reliģija

Par tiem vajajiem cilvekiem,luudzu izbeidziet. ES labak nesaksu teikt, kas ir tie , kuri doma,ka ur celusies no makakaam .

Kā ar islāmistiem, musulmaņiem, kas konkrēti karo pret kristiešiem tieši ticības dēļ?

Really? Kura musulmaņu valsts ir pieteikusi karu kurai kristiešu valstij ? :D

* ieroču postošumam

Skaitos katole, bet uz baznicu eju reti un ja eju uz kadu dievkalpojumu, tad vienalga,kura baznica . Dievam ticu un lugt varu ari majas .

Neko nedomaju par tiem,kuri netic.

Dažu cilveku kritiskas domāšanas trūkums un aklums savā ticībā ir pārsteidzošs. "Esmu ateists, Dievam neticu, ticu zinātnei" tā pati reliģija vien ir- cilvēks par savu Dievu ir pieņēmis zinātni, par priesteriem - zinātniekus un par filosofiju - racionālismu. Un ļaunumu šī reliģija ir nodarījusi lielāko kādu pasaule ir pieredzējusi- 20-21 gs. postošajiem kariem un potenciālo postošo (ātom)karu nav nekāda sakara ar reliģiju, bet ietoču postošumam ir vistiešākais sakars ar zinātni. AES postošas avārijas nekādi nav saistītas ar reliģiju, bet ar zinātni. Dabas piesārņojums un zemestrīces dēļ slānekļa naftas ieguves nav šaustītas ar religiju bet zinātni. ĢM pārtikas postoša ietekme uz cilveku un dzīvnieku veselību un dabu nav reliģijas, bet zinātnes nopelns.
Jūs mīlīši savā ticībā esat vēl skaļāki par entuziastiskiem kristiešiem.

zaimošana un ņirgāšanās par jebkuru reliģiozu konfesiju- bet tas drīzāk ir audzināšanas un zemas iekšējās kultūras līmeņa jautājums, nevis ticības Dievam vai tās trūkuma.

Bet kā ar tiem, kas noliedz viens otra reliģiju? Arī Bīblelē ir teikts "Tev nebūs citus dievus manā priekšā turēt". Kā ar islāmistiem, musulmaņiem, kas konkrēti karo pret kristiešiem tieši ticības dēļ? Kāpēc mājā, kurā dzīvo hinduists un musulmanis nedrīkst ēst ne cūkgaļu ne liellopu?
Reliģijas neradīja dievi, tās radīja cilvēki paši. Un cilvēki paši šīs reliģijas izmanto kā instrumentu vienam pret otru, kultūrai pret kultūru.
Tā ka arī ārkārtīgi reliģiozi un ticīgi cilvēki zaimo citas reliģijas, un tur ticības dieviem nudien netrūkst.

Kristiete,jo ģimene tā vēlējās un kristīja,kad bija kādi četri gadiņi.Paaugos,sāku mācīties vēsturi un vispār daudz lasīt par citām reliģijām un izdarīju savus secinājumus.Esmu ateiste,paļaujos uz sevi.

+, tikai kristīja daudz agrāk.

Tas, ka Dievam tic tikai vāji cilvēki, ir viens no debīlismiem, ko man bieži nācies dzirdēt attiecinājumā uz reliģioziem cilvēkiem. Un uzsit dusmu arī personīgu iemeslu dēļ, jo visa mana lielā, stiprā ģimene, kas tik daudz ir pārcietusi, ir reliģioza (izņemot mani). Ticībai visbiežākās izpausmes vispār ir nesaistītas ar "gaidīt, ka no mākoņa maliņas man kāds palīdzēs" un tamlīdzīgiem apgalvojumiem.

Var ticēt, var neticēt, var piekot, var nepiekopt, bet cieņai pret civlēku uzskatiem ir jābūt. Tāpat arī kaut kāda iedalīšana vājajos un stiprajos balstoties uz personas piederību vai nepiederību kādai reliģijai, vēsta sliktu tikai un vienīgi par šādu komentāru izteicēju, ne tiem, uz kuriem tas ir vērsts.

Kristīta, iesvētīta un iestiprināta katoļu baznīcā. Grūtos brīžos pie sevis palūdzos, arī laimes brīžos pasaku paldies, baznīcā iegūstu ļoti, ļoti lielu sirdsmieru, tā, ka jā, Dievam vairāk ticu, nekā neticu. Arī laulāties vēlos Dieva priekšā.

agnostiķe.
kaut kas augstāks noteikti ir, bet piederēt kādai konfesijai vai saukt to par Dievu negribās. un ateisms arī nepiesaista, ja netici-netici, nevis vēl cepies.
cienu visus, kas ciena mani un nemāca kā ir pareizi dzīvot. ir draugi kristieši, musulmaņi, budisti, ar visiem varu brīvi runāt.

