Kaimiņi

Wendy1, jo augstāk dzīvosi, jo skaņas ziņā būs trakāk, jo viss nāk uz augšu.

Šī nakts bija murgs. Tādaaa skaņa visās sienās plus reāli caur miesu jūt. Ik pa laikam bija. Brīnos, kā atrubījos. Pirms sešiem no tā sviesta pamodos un autopilotā saģērbos un gāju trepenē. 8. stāvā skaļš bija elektrības skapis. Neticu, ka tāda skaņa var nākt tīri no skapja. Kāds kaut ko rubī iekšā. Klausījos trepenes sienās - skaņa nav. Vakar gribēju vnk nošauties. Es ceru, ka tā bija pirmā un pēdējā reize.

Rīt iešu atkal runāt ar apakšējiem kaimiņiem. Ceru, ka šoreiz būs vīrs un būs pretimnākošs, ja nē - kļūšu ļoooti uzstājīga. Kad ieraudzīju sievas ģīmi . . tas vien jau liecināja - man par jums nospļauties!

Nesen savā miteklī rīkoju lielu, lielu ballīti, loģiski, neizpalika arī stresiņš par "ko kaimiņi padomās" un vai kāds policiju nesadomās izsaukt. Gatavošanās laikā noskaidrojās, ka no 4 telpām, kas robežojas ar manu dzīvokli, apdzīvota ir tikai viena. respektīvi - ofiss, resorāns, tukšs dzīvoklis un vieni reāli kaimiņi.
Ballīte pagāja, viss forši, policiju neviens neizsauca un nav jau brīnums - izrādījās, ka kaimiņš, par kuru baidījos kā par potenciālo policijas saucēju, pats bija mūsu ballītē :)

Arī ķieģeļu mājām skan cauri. Paneļu gan jau, ka trakāk. Nav tik liela pieredze ar kastīšdzīvokļiem. Pamazām rodas. :-D Tagad brīžiem ir sajūta, ka kāds tusē, klepo guļ un ēd blakus istabā. Kad kaimiņu sīkais ārdījās, uzzināju kā sauc neizejot no savas guļamistabas. Zem manis ir gadsimta remonts ar krieveni kura, kad atver muti, tad vārās kā putras grāpis. Nesaprotu, pa kuru laiku viņa paspēj elpu ievilkt. Ja būs nākotnē lemts dzīvot kastītē, tad noteikti augstākājā stavā un stūrī. Tomēr nedaudz klusāks, nekā daudzdzivokļu mājas viducī. Un galvenais uztaisīt labu skaņas izolāciju.

wee mums ir peec saraksta. katram savs stavs jamazgaa ik peec 2 menesiem.

Vai kāpņutelpa nav jāmazgā sētniekam ?

blakusdurvivs viens pretigs jurnieks dzivo, kurs agrak medza zvanities, klauveties pie durvim, biezi dzer aiz sienas ar saviiem draugeliem, aicinaja ari mani ciksas vajagot. Atsuvu!

paarejie neitraali. vienai vecaka gajuma pensionaarei izpalidzu, kad si mokaas mazgaajot kaapnu telpu, parasti izdaru to vinas vietaa, jo gruti paiet.


parejos taa nezinu. citreiz pasveicinu, citreiz nee. bet nu pasveicinu taadas atpazistamas sejas.

Nu i labi manai mājai tikai 6 stāvi :D

Es dzīvoju 10.stāvā.

Nesen pārvācāmies uz jaunu dzīvesvietu, tāpēc kaimiņi vēl īsti nav iepazīti, bet kopumā šķiet okei. Mūsu stāvā blakus durvīs dzīvo kaut kāds precēts pāris, ko ne reizi vēl neesmu satikusi, un tad vēl kāda ģimene (īsti vēl neesmu sapratusi kas un kā tur) ar suni. Suns gan reizēm kaitina, viņam uznāk kaut kāds bizdings un rej bez apstājas reizēm.
Iepriekšējā dzīvesvietā kaimiņos dzīvoja viens onka, kurš ikdienā mēdza iedzert, pie viņa bieži vilkās visādi pudeles brāļi, un tad nu ne reizi vien varēja dzirdēt attiecību skaidrošanu kāpņu telpā. Piedzīvojumu tur netrūka! :D Bet skaidrā bija pilnīgi normāls cilvēks.

