Work from everywhere

Diemžēl, ja strādāju no mājām, tad vīram, radiem un draugiem ir priekšstats, ka - ja esmu mājās, tad jau neko nopietnu nedaru

Jā,kad es strādāju no mājām kādu laiku,man bija tieši tāpat.Prasījās mazos pieskatīt un ko ne,jo "es tak mājās esmu,nekas diži nav jāpieskata".
Man,personīgi,patika strādāt no mājām,bet man tas bija paredzēta arī speciāla "darba istaba" (dators,grāmatu plaukti,dokumenti),ja tādas nebūtu bijis,es,laikam,nevarētu.Nepatīk darbu apvienot ar telpu kurā atpūšos,tieši psiholoģiski.
Darbs patika,iemācījos tā plānot savu laiku (no rīta sporta zāle,ārstu apmeklējumi bla bla-varēju to plānot dienas pusē,kad cilvēku iestādēs ir mazāk),bet materiālu ietaupījumu gan nebija,vairāk bija kur tērēt :D

armands_

virtual private network ir risinājums šai problēmai. Nav jau obligāti jāstrādā ar sava laptopa torrentos nokačāto Win.

Kāpēc tā? Komunikācija aci pret aci ir daudz efektīvāka. Protams, ir atšķirība, par ko ir komunikācija - ja tā ir, lai sarunātu, cikos nākamajā dienā brauksim pie klienta, es arī izmantoju Lync vai epastu, nevis eju, jo tā ir ātrāk, bet jautājumus, kas ir pa tiešo saistīti ar darbu - kaut kādām problēmām utt. pēc iespējas cenšos risināt klātienē, lai būtu efektīvs dialogs un patiesībā tas ir daudz ātrāk nekā sarakstīties, jo sarakstoties bieži ir problēma, ka otrs var līdz galam nesaprast, ko Tu domāji.

Nē, mums tādu problēmu nav. Nerisinām jau kodolenerģijas jautājumus

Jo darba vietā var nodrošināt darba datorus ar lokālo tīklu, grupu politiku(visiem datoriem piespiesti aizliekumi) un vel viss kaut, kas teorētiski nodrošina informācījas drošību.

ja sāk tizleņoties meklējam citu, kas netizleņosies...

Aha, kamēr meklējam - drabs stāv nedarīts, un tad pāris mēnešus gaidam, kamēr jaunais iestrādāsies, un turpinam cerēt, ka sitas nebūs tizlenis... Mums Latvijā pieklibo darba kultūra ļoti daudziem. Un ne CV, ne uz pieres tas nav rakstīts.

Man tas noteikti nederētu, jau šobrid esmu vienīgais darbinieks un 70% darbā esmu viena un gadās, ka dienās, kad esmu visu dienu pilnīgi viena ir sasodīti grūti piespiest sevi strādāt. Gribas labāk netā pasēdēt, kafiju padzert, paēst. Nu grūti, šausmīgi sevi jālauž. Nedomāju, ka šāds modelis ir produktīvs.

Kad strādāju birojā, tāpat visa komunikācij notika caur jau minēto skype un e-pastiem...

Kāpēc tā? Komunikācija aci pret aci ir daudz efektīvāka. Protams, ir atšķirība, par ko ir komunikācija - ja tā ir, lai sarunātu, cikos nākamajā dienā brauksim pie klienta, es arī izmantoju Lync vai epastu, nevis eju, jo tā ir ātrāk, bet jautājumus, kas ir pa tiešo saistīti ar darbu - kaut kādām problēmām utt. pēc iespējas cenšos risināt klātienē, lai būtu efektīvs dialogs un patiesībā tas ir daudz ātrāk nekā sarakstīties, jo sarakstoties bieži ir problēma, ka otrs var līdz galam nesaprast, ko Tu domāji.

Ne vienmēr lielāka alga nozīmē lielāku atdevi no darbinieka puses. Diemžēl. Lielāka alga nozīmē tikai lielākas izvēles iespējas, jaunu darbinieku izvēloties. Ja darbinieks ir pagadījies tizlenis, tad 2x lielāka alga nekādu iespaidīgu produktivitātes pieaugumu nedos.

