Grūtniecība & škiršanās

 
Reitings 30
Reģ: 17.01.2011
Sava stulbuma dēļ, sapņu dēļ, ka viss kādreiz būs labi piekritu uz tik nopietnu soli kā palikt stāvoklī no bezatbildīga egoista! Dzemdēt vēl tikai aprīlī, esmu bez darba.
Tagad saprotu, ka bērna tēvam ir vienaldzīga gan es, gan gaidāmais bērniņš. Saka, ka mīl, bet tas ir tikai uz vārdiem! Vārdu sakot mūsu starpā attiecību kā tādu nav vispār! Bļaušana, pārmetumi, aizvainojumi - dienu dienā slikts un neapmierināts garastāvoklis! Saprotu, ka to jūt arī bērniņš, tāpēc pēdējā laikā cenšos neņemt to galvā un dzīvot katrs savu dzīvi - viņš daudz strādā, es sēžu mājas un dažas dienas nedēļā apmeklēju izglītojošos kursus! Cenšos savaldīties un lieko reizi vnk noklusēt, bet skaidra lieta, ka tas nav iespējams!
Tā ir mana pirmā grūtniecība, tik ļoti sāp sirds, ka blakus vīrietis, kuram tas nerūp, kurš necenšas šo laiku izbaudīt kopā ar mani, bet tieši otrādi padara šo laiku neciešamu!
Aiziet projām nav kur! Vecākiem ir pārāk mazs dzīvoklis, bail arī no apkārtējo pārmetumiem! Esmu arī bez darba! Tāpēc turpinu jau kuru mēnesi tēlot apkārtējiem, ka man viss ir labi!
Katru dienu asaras, histērijas utt. Pēc tā seko sirds pārmetumi, ka mazajam tur iekšā puncī tas viss ir jāpārdzīvo - prasu tam piedošanu, saku, ka kādreiz mums abiem arī būs labi, bet ticība, ka kādreiz kaut kas mainīsies nav..
Nevaru sadzīvot ar bērna tēvu, jo viņam ir tikai viņš un visai pasaulei jāgriežas apkārt viņam, pieņemt to, ka tagad ir jārūpējas par mani, jāvelta vairāk uzmanības - tas pilnīgi liekas neiespējami!
...Strīdu laikā sola, ka sagādās mums dzīves vietu, lai tikai bērnam ir viņa uzvārds un ļauju viņam rūpēties par bērnu, bet tagad vairs nav ticības vai kārtējo reizi nepiemānīs un vai vēl beigās neatņems man bērnu! Nezinu kā pasargāt sevi un bērnu no šī cilvēka, kā rīkoties tālāk!!!

Ko vēlos no Jums?
Gan jau mūsu starpā ir līdzīgi stāsti, kāda to pārdzīvo tagad arī, vai jau ir pārdzīvojusi?! Ko darīt tādā situācijā? Kā rast sevī spēkus dzīvot tālāk un priecāties par dzīvi, kad sajūta, ka savām rokām esi sačakarējusi visu savu dzīvi un sapņus!

Ko darīt?! Iet projām, rakstīt bērnu uz savu vārdu un censties sākt dzīvi no sākuma vai palikt blakus cilvēkam, kuru vairs nezinu vai mīlu, un tēlot, ka mums ir laba ģimene?!


Nevēlos saņemt negatīvus komentārus, ka bija jādomā ar galvu ātrāk utt., neticēsiet, bet to sev pārmetu katru dienu!!!
21.11.2014 17:51 |
 
Reitings 850
Reģ: 24.10.2014
Mellanija- pāris jautājumu:
1. Vai bērns bija abu lēmumus?
2. Vai būtu gatava dzīvot piem. tādā vietā, kur uzņem sievietes stāvoklī, ja ģimenē ir vardarbība? (emocionālā)
24.11.2014 16:51 |
 
Reitings 527
Reģ: 26.03.2011
paps viņu ne pārāk mīl (garīgi un emocionāli, kā pati saki), bet nopērk tikai super kruto Lego vai Bārbiju hausu.

