Pansionāti

Tādā situācijā es arī droši vien lemtu par labu pansionātam, jo īpaši, ja mamma pati apzinās apstākļus. Bieži braukt ciemos, pavadīt laiku kopā, tas jau tikai pašsaprotami. Es uz to skatītos kā uz atsevišķām mājām mammai. Tur tomēr ir profesionāļi, kas būs klāt jebkurā laikā, sabiedrība, varēs mamma ar citām tantēm kārtis pa vakariem raut, ja kļūs mazliet labāk ar veselību, vai vismaz runāties... Labu aprūpētāju mājām arī nemaz nav tik viegli atrast.

Tas noteikti ir ļoti sāpīgi, bet dzīve ir dzīve un realitāte tāda, kāda tā ir. Par to esi ar mammu runājusi, tas jau ir labi, cik saprotu, viņa pati apzinās situāciju.

Ja Tev vēl ir zīdainis, tad ir tikai divi jēdzīgi varianti - pansionāts vai aprūpētājs mājās.

Gribeeju tieshi teikt, ja nauda nav probleema, tad iesaku marve residenz. Maksa meenesii ir no apmeeram 600-1000 (atkariibaa cik liela apruupe ir nepiecieshama), bet tas kaada attieksme ir un cik laimiigi ir pensiishi tur atmaksaajas vienaa mirklii!!

Tikai un vienigi aprupetajs maajaas. Ja vari samaksaat par pansionaatu, vareesi arii to atlauties.

Ir arī privātie pansionāti, piem., ātrumā atradu šo http://www.marve.info/
Esmu dzirdējusi ļoti pozitīvas atsauksmes par privātajiem pansionātiem (nezinu gan vai tas bija konkrēti tas linkā), tur viņiem notiek dažādas nodarbības, ir dažādas procedūras utt. Daudziem sanāk daudz interesantāka dzīve kā mājās...

Paldies, harmless_, izlasīju un iesaku arī citiem izlasīt!!!

Rolla, vai vari, lūdzu, padalīties ar iestādes nosaukumu?

Es nedomāju vnk iespundēt mammu tur un nelikties ne zinis. Viņai lielākā daļa draugu ir jau aizgājuši. Komunicēt patīk. Sabiedriska, ja ir kāds, kas paķers līdz. Mīlu mammu, bet man ir arī sava dzīve, savs bērns un ģimene. Viņa ir daļa no tās un tāpēc cenšos kaut kā to visu risināt, lai attiecības nesabojātu. Naudai nav nozīmes, galvenais, kādi apstākļi un attieksme.

Pansionāts nav nabagmāja, bet gan vieta kur tavai mammai tiks sniegta profesionāla aprūpe, iespēja satikties ar sava vecuma ļaudīm, iespēju robežās atjaunosies kaut kāda sociālā dzīve. Kā noprotu tagad viņa guļ 4 sienās, visiem par nastu, protams, ka jūtas depresīvi un nelaimīgi. Kā savādāk justies ? Galvenais izvēlēties iespējami labāko un regulāri braukt ciemos, interesēties.

Šobrīd uz kādu laiku strādāju pansionātā,bet ne veco ļaužu,visādi ar dauna sindromim un citādām galvas problēmām tur dzīvo. Neteiktu,ka ir slikti,tur tādi,kas no istabiņas neiziet,ir tādi puslīdz normāli,kas mums palīdz,ir opis,kas iznes miskasti,kartupeļus samizo,divas meitenes,kas palīdz ēdnīcā porcijas iznēsāt,novākt traukus pēc kāda,kas pats to nevar. Tusiņi viņiem tur notiek,uzplaukst mīlestības un tā. Telpas gaišas,tīras,aprūpētāji priekšā un pakaļā,laba dzīve,tikai veselības nav. Ved viņus uz koncertiem,teātriem,reizēm kaut kas uz vietas notiek. Nav tas sliktākais variants.

1.pansionātos ir grūti tikt
2.dārgi
3. vēl nesen, kad tur biju- šausmas, ja visu laiku neliksi kabatā kādam naudu (un arī tā nav garantija) drīz rīkosi bēres (skarbi, bet patiesi)

1.Kur? Rīgā varbūt, bet ārpus Rīgas - mierīgi.
2. Nezinu, mana paziņa dzīvo par 60 eur pensiju pansionātā.
3. Man pazīstamā dzīvo jau 3 gadu. Pirms tam tēta brālis dzīvoja 7-8 gadus līdz no vecuma aizgāja...