Autore tu gadījumā nedzīvo 2 st.? :D
Man ir kaimiņiene ,kura ar mani mēģināja risināt kaut kadas savas sociālās problēmas , tjipa kāds čurā kāpņu telpā. Jopcik man vienalga , jā to dara blakus manām durvīm un mani tas nekrata, lieki teikt ,ka man pie kājas kāds mani sveicina vai nē, pati nevienu nesveicinu un kas notiek poģī mani arī neuztrauc.
Vajadzēja ,redzēt kā viņa, nabadzītes aplauzās dzirdot atbildi uz savu jautājumu - nē, es šeit ne īrēju ... :)

Vēl dzīvoju kopā ar vecākiem un mums aiz sienas dzīvo viens onkulis, kurš jau 24 gadus regulāri kaut ko urbj. Mamma stāstīja, ka tad, kad biju piedzimusi, viņi gājuši lamāties ar viņu, jo tikko kā vecākiem izdevās mani iemidzināt, tā šis sāka urbt un es, protams, augšā ar lielo brēcienu:D

Selīna, tas normāli. Es dzīvoju 10.stāvā, anormāli basi nāca no 5. stāva. Pāris vakarus/naktis izturēju, tad pieliku pie viņu durvīm zīmīti/klauvēt, protams, bezjēdzīgi/. Kopš tā laika viss oki.

Lizoo, jāklauvē pie durvīm un jārunā. Ja viņiem vienalga, tad zini, ka viņi ir ne tikai idioti, bet totāli idioti. Nu tāpat kā manējie apakšējie.

Nākotnē noteikti dzīvosim ķieģeļu mājā. Tās, kuras dzīvo jaunajā projektā, kā tur ir ar skaņas caurlaidību?

Zem mums dzīvo ģimene ar 3 gādīgu puisīti, kurš visu laiku raud..tāda sajuta, ka viņu grib nosist+ vel viņi uz balkona smēķē un mūsu drēbes lauka iznesot ož. Jak! Neko vel neesam teikusi, jo seja nav vel satikti. Pretēja dzīvokli gan forša ģimenīte ar skolas vecuma bērniem (ļoti laipni mazie ) un mīlīgu čivavu Ha-ha-ha
Savādāk dzīvojam 4taja stāva un esam ļoti apmierināti :)

Kad vēl dzīvoju ar mammu, dzīvoklis tieši virs mums bija tāds jestrs. Pirmie iedzīvotāji gandrīz katru vakaru ap pusnakti sāka klausīties krievu estrādi, ālēties un skaļi dziedāt līdzi. Pēc tam viņu vietā ievācās jauna kompānija, kas darīja to pašu, tikai šiem labāk patika Rietumu rokmūzika. Nu, vismaz neliels uzlabojums...

Man klusi kaimiņi un mājai laba skaņas izolācija, vispār nekad nedzirdu, kas notiek blakus dzīvokļos. Šovasar sāka traucēt tas, ka kādā no apakšējiem dzīvokļiem smēķēja un man smaka nāca vannas istabā, bet tagad vairs nejūtu, vai nu aizvācās citur dzīvot vai atmeta.
Negribu ar kaimiņiem nekādas attiecības un draudzēšanos, riebjas, ka viens par otru klačojas vai sadomā nākt ciemos kad vien iepatīkas.