Tieši tā.
24.11.2014 16:45 |
 
Reitings 207
Reģ: 12.03.2014
Lasīju Tavu stāstu un sirdī tads kamols..
lasiju un jau ar atmiņām izdzivoju savu stastu..
7.grut. menesi es no viņa aizgāju un pagaja laiks mazs, ka atgriezos.. viņš mainījas-jo nomainijās arī viņa draugi utt..parvācamies uz citurieni jauna dzive oho hoo... bet lai nu kāds ir bijis mans tālakais stast tikai šobrid esmu sapratusi-ka tad kad biju 7. menesi es aizgāju no viņa un nevajadzeja atgriezties..
rezultata tagad bernam ir 4 gadi audzinu viena-jo aizgāju no viņa (atkal) un nu jau pa visam,jau pagājuši divi gadi un esmu laimīga..bernam esam tikai vecaki un nekas cits..

sākums nekad nav viegls..bet vai Tev vajadzīgs ir tikai asaras ,dusmas..
bērnam ir vajadzīga laimīga mamma.. :)
24.11.2014 16:45 |
 
Reitings 1277
Reģ: 30.10.2013
No sākuma piedzemdē. Varbūt kaut kas mainīsies viņa attieksmē gan pret tevi, gan bērnu. Zinu vienu tādu gadījumu, kad vīrietis, kurš visu grūtniecības laiku uzvedās kā pilnīgs pakaļa pilnībā mainījās pēc bērna piedzimšanas. Tagad ka tik ātrāk mājās, brīvdienās nevienu draugu, nekādu ballīšu - visu laiku velta ģimenei. Citiem "atlec" vaļā tikai ieraugot bērnu.
24.11.2014 16:40 |
 
Reitings 3925
Reģ: 23.10.2014
Izklausās ļoti normāls vīrietis ar saviem trūkumiem. Tev grūtniecības hormoni trako un tu no bezdarbības mājas jūc prātā. Dievs dod vīrietim pacietību to pārdzīvot. Jo ātrāk Tu savedusi sev galvu kārtība jo labāk. Neesi muļķe. Ja vīrietis spēj tevi un bērnu normāli uzturēt un pati Tu nestrādā , tad tik daudz kā aiz viņa novākt un ēst uztaisīt Tu vari. Izdoma ar ko nodarboties ārpus mājas, ej uz kādiem kursiem utml. citādi Tu to vīrieti pati aizbiedēsi.
24.11.2014 16:34 |
 
Reitings 243
Reģ: 06.11.2014
Es Tevi saprotu. Ne tikai naivums iegāzis, bet droši vien arī cerības ka viņš mainīsies, ka kļūs labāk. Gan jau, ka jūsu attiecībās ir arī pozitīvi mirkļi.
Vai neesi domājusi, ka būtu jāparunā par šīm problēmām pie kāda speciālista?
24.11.2014 16:33 |
 
Reitings 2715
Reģ: 12.09.2012
Kāpēc tu negribi uzklausīt padomus? Kāpēc tev der tikai bêdu māsu stāsti? Neko jau nedis, ja kâda pateikt, ka vińai tāpat bijis...neko nedis vienai otru pažēlot...
24.11.2014 16:32 |
 
Reitings 1164
Reģ: 29.01.2009
Varbūt stulbākais ieteikums, kuru citas nories, bet kamēr nav dzemdības un, ja iespējams pēc, naudu, ko vari iegūt no vīrieša, slepeni krāj un kad izdevība, laid lapās, jo tāds cilvēks kā viņš, nemainīsies!
Vienmēr jau var cerēt, ka piedzimstot mazulim, cilvēks atmaigs u.t.t., bet par cik tā domāju, ka nenotiks, tad kāpēc rādīt bērnam piemēru, ka redz paps viņu ne pārāk mīl (garīgi un emocionāli, kā pati saki), bet nopērk tikai super kruto Lego vai Bārbiju hausu.
24.11.2014 16:32 |
 
Reitings 5954
Reģ: 08.07.2013
Ja tu izvēlējies šādu variantu, tad iesaku dzemdēt un tikai pēc tam domāt, vai šķirties - tad redzēsi, vai būs kas mainījies.
24.11.2014 16:30 |
 
Reitings 30
Reģ: 17.01.2011
Meitenes mīļās, neiet runa par to, ka vēlos nomelnot bērna tēvu un necenšos pierādīt visai pasaulei to kāds viņš nelietis ir!

