Pilsēta - Lauki .

Es gan neesmu gluži rīdziniece (Rīgā esmu dzimusi un šobrīd dzīvoju darba dienās), taču vienmēr brīvdienās braucu vai nu uz savām mājām (mazpilsētā) vai pie drauga (ciematā) - ļoti patīk, ka šajās vietās ir daudz mazāk cilvēku un mašīnu, ka visur, kur vajadzīgs, var nokļūt ar kājām 10-20 min laikā vai ātrāk, vispār jūtos daudz labāk ārpus Rīgas.
Varbūt, ja visu dzīvi es būtu dzīvojusi Rīgā, man šeit patiktu labāk, taču šajos apstākļos gan ir tā, ka darbadienas padzīvoju, bet kā nedēļas nogale, tā prom no Rīgas vienmēr bez izņēmuma.

Man iistie lauki nekad nav bijushi. Man ir vecaaku maajas 30km no Riigas. Kopsh vecaaki nomainijusi Riigas mikrorajonu pret sho vietu, zinu, ka naakamaa mana dzivesvieta noteikti nebus Riigas mikrorajons ne Vecriiga, kur kadreiz dziivoju. 30 minushu laikaa ar sabiedrisko varu nokljut no shiis vietas lidz rigas centram, tiesi tik pat daudz laika lai no Teikas ar tramvaju lidz centram. Taa kaa, nevaru sagaidiit, kad taalaa nakotne man bus dzivokliitis mazaa pieriigas ciemataa :)

Ilgstoši laukos dzīvot nevarētu, bet brīvdienās aizbraukt ļoti patīk, jo sevišķi vasarā... kad var sajust svaigi pļauto siena smaržu, sienāžus sisinām (l), cīruļus un citus putnus dziedam (l), svaigs gaiss, upe blakām, iekrist šūpuļtīklā un lasīt grāmatas.. uhh

Man patīk aizbraukt pie dabas un padzīvoties tur kādu laiku, tas tiešām palīdz atbrīvoties un uzņemt iztērēto enerģiju, bet noteikti nevēlētos pārvākties no pilsētas pavisam. Esmu rīdziniece, un man būtu grūti dzīvot laukos. Jā, es varētu dzīvot pierīgā :)

Man ļoti patīk laukos. Es labprāt dzīvotu laukos, bet ar ērtu piekļuvi pilsētai. Man patīk tas miers, sava teritorija, brīvība.
Es vispār neesmu cilvēks, kam visu laiku vajag lielu kustību. Mani Rīga jau dienas laikā nogurdina.

Man ļoti patīk lauki vai mazpilsētas. Tur es jūtos nodarbinātāka, aktīvāka, dzīvespriecīgāka.. Svaigs gaiss, daba, plašumi, visādas aktīvas nodarbes, zaļumballes, maz cilvēku. Kādreiz, kad patstāvīgi neuzturējos Rīgā, domāju, ka tik ļoti vēlos uz šejieni pārcelties utt., bet tagad saprotu, ka noteikti nevēlos. Vienīgais pluss Rīgai ir darba un izglītības iespējas..

Īstie lauki man nepatīk un labi, ka tādu man nav :D
Ja runājam par mazpilsētām - jā, pāris dienas padzīvot tur ir forši. Miers, klusums, daba. Ilgstoši tur neizturētu, jo pieriebtos tas miers + riebjas, ka visi visus pazīst.
Par pilsētām - tas pats, kas ar mazpilsētām.
Secinājums - man vislabākā dzīve ir Rīgā.

Visvisvis-svarīgākais - privātums, kādu Rīgā NEKUR nevar dabūt.

Man laukos normāla līvānu māja, kur visas ērtības. Ja man būtu vēl jāiet uz tualeti ārā, tad laikam tur kāju nespertu vairāk kā uz pāris stundām pāris reizes gadā.

Uz laukiem braucu palīdzēt, atpūsties (izgulēties). Tā kā lauki ir pāris km attālumā no manas mazpilsētas, tad pie reizes brauc uz laukiem un eju pie savas frizieres un manikīres, kosmetologa, jo tur cenas divreiz zemākas kā Rīgā.

Taadi kaartiigi lauki ar lauku maajaam, visiem maajlopiem utt. man nepatiik! Vecaakiem ir viena pazina, kas taados dziivo.. Atceros, kaut kad beerniibaa, kad mani neemi liidzi uz turieni, raudaaju! :D
Pati nekad negribeetu dziivot laukos!!
Vecaakiem ir maaja pie Ceesiim, tur forsi.. Klusums, daba, var aizbraukt atpuusties. Taadas vietas man patiik, bet bez visaam goviim, aitaam pie maajas utt.

Es arī esmu absolūta Rīdziniece - pilsētniece, jo dzimusi un augusi Rīgā. Bērnībā esmu vasaras pavadījusi laukos un toreiz patika, bet vairs radu laukos man īsti nav šobrīd, tāpēc dažkārt izbaudu to extru, ka draugs mani ņem līdzi braucot pie savas ģimenes uz citu LV pilsētu :) tur man patīk izbaudīt to mieru un dabu, priecājos par katru sīkumu, kas nav Rīgā, bet viņš jau nesaprot manu sajūsmu, jo ir tur uzaudzis un tas viss ierasts liekas :P Būtībā man viss, kas nav Rīga, skaitās lauki :D tā ir iegājies...un piekrītu arī teicienam, ka puisi no laukiem var izdzīt, bet laukus no puiša - nekad

Vispār pēdējā laikā man brauc jumts un sāk likties, ka es būtu ar mieru dzīvot kādā citā LV pilsētā...piemēram, Siguldā un draugs par to ir pilnīgā sašutumā, jo nevar dzīvot bez Rīgas :D

Dreamgirl , par medecīnisko aprūpi tev 1000+++++++. Tagad es redzu cik manā mazpilsētā ir dumji ārsti.

