Ak vai.. Un kā tad viņiem ar Tevi ir jārunā, ja ne tā, ne šitā nav labi?
Cik muļķīgi. Mani iepriecina pat tas, ja atnākot, klients, kurš, skaidri zinu, runā tikai krievu valodā, ar mani sasveicinās latviski. Manā uztverē, tā ir kā cieņas izrādīšana man, pat, neskatoties uz to, ka turpmākā saruna būs krievu valodā.
Šo, starpcitu, esmu ievērojusi arī citur esot, kā atplaukst un smaida, piemēram, pārdevēji (Francijā, Itālijā u.c.), ja ieejot veikalā sasveicinies viņu valodā. Liekas tāds patīkams žests.
Un tas ir tikai par sasveicināšanos vien. Latviešu valoda nu galīgi nav viegla, tāpēc vien, latviski runājošiem cittautiešiem gribas atkal un atkal uzsmaidīt, tā parādot, ka mana attieksme ir pozitīva, es priecājos un cienu viņu par to, ka viņš runā manā valodā. Arī tad, ja kļūda ir katrā vārdā.