Apbrīnojamas sagadīšanās

Jā nesen bija, bet nestāstīšu :D :D :D

es vēl neesmu izdomājusi vai tā ir sagadīšanās, liktenis vai pašas piesauktas lietas domās. bet ir daudz gadījumi, kad sadraudzējos ar kādu meiteni un ir daudz kopīgu lietu, ka tiešām viena pabeidz otras teikumu un visādas citādas sakritības.

bet vienu lietu atceros, kad skatījos kā draugs spēlē basktbolu un pēkšņi tāda aina acu priekšā, ka viņš nokrīt un salauž roku... noskurinājos, nodomāju, kas pa slimām domām... skatos tālāk spēli un pēc 5 minūtēm mans draugs guļ uz laukuma ar izmežģītu roku... tas gan bija jocīgi...

Runājot par likteņiem. Mana draudzenes mamma liekas ir dzimusi laimes krekliņā, jo viņa aizbrauca prom no viesnīcas Indijā, kur pēc 30 minūtēm, pēc viņas aizbraukšanas notika terorakts - vienā no Mumbajas viesnīcām. Lai gan tas notika pirms 6 gadiem, ik pa laikam joprojām par to iedomājos.

Jā! Tas jau pasen, bet, nu, vienalga. Bija viens pielūdzējs, kurš ļoti neatlaidīgi gribēja tikties un randiņot. Gāju pa ielu, lasīju viņa sms un nodomāju, iešu šovakar uz kino, ja pa ceļam uz mājām satiksimies, kas, protams, likās nereāli. Pagāja kāda minūte un viņš brauc tieši pretī. Es tajā dienā gāju pa citu ielu kā parasti, arī viņš tur parasti nebrauc. Vajadzēja gan pārliecinošāku iemeslu :D attiecības izgāzās

Protams, arī telefona zvani, kad domāju par kādu cilvēku.
Un nedomāju, ka sakritība, vienkārši viens otru pārāk labi pazīstam- ar draugu ļoti bieži ir tā, ka es kaut ko pie sevis nodomāju, bet viņš pasaka skaļi. tas ir forši :)

Mani facebook uzaicināja afroamerikāniete no Āfrikas,ar tādu pašu vārdu uzvārdu,dzimšanas datumu,mēnesi un gadu...

Man ir viena pazina, mums abaam ir vienaads vaards, abaam vienaa dzienaa dzimshanas diena, tikai atskjiras gadi... vienmeer likaas tas jociigi :) :D
un runaajot par sargengeliem...man ir tada sajuta,ka mani sargaa kaads uz celja. ir bijusi taadi briizhi braucot ar mashiinu, ka tagad atceroties domaaju kaaaa vareeja tas viss beigties bez avarijas, bez soda naudam utt., bet nu paldies manam sargengelim.

Ā, jā, aizmirsu piebilst, ka tieši kādus divus gadus pirms mūsu satikšanas, bija tāds onlychats, kur es sarakstījusies ar kādu puisi, kurš kā izrādās, bija manējā istabas biedrs un ļoti labs draugs, kad atradās otrā latvijas galā, un lelāko laiku manējais esot rakstījis no tā drauga skype. Es viņu atcerējos bildes dēļ un retā uzvārda, kad manējais rādīja savus draugus. Tāpēc ir 99% iespējamība, ka mēs pat nezinot, ļoti ilgu laiku esam runājuši par visu un neko. Šo sīko leitu dēļ, es arī ticu, ka mums bija lemts satikties un saprast - ka nu jā, nu esam viens otram tie paši labākie (l)

uzskatu, ka man ir ļoti spēcīga intuīcija..konkrētus piemērus nesaukšu, jo saistās ar privāto dzīvi...bet ļoti bieži, īpaši bērnībā bija tā, ka pēkšņi iedomājos par kādu konkrētu cilvēku un savās domās redzu, ka viņš tulīt ienāks manā mājā un pēc dažām sekundēm tā arī notiek...nezinu kā īsti noformulēt...tas pats ar telefonu, reizēm ir tāda sajūta, ka kāds tulīt pazvanīs un tā arī notiek. Un tas brīdis, starp to, ka redzu šo notikumu savā galvā un patiesību ir tik īss,ka nekad nepaspēju nevienam pateikt, ka tulīt zvanīs tel. vai tulīt notiks tas un tas...jā, varbūt bezsakarīgi, neprotu paskaidrot :D

