Nerunājām. Bija tikai no viņa kaut kad izteikts abstrakts "es tevi precēšu". Interesanti, ka arī pārsteigums tas nebija, no aizkustinājuma neraudāju, jo viņš nemāk glabāt noslēpumus un tieši tajā dienā bija devis mājienus, ka būs kaut kas īpašs un pārsteidzošs. Es vēl pie sevis nodomāju "bildināt taisās?".
Bijām par to runājuši, protams.Pat gājām tā "starp citu" saderināšanās gredzenus skatīties, viņš man prasīja, kādi man patīk, u.t.t., lai gan vīrs jau sen bija nopircis man gredzenu un gaidījis īsto brīdi. :)
Sen zināju, ka grib mani precēt, izvairījos no šāda veida sarunām.
Bildinājums tiešām nebija gaidīts, bet veids, kā to darīt -burvīgs! Mana atbilde un reakcija -graujoša :D! Neskatoties uz visu, gredzens pirkstā.