Vēl atbildes?

Reliģija ir garīgi vāju cilvēku strīdi par to, kuram ir labākais iedomu draugs.

Esmu kristīta un iesvētīta, iestiprināta katoļu baznīcā, bet tas notika bērnībā un īpašas izvēles nebija. Reliģijai manā dzīvē nav nekādas nozīmes, visa katoļticība man liekas viena liela liekulība, ieskaitot grēksūdzes. Gan jau ir cilvēki, kam tas viss tiešām daudz ko nozīmē un viņi arī tā godīgi dzīvo, nedarot neko, pēc baznīcas ieskatiem, sliktu, bet nu tādu ir ļoti, ļoti, ļoti maz.

Ateiste gan neesmu, es ticu augstākam spēkam, bet pilnīgi noteikti ne kristietības izpratnē. Parasti iznāk pastrīdēties ar kristiešiem, kad viņi mēģina mani pievērst savai izpratnei par lietu kārtību. Reiz sabiedriskajā transportā ar draudzeni runājām par astroloģiju. Pēkšņi sarunā iejaucās viena kristiete - ar tekstu, ka es noteikti nokļūšu ellē. Atbildēju, ka tieši no turienes arī nāku. Man šķiet, šie pārlieku reliģiozie cilvēki nespēj pieņemt šādas atbildes, tā izmainījās sejas izteiksme, sāka man klārēt savas patiesības un mēģināt vest pie prāta, pilnīgs čau. Tā viņa tur man nelika mieru līdz pat pieturai, kad man bija jākāpj ārā. Ejot prom, noteicu viņai frāzi no kādas leģionāru dziesmas - bet tik un tā pēc nāves reiz mēs ellē tiksimies, viņa sāka mest krustus. :D

Es esmu ateists.... religija ir vnk nesusi tikai postu un manuprat Dievam tic tikai vaaji cilveki..

+++
Man nevajag nekādus mistiskus augstākus spēkus, lai izdzīvotu - pati visu varu! :D

Runājot par augstākajiem spēkiem - pašlaik iet visādas filmas un sižeti par Zolitūdi un tur bija moments, ka pirms sagruvuma skanēja signalizācija, riktīgi skanēja un aicināja pamest telpas.

Tā viennozīmīgi bija zīme, augstāks spēks, diemžēl retais tikai paklausīja.

Esmu kristīta kā katole, bet uz baznīcu neeju, vakaros Dievu pie gultas nelūdzu un nekādos sludinātāju semināros arī nepiedalos.
Es ticu visuma ietekmei, bet es neticu Dievam kā tādam, kādu mums pasniedza bērnībā un tagad. Man nav iebildumu pret tiem, kas tic visā savā pārliecībā tik ilgi, kamēr nemēģina mani pārliecināt, ka mans viedoklis ir nepareizs, ka esmu velna piekritēja, jo noliedzu Dievu - tā man ir bijis, vot tad mums var rasties lielum lielas problēmas.
Būtībā jau mūsu laime, veiksme un dzīvesprieks ir atkarīgs tikai no mums pašiem.

Skaitos kristiete un katole, bet man tā ticība neko īpašu nenozīmē. Esmu pieradusi paļauties uz saviem spēkiem, nevis gaidīt, ka no mākoņa maliņas man kāds palīdzēs.

Es ticu Dievam mazāk citādāk. Mana reliģija ir vikka

Par tiem, kas netic, es uzskatu, ka nav viena pareizā ceļa pie Dieva, tāpēc tas kurai reliģijai viņš pieder vai nepieder ir mazsvarīgi. Svarīgs ir pats cilvēks un viņa darbi.

Es nezinu vai ticu, vai neticu. Jā esmu kristīta bērnībā. Luterāne. Bet uz baznīcu neeju, gāju, kad skolā tas bija obligāti. Mani uz baznīcu nekas nevelk. Dzīvoju arī labi, kā ir. Ikdienā nedomāju par to kas atrodas kaut kur. Es nelūdzu Dievu. Es drīzāk esmu atkarīga no sevis un saviem tuvajiem ildienā. Lai man veiktos esmu atkarīga tikai no sevis un apstākļu sakritībai.

Arī sabiedrībā var redzēt cik tomēr garīgi vāji ir cilvēki - regulārs alkohols, zālīte, nemaz nerunājot par kaut ko stiprāku. Ja cilvēks ir garīgi stiprāks, viņš bez tā visa var arī iztikt. Un nebūs nekādu pārmērīgu stresu vai depresiju.
Ja reliģiju var uzskatīt par garīgo mugurkaulu tad tā ir tā vērta.

Dionysus, manuprāt, burvīgi uzrakstīja! ++++