Ar šo teikumu viss ir atbildēts. Neviens darbinieks nav neaizvietojams (to vajadzētu atcerēties) ja sāk tizleņoties meklējam citu, kas netizleņosies...
Protams ja alga maza, tad gribētaju uz brīvo vakanci nav!
Protams jaatcerās ka priekšnieks arī nevar atļauties tizleņoties :D Labi kādu laiku tas ies cauri, bet beigās tas var novest pie uzņēmuma maksātnespējas :D

Par šo arī iedomājos kā svarīgu faktoru. Ja tagad masveidā visi sāktu pārorientēties uz work from everywhere modeli, NĪ tirgus Rīgā pamatīgi mainītos. Iespējams, daudz cilvēku pārceltos uz citām pilsētam, lai sadzīve būtu lētāka.

Jā, arī fakts. Vispār uzskatu, ka ir tāda darbi, amati, kur darbs no mājām (pēc darbinieka izvēles) tomēr ir dažreiz pat produktīvāks. Man arī jākomunicē ar kolēģiem katru dienu, bet tas notiek caur Skype un e-pastiem. Kad strādāju birojā, tāpat visa komunikācij notika caur jau minēto skype un e-pastiem...

Manā darbā pastāv iespēja strādāt no mājām. Parasti to gan izmanto, ja, piemēram, slikti jūtas, bet ne tik slikti, lai ņemtu slimības lapu.
Es pati ne reizi neesmu strādājusi no mājām, jo gribas cilvēkos. Ja es strādātu no mājām, droši vien šokolādes norītos, lai kompensētu sabiedrības trūkumu. :D

Kaut gan plusu ir vairāk un kamēr šis darbs man sniedz iespēju dzīvot manā pilsētā, ne Rīgā, diez vai to mainīšu.

Par šo arī iedomājos kā svarīgu faktoru. Ja tagad masveidā visi sāktu pārorientēties uz work from everywhere modeli, NĪ tirgus Rīgā pamatīgi mainītos. Iespējams, daudz cilvēku pārceltos uz citām pilsētam, lai sadzīve būtu lētāka.

Ne visi ir darbi tā atdalāmi, ka vari vienkārši pats darīt uz priekšu savējos un iztikt ar e-pasta komunikāciju. Man līdz šim visās vietās ir bijis tā, ka dienas gaitā daudz jākomunicē ar kolēģiem, klātienē cits citam palīdz ar problēmām utt.

Es savukārt padomāju par tiem darbiem, ko pati esmu strādājusi līdz šim brīdim. Un secināju, ka no 3 nopietnajām darba vietām 2 būtu varējusi strādāt mājās.

Ar kolēģiem es tāpat visu laiku sarakstos pat esot vienā telpā, jo tā ir ērtāk apmainīties ar info, kā arī nepārtraukta sabļaustīšanās traucētu citiem.

Piekrītu tām, kuras saka, ka mājās daudz kas novērš uzmanību. Taču, piemēram, grāmatvedis, piemēram, zina, ka visi dokumenti jāapstrādā noteiktā termiņā, citādi būs nepatikšanas utt. Pieļauju, ka ir profesijas, kur grūtāk koncentrēties, jo gatavais rezultāts ir neparedzams vai vajadzīga iedvesma utml.

vot majas stradajot vienmer atradisies attaisnojumi lai darbu neizdaritu laikaa vai pedejaa bridi. Tad vajadzes nosnausties, tad paskatities kadu serialu (ta sakot pipauze), tad vel maltiti pagatavot, reali majas stradajot zud taa disciplina. tagad darbs (9-18). majas ari grutak sevi piespiest.

Man ar disciplīnu nav nekādu problēmu, tā kā šāda rakstura mīnusu darbam nebija, kā galveno mīnusu varu minēt socializācijas trūkumu, jo tas ir būtiski.

+++

Nepiekrītu, ka strādāšana mājās nozīmē sevis demotivāciju. Pietiekami daudz biroja darbinieki kafijo, sēž visos iespējamos portālos un tāpat notriec to laiku.

Bet nu runāju tikai par sevi. Man ir darba apjoms, kas ir jāizdara. Kad darbu ir daudz, tad Internetu atvēru tikai tad, ja vajag darba vajadzībām. Nenāk prātā lasīt cosmo vai fcb, ja stāv kaudze ar darbiem. Bet tas ir man.. Tāda darba trūkums ir jau _paris pieminēts socializācijas trūkums.

