Viens gadījums arī man ir bijis, kad satiktu internetā iepazītu puisi.
Viņš man uzrakstīja draugiem.lv vēstuli, pirmais, kas mani uzkurināja bija tas, ka mūsu vienīgais kopīgais draugs bija mans bijušais. Pat nezinu kādēļ, bet atbildēju viņam. 2vas nedēļas pēc kārtas sarakstījāmies, apmainījāmies numuriem. Visu laiku šķita, ka tas ir kāds bijušā joks. Taču puisis tik sakarīgi rakstīja utt. Nolēmām satikties, bet pirms tam sarunājām, ka, ja viens otram nepatiksim, tad notēlosim, ka telefons zvana un jāiet prom. Tagad smieties gribas par šo.
Pienāca tā diena, kad bija jātiekas. Tikāmies desmitos vakarā, viņš atbrauca līdz manam rajonam, pastaigājāmies. Pirmais, kas mani nošokēja bija tas, ka viņš piedāvāja paskatīties citu māju logus, it kā joks, bet pārāk nopietni un pārāk bieži izskanēja šis piedāvājums. Tad stāstīja, ka nopircis desu un maizi. Prasīja, vai negribu aiziet uz viņa mašīnu ieēst desu maizes. Atteicos.
Abi apstājāmies, runājāmies, kad man pēkšņi zvana draudzene. Puisis pēc 5min saka, ka jābrauc viņam mājās. Pēc nedēļas tik sapratu, ka bijām sarunājuši, ja kāds zvana, tad otram jāprotas iet prom. :D Bet paldies dievam, ka viņš man pēc tam lika mieru, jo likās tāds frīks, galīgi ne manā gaumē.