Man ir brīnišķīgi kaimiņi! Ejam ciemos, pieskatām viens otra bērnus un suņus, visādi izpalīdzam, uz darbu braucam kopā utt. Dzīvoju privātmāju rajonā un mums iet gandrīz kā Desperate hosewifes seriālā :D

Mani kaimiņi ir ļoti... kā lai pasaka pieklājīgi...hmm..īpaši. Attiecības neuzturu nekādas. Cenšos kāpņu telpā nesaskrieties un nekādas sarunas nekad neuzturu. Ignorēju. Kas tracina? Tas, ka nevaru justies droši, kad nāku, teiksim, no teātra ap 20:00 utt. Tieši tā sajūta - ka nevaru justies droši.
Viņu darbības ir...smieklīgas, bet ir brīži, kad paliek patiešām ļoti bail.
Piemēram, nebija forša sajūta, kad kaimiņš pālī pazaudēja atslēgas un izdomāja, ka labākais veids, kā tikt savā dzīvoklī būtu, izdauzot caurumu bēniņu grīdā(mēs esam pēdējais stāvs, virs mums tikai bēniņi). Paldies dievam, viņš to caurumu izdauzīja virs sava dzīvokļa, nevis savā stulbumā ievēlās manā viesistabā.
Šobrīd aktuāli ir ārdurvju ailes mūrēšanas darbi nakts vidū(telefona gaismā). Tas ir smieklīgi, tāpat kā realitātes šovs ''kaimiņš un divritenis'', kura sižets ir gauži vienkāršs - kaimiņš pālī mēģina divriteni pie margām piestiprināt(vienreiz ķēdi nometa līdz 1. stāvam, otrreiz divritenis noripoja līdz kāpņu laukumam),bet kad atvelkas viņa drauģeļi - tādi paši dzērāji, tad galīgi nav forša sajūta. Un tas ir tikai viena kaimiņa apraksts, bet ir vēl 2 tieši tādā pašā līmenī + vēl tantiņa, kurai nav pilna palodze, taču viņa nekādas problēmas nesagādā.

Caur sienām dzirdamība ir diezgan, bet...paldies dievam, šajā dzīves vietā neviens nav aizrāvies ar skaļu maurošanu seksa laikā. Iepriekšēja dzīvesvietā viens tāds aiz sienas bija. Likās, ka viņš tur ar kkādām sadomazo rotaļām nodarbojas, kā viņa beibes/beibe brēca.

Ar kaimiņiem nav ne labu, ne sliktu attiecību, jo nevienu nepazīstu. Tusiņi notiek reti, laikam tikai tad, kad sākas hokeja čempis :D
Dzīvoju 9 stāvenē un remonti te notiek visa gada garumā. Varu tikai pabrīnīties kā tā urbšanas skaņa tiek līdz mūsu 7 stāvam, ja remonta notiek 5. Tas ir vienīgais, kas nepatīk, bet paciest var, jo brīvdienās parasti tas nenotiek.
Man vispār laikam paveicies, jo visu mūžu esmu dzīvojusi dzīvokļos un vēl nekad nav gadījušies pretīgi kaimiņi :)

Alex

Uzdāvini saviem kaimiņiem ball gag un miers :D

Super kaimiņi. Visi atsaucīgi, draudzīgi, viens otram izpalīdzam. Protams ka kādreiz kāds mazliet patrokšņo, bet mēs ar kādreiz patrokšņojam, nekādus kašķus par to netaisam :) Kādreiz bija blakus trepju telpā kaimiņiene kura jaunībā ļoti daudz tusiņus taisīja un bija līdz 4 no rīta ļoti skaļi, mēs visi apkārtējie to pacietām, palūdzām reizēm lai klusāk uzvedas vai uzsitām pa sienu tā ka viņi saprata ka drusku jāpierimst :D Stulbākais bija ka ja kāds cits kaimiņš taisīja tusiņu tā šī kaimiņiene uzreiz policijai zvanīja vai nāca kašķēties, smiekli nāca ka pati nebija labāka, bet mēs viņu pacietām. Tagad gan visi kaimiņi norimušies un dzīvojam draudzīgi :) Pat ja zinām ka būs kāds skaļāks vakars un satiekam kaimiņus tad paziņojam par to ka tā var gadīties.
Dodam ar kaimiņiem miltus un cukuru, palīdzam ko sataisīt mājās, nesam vieni otriem ābolus no dārziem vai svaigi ceptos pīrādziņus, papļāpājam kā iet utt. Dzīvojam ķieģeļu mājā, kopjam kopīgi trepju telpas lai būtu kārtīgas un vispār tiešām prieks šeit dzīvot.