Es, piemēram, nesen atklāju, ka vīrietim, kurš man šobrīd patīk, pirmie četri telefona numura cipari ir tieši tādi paši kā man! Liekas tā interesanti, laiks rādīs, vai tā ir vienkārši sagadīšanās, ņemot vērā to, ka šobrīd noteikti nav pamata domāt, ka mēs vispār kādreiz varētu aiziet kaut vai uz randiņu. :D

Nezinu, apbrīnojami vai nē, bet esmu jau rakstījusi, pirms 6 gadiem internetā sarakstījos ar svešu puisi(tagad jau mans vīrs), pirmajā randiņā secinājām ka mūsu vecāki ir pazīstami un pirmajā viesošanās reizē, kad viņš ienāca mūsu mājā, viņš saprata ka atceras to reizi kad viņš ar saviem vecākiem ciemojies pie mums, tad viņam bija 10 gadi un viņš atceras ka toreiz tai sievietei(manai mammai) viena maza meitene(es) vislaik turējās pie svārkiem un nelaida vaļā. Viņa vecāki to dienu arī atcerās. :D Tā nu internets pēc padsmit gadiem mūs atkal saveda kopā. :)

ar draudzeni katra braucām ceļot uz citu valsti vienā laikā un tajās dienās nesazinājāmies. un satikāmies Starbucksā :D viņai bija jāpiedalās treniņā citā pilsētā, man jāceļo pa citu valsti, bet kaut kā sakritības pēc vienā laikā nonācām vienā valstī, pilsētā, kafejnīcā. tas bija baisi, bet ne īpaši/liktenīgi.

ir arī īpašāki stāsti, vai nu stipri stipra intuīcija vai enerģijas vai kaut kas neizskaidrojams, bet negribās te stāstīt :)

Kad notiek ne tā kā gribējās, bet pēc kāda laika redzams, ka tas bija labākais variants.

Ir bijis un daudz reižu!

Un interesantai lietai, kurai ticu- kad tu pēkšņi iedomājies par kādu, zvani viņam, un izrādās viņš jau zvana tev. Tas ir forši!

Es noteikti ticu tam,ka cilveeki nesatiekas nejausi!

Mūsu ģimenē ir interesanti- mammai dzimšanas diena 8. janvārī, tētim 8. augustā. Es biju nolikta uz 16. oktobri, mamma vēl smējās, ka piedzimšu 8.... un piedzimu ar! :D Un dzīvojam mēs 8. dzīvoklī :D

E ticu tam, ka viss notiek tā kā tam jānotiek. Tikai nesen, skatoties vīrieša bērnības bildes, es uzzināju, ka esam braukuši kopā ekskursijās, skraidījuši vienos gaiteņos, noteikti simtām reižu viens otram garām, viņš vairākus gadus pēc tam nodzīvoja otrā Latvijas galā, atgriezās atpakaļ, es pārdzīvoju drausmu lietas un tikai tad mēs satikāmies. Tā ka es ticu tam, ka viss notiek ar iemeslu.

Man dažreiz ir tā, ka galvā skan kāda dziesma un pēc pāris minūtēm tā pati skan pa radio. Ir arī gadījumi, kad iedomājos par kādu cilvēku un viņš tieši zvana vai raksta.

Paziņas draudzenei abi bērni piedzima vienā dienā,tikai ar 4 gadu starpiibu. Man liekas-ļooooti rets gadījums.

Un interesantai lietai, kurai ticu- kad tu pēkšņi iedomājies par kādu, zvani viņam, un izrādās viņš jau zvana tev. Tas ir forši!

Man ir bijis tā, ka es, pēc intuīcijas vadoties, zināju, kas notiek. Un man bija pilnīga taisnība.