Kaut gan plusu ir vairāk un kamēr šis darbs man sniedz iespēju dzīvot manā pilsētā, ne Rīgā, diez vai to mainīšu. Es vispār tagad domāju (pēc 2 gadu strādāšanas no mājas) vai maz varētu strādāt birojā, ar citiem kolēģiem... Nē, nu varēt jau varētu, bet man nepieciešams absolūts klusums, jo darbs prasa doāšanu un koncentrēšanos. Manā gadījumā tieši tā socializēšanas traucētu un neļautu koncentrēties, bet nu..

Ja vēlos, varu strādāt arī no mājām.
Kādreiz to arī darbu, bet lielākoties izvēlos par labu strādāšanai ofisā. Pirmkārt, man ir nepieciešama komunikācija ar cilvēkiem. Otrkārt, uz vietas ir stipri vieglāk izrunāt visas nepieciešamās lietas, lai nav pārpratumu, kas bieži rodas, ja zvana/raksta. Treškārt, mājās tomēr grūtāk sevi motivēt strādāšanai (nemitīgi kaut kas novērš uzmanību), ofisā tomēr tik atklāti nesēdēsi FB, nerunāsies ar visiem pēc kārtas utt.

Mājās darbam īsti nespēju sevi motivēt, arī psiholoģiski negribas darbu uz mājām nest. Tāpat man svarīgi ir komunicēt ar kolēģiem, nevis vienai pie datora ko darīt.
Varbūt varētu vienu dienu nedēļā nebraukt uz darbu, bet strādāt mājās, vairāk gan nē.

Ne visi ir darbi tā atdalāmi, ka vari vienkārši pats darīt uz priekšu savējos un iztikt ar e-pasta komunikāciju. Man līdz šim visās vietās ir bijis tā, ka dienas gaitā daudz jākomunicē ar kolēģiem, klātienē cits citam palīdz ar problēmām utt. Tāpat sapulces var uzrasties diezgan pēkšņi. Tā ka es ikdienā no mājām nevarētu.

Tā kā nav bijusi iespēja šādu modeli izmēģināt, nezinu, cik labi man tas patiktu. Vislabāk laikam patiktu tā pēc izvēles - var gan birojā, gan mājās. Vasarā, piemēram, labāk gribētu kaut kur ārā pie datora sēdēt, nevis karstā birojā ar aizvērtām žalūzijām.

Ne vienmēr lielāka alga nozīmē lielāku atdevi no darbinieka puses. Diemžēl. Lielāka alga nozīmē tikai lielākas izvēles iespējas, jaunu darbinieku izvēloties. Ja darbinieks ir pagadījies tizlenis, tad 2x lielāka alga nekādu iespaidīgu produktivitātes pieaugumu nedos.

Disciplīnu un produktivitāti ilgtermiņa var noturēt ar lielākām algām nekā nozarē... :D
Tie mazo algu maksātāji mūždien var un varēs auklēties ar saviem darbiniekiem, kādi nu viņam tur ir :D

Strādāju divos darbos, no kuriem vienā ir vienmēr strikti jābūt birojā un tiek skaitītas nostrādātās darba stundas (vairāk uzsvars tieši uz stundām, nevis paveikto), otrā darbā varu strādāt no jebkuras vietas (izņemot komandējumus, jo, tā kā starptautisks projekts, tad regulāri notiek projekta dalībnieku tikšanās kādā no Eiropas valstīm) un uzsvars ir tikai un vienīgi uz padarīto, nevis nostrādāto laiku.

Plusi un mīnusi ir abiem darba stiliem. Tā, ka 100% no mājām - tā nespētu strādāt nekad, jo man tiešām ir vajadzīga socializēšanās, jo īpaši tādēļ, ka nedzīvoju pilsētā un apkārt tomēr nav daudz mana vecuma un izglītības/gudrības līmeņa cilvēku.

Diemžēl, ja strādāju no mājām, tad vīram, radiem un draugiem ir priekšstats, ka - ja esmu mājās, tad jau neko nopietnu nedaru un viņi droši var man palūgt izdarīt citus darbus (vīrs), braukt ciemos (radi) vai aicināt ballēties (draugi) - un viņiem ir grūti saprast atteikumu. Laikam jau tādēļ, ka tiešām Latvijā šāds darba stils nav populārs, attiecīgi cilvēki uzskata, ka, ja esi birojā - Tu strādā, ja esi mājās - nestrādā. Kaut reizēm ir tieši otrādi :)