Nevēlējos arī saņemt no Jums „zelta” ieteikumu kā uzlabot attiecības – tāpēc arī neaprakstīju situāciju visā tās krāšņumā!

Vēlējos satikt šeit „bēdu māsu”, jo vientuļo māmiņu mums LV ir pa pilno! Vēlējos dzirdēt stāstus ar veiksmīgām beigām, ka nav nomirušas badā un gala rezultātā dzīvo laimīgi!

Berna tēvs daudz pelna/stradā, nav dzerājs un nepacel roku uz grūtnieci, kaut gan iepriekš ir sitis mani! Bet vai tiešām tāds ir katras sievietes sapnis? No otras puses – neaudzināts, nekārtīgs un bez cieņas pret apkārtejiem cilvēkiem – biezo vecaku dēliņš – izņemot naudas pelnīšanu šajā dzīvē neko neprot, uzskata, ka visu var nopirkt par naudu (runa iet par elementāram lietam- notīrīt sev kurpes vai pagatavot kko uzkožamu) Ja nomazgā pēc sevīm šķīvi vai saklājis gultu– uzskata, ka ir izdarījis milzīgu veikumu!
Kur tad paliek emocionalais/ garīgais aspekts?! Elementāra cieņa, saprašanās, izrunāšanās, samīļošanās utt.? Dzīvot kopā tāpēc, ka nodrošina ar naudu, bet bez jūtām un emocijām!? Kā?!

Es arī neesmu bezcerīgs gadījums, vienārši uz doto mirkli es esmu atkarīga no viņa un uzsākt kaut ko nevaru, jo viss balstās uz naudu, bet ar punci neviens mani nekur neņems!
Esmu normāla sieviete – ar augstako izglītību, rokām / kājām, labu augumu un pietiekami simpātiska arī! Vnk uz doto brīdi esmu iestrēgusi neīstas attiecībās un meklēju atbalstu, lai saņemties un kļūt stirpai, klūt savas dzīves pavēlniecei nevis dzīvot pēc inerces!

Ucināšanos dienu dienā gar punci un sēdēšanu man blakus es nepieprasu, tieši otrādi man ir mierīgak, ka viņš nav blakus! Dienas režīms: rīts – paēdām, pa dienu – katrs savās darīšanās, vakarā – gultā inetā spēlītes, ziņas, soc. Tīkli un gulēt! Sveši cilvēki viens otra,- dzīvojam tikai tapēc, ka gaidam bērnu! Ja sāku kaut ko stāstīt, kas interesē mani, viņs nekausās, sāk darīt kko citu utt. – egocentrisks cilvēks – par sevi un saviem darbiem mīl muldēt bez apstājas!

Pārmetumi no meitenēm, kuras vēl ir brīvā lidojumā un bez bērniem – muļkīgi! Iepriekš man arī bija viss – atļavos īrēt pati dzīvokli, pārvietoties ar personīgo auto, ballēties uz nebēdu, paralēli tam studēt un likās – man viss perfekti, ka nekas nespēs sabojāt to, ko esmu sasniegusi! .. līdz brīdim, kamēr neiekritu sava naivuma lamatās- skaistos sapņos, kas izvērsās par „pakaļu”, kurā esmu tagad! Bez darba paliku bērna tēva velmes pēc!

Hormoni, jā, jo bez tiem nav iztikusi neviena grūtniece! Bezdarbība, diezvai! Veselīgas uzmanības un cieņas trūkujms – JĀ!

Tāpēc atkārtošos teiktama, ka meklēju atbalstu no tadām pašām, kuras bija tādā situācijā, nevis ieteikumus vai pārmetumus!
24.11.2014 16:20 |
 
Reitings 1717
Reģ: 24.05.2013
Bērnu var taisīt, kad zini, ja nu kas, varēsi arī to viena uzturēt.
Un ja jau bija problemas attiecibās, tad bērns noteikti tās neatrisina, bet padziļina.
21.11.2014 19:38 |
 
Reitings 202
Reģ: 21.07.2014
Visā tajā emociju gūzmā neatradu nevienu pamatotu argumentu, kāpec bērna tēvs ir tāds nelietis. Dzer? Naudu nepelna? Sit tevi? Maukojas apkārt?


