Ja ieroci vajag pašaizsardzībai, būs pamatīgi jāpierāda, ka Tevi tiešām kaut kas apdraud.
Tā vēlmes pēc ieroča nezūdamība izskatās tā, itkā doma būtu par kaut ko konkrētu - kādu konkrētu personu. Tādā gadījumā tiešām labāk aizstaigāt līdz psihologam, jo ilgtermiņa baidīšanās no kaut kā, mēdz pāraugt nepamatotā paranojā. Pie psihologa jau tik un tā būs jāiet, taču derētu pašai izvērtēt, vai tiešām šaušana ir vienīgais veids, kā aizstāvēties. Kaut kā neticas, ka ieroci vajag, lai aizstāvētos no kabatzagļiem, un, ja tā, tad tas jau ir vesels iemesls tādam cilvēkam ieroci nedot.
Vienkārši nespēju iedomāties, kāds var būt iemesls ieroča nepieciešamībai pašaizsardzībai. No kā tik ļoti bail, ka elektrošoks un piparu gāze liekas par švaku? Nē, nu, apgaismojiet mani, kuras ir tās stuācijas, kad tiešām šaušana ir vienīgā izeja?