Bet lai fiktu pie kārtīga speciālista uz Rīgu ir vajadzīga gan nauda , gan pacietība.

Patīk laukos tas miers, gaiss.. vispār tā atmosfēra patīk. Bērnību pavadīju laukos, tāpēc tagad arī ļoti gribās dzīvot laukos, bet diemžēl jādzīvo pilsētās, jo tādu savu lauku nav.. ir tikai radiem.
Patīk tas, ka laukos visu laiku ir ko darīt, nav jānīkst un jādomā ko darīt, tākā bieži vien pilsētā tas ir.
Ā un nenomrāli patīk no rītiem un vakaros iekurināta krāsniņa. :)

Īstos laukos es nevēlētos dzīvot medicīnas iespēju dēļ. Ja iesāpas zobs vai notiek vēl kaut kas ne tik briesmīgs, var paciesties un aizbraukt uz Rīgu vai kādu citu lielo pilsētu. Bet smagos gadījumos viņi ved uz vietējām slimnīcām, kas ne vienmēr var nodrošināt tik kvalitatīvu palīdzību + ceļš ir ilgāks un var gadīties dažādi sarežģījumi, īpaši ziemā.. apledojis, aizputināts ceļš utt.

Arī par nosūtījumiem pie speciālistiem - Rīgā (vai kādā citā no lielajām pilsētām) tiec uzreiz pie jaunajām iekārtām (ok, izstāvi savu rindu...), bet mazpilsētās viņi sākumā cenšas tikt galā ar to aprīkojumu, kas viņiem ir. Un tikai tad, kad rezultāti kļūst pavisam slikti, viņi nosūta uz Rīgu, kur jāgaida rindā utt. - tiek ļoti zaudēts laiks. Tas man ir no bēdīgās pieredzes īpaši par vecu cilvēku ārstēšanu...

Man tādi īsti lauki nemaz nav, jo visi tuvākie radinieki dzīvo pilsētās (dažiem it kā ir lauku mājas, bet viņi tur nedzīvo, lauksaimniecības zemi izīrē utt., jo citādi nevarētu izbraukāt uz darbu, bērniem skola arī pilsetā).
Taču man ļoti patīk brīvdienās izbraukt no pilsētas uz kādām dabas takām u.tml., jo vides maiņa un svaigais gaiss ļauj atpūsties :) Tas arī sajūtu ziņā pieliek tādu kā punktu, ka nedēļa ir beigusies un tagad sāksies nākošā.

Man nav īsti lauki(jo ar laukiem es saprotu lauku māju, kur tuvākie kaimiņi ir 5km - 10km attālumā), bet mazpilsēta. Braucu, jo tur ir manas mājas. Braucu, lai satiktu ģimeni, lai izbaudītu mieru, pastaigātos pa ielām, kur man pretī nesteidzas pūlis un negrūž pa labi un pa kresi. Katru reizi, kad esmu tur, man vnk...pazūd stress, kurš man ir nepārtraukti šeit, Rīgā.
Ja tur būtu tādas darba iespējas kā Rīgā, ļoti gribētu tur dzīvot. Taču, diemžēl...darbu situācija ir bēdīga(kam ir darbs, tam ir, bet jaunas vietas parādās ļoti reti), tāpēc esmu Rīgā.

Mani piesaista ģimene un pienākums palīdzēt lauku darbos, tā uz laukiem nemaz tik bieži baigi nerautos, vismaz pa ziemu ne, vasarā jau foršāk, jo Rīgā karstumā brīžiem jau par traku.

Ta ka izaugu maza pilsetele, tad nu man likas, cik loti gribas dzivot liela pilseta, dzivokli, lai nekadu darzu utt. Bet tagad, kad ir berns, tad labprat, butu talak no pilsetas vides. Nevajag jau dzilus laukus, bet nomalaka vieta, maja, ar lielu pagalmu, plavas, upite. Ja ir nauda, masina, tad nav nekads skerslis aizbraukt uz to pasu rigu vsi citur iepirkties, kko padarit.

Zakji - nu neko pirmā taciņa pēc puteņa tiek tīrīta uz toiletu :D

Nav tik traki , pierod. Man forša wc ar diviem logiem , kaudzi žurnāliem. Man patīk. Citreiz jau salst tad fiksi un ir ok.

Kādu laiku dzīvoju jau pilsētā, Rīgā. Tas bija mans bērnības sapnis. Tagad man laukos dzīvo vecāki. Laukos patīk, ka ir vairāk vietas, kur kaut kartupeļus sastādīt. Man patīk paciemoties pie vecākiem. Tikai man nekad laukos nav ko darīt, garlaicīgi. Tagad, kad ar draugu braucam ciemos, ir forši, jo sanāk ļoti maz laika kopā. Patīk mazliet pastaigāt kopā. Varbūt neesmu tik sen prom no laukiem, bet pagaidām man tikai prieks vecākus satikt.