1. Par tādām tēmām vajag konsultēties ar ĢĀ. Jo viņš labāk zin, kur ir pansionāti un ar kādu specifiku.
2. Neesmu pārliecināta, bet, manuprāt, lai tiktu tiešam labā pansionātā jāgaida rinda. Un maksa pansionāti no 20Ls/dnn (kad vēl lati bija).

Mans vectēvs savus pēdējos dzīves gadus pavadīja Ogres pansionātā.
Viņš pats tur gribēja atrasties un bija apmierināts daudz maz. Man pāris lietas nepatika, bet nebija tik traki.
Maksā gan bargas naudas summas. Ja pareizi atceros, tad bija kādi 260 Lati, viņam pensija bija tikai 180 lati un mēs vēl 100 latus piemaksājām, kur ietilpa arī ikmēneša zāles viņam.

1.pansionātos ir grūti tikt
2.dārgi
3. vēl nesen, kad tur biju- šausmas, ja visu laiku neliksi kabatā kādam naudu (un arī tā nav garantija) drīz rīkosi bēres (skarbi, bet patiesi)

Diezgan skarbs viedoklis par šo tēmu, bet varbūt kādam noderēs. Neteikšu, ka piekrītu, par visi 100, bet kaut kas tur ir...

https://www.facebook.com/andis.geste/posts/10152977271364908

pansionaats vai apruupes maasa jau skan labi, bet es taa iedomaajos, ja cilveekam nav tik daudz naudas + veel ziidainis uz rokaam, kam arii vajaga ne mazums naudas un uzmaniibas. un veel jau pati sieviete, kurai arii gribas sevi palutinaat, nemaz nerunaajot pat primaaraam higeenas lietaam un eeshanu.

Lēmumu un visu spēju saprast, bet cik esmu redzējusi, tad Latvijas pansionāti ir briesmīgi un depresīvi, vēl samērā dārgi. Savus tuviniekus nevarētu tur ievietot, bet var jau būt, ka ir kāds labāks atrodams.

Ja var pansionātu atļauties, tad varbūt var aprūpētāju mājās atļauties. To vajag padomāt un painteresēties.

tā ir tikai filmās un ārzemēs (tas par to "iedomājies, cik forši ir sanākt un pļāpāt") Tas "Forši" nudien nav īstais vārds.. :/

Varbūt tas ir atkarīgs no tā, kā to konkrētais cilvēks uztver. Man ir radinieks pansionātā un viņš uz to attiecas ļoti labi. Ok, viņam ir veselības problēmas un prātiņā varbūt nedaudz lēnīgāks, bet viņš saprot, ka tur, kur viņš atrodas, ir labākais variants, pirmkārt, jau viņam pašam, jo tur regulāri nāk māsiņas, skatās vai viss kārtībā. Tā kā es regulāri viņu arī apciemoju, tad nu retais tur sēž sevī ierāvies un ir apātisks. Vairums tusējas pa kaimiņu istabiņām, skatās tv, runājas utt. Kopumā gaisotne tāda pozitīva. Protams, ja tam pieiet ar emocijām un man, kā emocionālai būtnei, tas sanāk visai bieži, tad sirds nedaudz sažņaudzas par tiem cilvēkiem tur, bet nevajag domāt, ka tas ir nogrūst cilvēku prom un tā. Ļoti bieži tur brauc radinieki, ģimenes locekļi un personāls arī apčubina katru cilvēku tur. Nezinu, man tāds pozitīvs iespaids par to visu, bet, ja vajadzētu savus vecākus vest prom, tad varbūt domātu savādāk...

Liec tik pansionātā. Lai cik arī grūti tas būtu, bet esmu redzējusi kā pienākums pret māti iznīcina jebkādas attiecības. Tajā gadījumā gan mātei jau sen vairs nav pilns 100... bet meita par viņu rūpējas,mazgā, uzklausa visus pārmetumus, apvainojumus. Tur vairs nav mīlestība pret māti, bet gan pienākums rūpēties.
Brauksi bieži ciemos, būs vienmēr aprūpēta. Tas noteikti ir labākais variants.

Jā, vēl ir jāpadomā, kā visu to finansēsiet.

Hanna
Ja radi aktiivi, daudz intereseejas, biezhi ciemos naak, slikta attieksme no personaala nebuus.