+++

Kādas tieši rūpes tu vēlies sagaidīt ? Nē, nu nopietni kā tieši ir jāizpaužas rūpēm par grūtnieci ?!
Daudz strādā ? Sīkais ir diezgan dārgs prieks, turklāt ja māte tikai sēž mājās un apmeklē izglītojošas lekcijas. Nevar abi divi pavadīt visu gaidību laiku guļot uz dīvāna & masējot viens otram pēdiņas. Manuprāt, tava problēma ir nevis vīrietis, bet bezdarbība & hormoni.
21.11.2014 19:16 |
 
Reitings 281
Reģ: 29.01.2009
ah, ok, es blonda.
21.11.2014 19:15 |
 
Reitings 1732
Reģ: 21.06.2012
Tā itkā viņa ņemtu vērā. :D
21.11.2014 19:11 |
 
Reitings 281
Reģ: 29.01.2009
bbw - Tu ko nopietni? Nezinot īsti situāciju? Galu galā nekādu noziegumu viņš tak nav paveicis un viņš ir bērna tēvs.
21.11.2014 19:10 |
 
Reitings 1732
Reģ: 21.06.2012
Ko darīt?! Iet projām, rakstīt bērnu uz savu vārdu un censties sākt dzīvi no sākuma vai palikt blakus cilvēkam, kuru vairs nezinu vai mīlu, un tēlot, ka mums ir laba ģimene?!





Ej prom un raksti bērnu TIKAI sev.
21.11.2014 18:32 |
 
Reitings 367
Reģ: 28.06.2013
Cik skumjš stāsts. Bet es zinu, ka tādu meiteņu, kuras pārtiek no vīrieša skaistajiem vārdiem un piekrīt grūtniecībai, ir daudz. Saprotams, ka precējušies neesat. Nosodīt Tevi nevēlos, bet citām sievietēm jāliek aiz auss šādi gadījumi.
Pirmkārt, nomierinies. Domā par to, ka viss kādreiz nokārtosies un Tu būsi laimīga. Tas ir tikai laika jautājums. Grūtniecei esot emocijas var kāpt, varbūt arī Tu notiekošo uztver asāk kā parasti. Ja vīrietis Tevi nodrošina materiāli, fiziski neaizskar, tad ieslēdz 'vēsu prātu'. Tavā vietā, saprotot, ka nākotne ar šo cilvēku nespīd, es meklētu pozitīvo un maksimāli izmantotu esošās iespējas (finanses un pašizglītošanās). Tālāk laiks rādītu. Piekrītu meitenēm, ka informācijas par jūsu kopdzīvi ir pamaz, lai objektīvi spriest. Varbūt atrodi atbalsta personu, kurai vari uzticēties un lūgt padomu (māsa, draudzene, nezināma foruma dalībniece, psihologs, u.c.)
21.11.2014 18:32 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Nu gruuti jau taa spriest, bet kaut kaa vairaak izklausaas peec gruutnieciibas hormonu veetraam. Bez tam - sieviete reaali paliek kashkjiiga pat nebuudama staavoklii, ja visas dienas niikuljoo maajaas chetraas sienaas, bet viirietis tik pa darbiem. Tad viiriets paarrodas maajaas un tad saakas jandaalinjsh, jo vinjsh ir noguris, bet sieviete - izslaapusi peec uzmaniibas, kuru taa arii nesanjem.
21.11.2014 18:24 |
 
Reitings 281
Reģ: 29.01.2009
pēc apraksta, es arī nesapratu KO tad tas vīietis tādu dara. Nevar jau zināt varbūt autore ir viena no tām sievietēm, kas paliekot stāvoklī domā, ka vecim tagad 24/7 ir jāsēž blakus un jāglauda puncis.
21.11.2014 18:16 |
 
Reitings 9561
Reģ: 12.04.2009
Līdzīgi kā Lollipop neredzēju kāds iemesls, ka viņš ir tāds un šitāds...
21.11.2014 18:13 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits