vai pirms bildināšanas runājāt par kāzām?

Bijām runājuši, ka nākotnē redzam tādu soli un, ka mūsu kāzas noteikti būtu neparastas. Taču, tas arī viss. Nekādās sīkās detaļās nekas izplānots nebija un es pat nenojautu, ka viņš to plāno kkad tieši tagad bildināt, tāpēc bildinājums bija pārsteigums. Man likās, ka tas būs vēl kaut kad...nu vēl tālākā nākotnē :D

Esam runājuši, bet man liekas, ka to tik drīz nesagaidīšu, viņa nostājas dēļ, jo viņam ir vairāk slikti piemēri ar šķiršanos un tikai viens labs, kur nav precējušies, tāpēc viņš arī negrib, lai neko nesabojātu. Bet zina, ka es ļoti gribu.
Esmu bildināta pirms tam, likās, ka gribu, bet tiklīdz saņēmu, tā uzreiz zināju, ka tas nav tas cilvēks ar kuru gribu visu dzīvi nodzīvot.

Tāpēc es ar sakrustotiem pirkstiem ceru, ka mans mīļotais tomēr saņemsies (l)

Mani preceet gribeeja visi mani puishi. :D Un ar katru par to runaajaam diezgan daudz. Arii bildinaajumu esmu sanjeemusi vairaakas reizes. Buutiibaa nekaads baigais paarsteigums jau tas nebija, bet nebija arii taa, ka es konkreetaa dienaa zinaaju, ka tikshu bildinaata.

Nebijām runājuši pirms tam. Tomēr liels pārsteigums tas nebija, jo pati biju gatava viņu jau bildināt! :D :D

Runājuši esam, bildināta vēl neesmu, bet zinu, ka tas būs :-)

Vel neesam nonākuši līdz bildināšanai. Goda vārds nevaru sagaidīt kad šī dzīvošana atsevišķi beigsies un varēsim beidzot kopā dzīvot. Ātrāk dzīvi varētu sakārtot abi lai būtu miers un tad jau es domāju ka bildināšana+precēšanās nāktu samērā ātri.

Oi, ne tā diskusija. :D

Bet bijām runājuši par kāzām, taču to, ka tajā dienā bildinās, nenojautu.

Strīdamies reti, tāds nopietns ir bijis tikai 1x, kad viņš izgāja pastaigāties, uz ko es atbildēju ar to pašu. Bet palika labāk. Par cik iemeslu neatceros, tad gan jau kāds sasāpējies sīkums.

Neesmu vēl bildināta un tuvākos 2 gadus noteikti nebūšu, bet esam kāzu tēmu vairākkārt vispārēji apsprieduši. Jauni vēl esam. :D

nē, nerunājām.

Neesmu precējusies, bet, ja līdz tam nonāktu, es bildinājumu labprātāk saņemtu negaidīti, kas nemaz nav tik grūti izdarāms, jo es pati sarunas par kāzām nedēļu. Vīrietim atliek vien pašam par to nerunāt un pārsteigt mani :) Bijušajā draugā besīja tas, ka mani visu laiku "bildināja", bet kad bija jāprecas izlikās kurls esam.

Nu mums ir bērns tas ka precēsimies kaut kad ir un bija skaidrs, bildinājums gan vienalga bija pārsteigums, negaidīju vismaz todien noteikti ne :D

Bijām gan. Jau labu laiku atpakaļ bez nekādiem aplinkiem draugs teica- izdarīsim to, to, sakārtosim šito un tad es gribētu veidot īstu ģimeni. Un tā kā bijām vedēji draugu kāzās, neviļus visu laiku viņš man sūtīja bildes vai idejas ar piebildi, šo pataupi mūsu dienai. Dažu brīdi jau ar draugiem smējāmies, ka viņš aizmirsis kādu lietu izdarīt :D Bet bildinājums tāpat bija pārsteigums. Zināju, ka tas notiks, bet kā un kad...? :)

Man tas bija pārsteigums, vienu vakaru vienkārši ieraudzīju mājās zīmīti spec. adresātu man, tur bija teikts, ka man jaierodās vienā ļoti foršā kafeinīcā pie tam (manā mīļākajā ahh)
Un tad ar viss bija un notika! ;)

Pirmstam runājām,izdomājām arī datumu,es vēl piekodināju,lai speciāli saderināšanās gredzenu nedāvina,jo viss ir sarunāts un nav,ko lieki tērēties, bet viņam bija savs plāns un bija bildinājums ar visu gredzenu! :) forsi atcerēties!

Runājām, gan teorētiskā, gan praktiskā līmenī.

bildināta neesmu, bet par kāzām runājam (es runāju) daudz.

Nē, nerunājām iepriekš par to. Es jau nevarēju sagaidīt, bet turēju mēli aiz zobiem. Sagaidīju, kad pats pēc savas iniciatīvas uzdeva man svarīgo jautājumu. :) Laime pilnīgākā... :) un liels prieks, ka es nebiju tā, kas piespieda vai dīca vai vedināja uz domām.. ka pats grib precēt :)

Neesmu bildināta, bet par kāzām runājuši esam. Mūsu attiecības zinot, ja nonāksim līdz kāzām, tas būs kopīgs lēmums.

Manējais bieži ierunājās kaut ko par kāzām un bērniem, ka viņa draugiem jau ir ģimenes savas. Viņš arī nebaidās par to runāt ,,it kā nejauši'' ar maniem tuviniekiem.
Skatās video internetā par kāzām, bērniem. Bērni viņam ļoti patīk - viņš ar tiem knēveļiem ļoti uci-puci. Es vairāk ar līkumu eju. To, ka bērni viņam patīk ir skaidrs kāpēc. Tur garš stāsts un diezgan sāpīgs.

Es gan kad runa ,,it kā nejauši'' pēkšņi panesās par ko tādu, izvairos.
Tad vēl ir tāda jocīga lieta no viņa puses - dažreiz glauda man vēderu un dumji, ar smaidiņu sejā skatās. :D

Nevēlos tagad ne precēties, ne arī bērnus.
Uzskatu sevi par jaunu, man ir tikai ... TIKAI 23.
Tas ka mana mamma izgāja pie vīra 21 gada vecumā - tie bija citi laiki.
Man ir prioritātes citas.