Strādāju darbavietā, kurā esmu vienīgā latviete. Gan izlasīt, gan dzirdēt nākas visādus brīnumus, bet es gribētu redzēt, kur ir tie naidīgie krievi, par kuriem visi runā, jo pilnīgi visi kolēģi saziņā ar mani lieto latviešu valodu. Nereti gadās pat, ka cilvēks man saka latviski, bet es atbildu krieviski inerces dēļ. Nekas man negriežas ausīs un nespiežas acīs - viens no maniem "darba pienākumiem" (pēdiņās, jo pēc būtības man tas nav jādara) ir kontrolēt latviešu valodas pareizrakstību un es daudz palīdzu kolēģiem ar dažādu tekstu tulkošanu, pie tam, viņi man arī nekautrējas prasīt palīdzību un vienmēr pasakās par to, atšķirībā no daudziem tautiešiem.