu mainīt uz luterāņiem vai pareizticīgajiem. Tikai man nav ne jausmas kā to dara. :D

Kolīdz sasniedzu apziņas vecumu-sapratu, ka tāda dieva, kādu pasniedz baznīca -nebija, nav un nebūs.

Es zinu,ka Dievs ir,eju baptistu draudzē,taču kristījusies vēl neesmu.

Ko es domāju par tiem,kas netic? Neko. Man žēl viņu. :( Es tikai zinu to,ka foršāk ir uzturēties sabiedrībā,kas lasa bībeli,jo tādi cilvēki visbiežāk ir labāki draugi. :)

Esmu luterāne.Ticu Dievam.

Esmu ateiste, pārdabiskām lietām neticu.

Esmu kristīta un iesvētīta katole, šobrīd esmu ceļā uz kļūšanu par luterāni. Es neesmu ticīga fanātiķe, bet man ir nepieciešams "iedomu draugs".

Nav un neredzu iemeslus ticet.

Esmu luterāne, gan kristīta, gan iesvētīta.

Kristīta neesmu, nepiederu ne pie vienas no reliģijām, bet manī ir pārliecība, ka ir tāda Vēja māte, Meža māte, respektīvi, latviešu dievības (tajā skaitā Māra, Jumis utt.).