Domu spēks

Emmanuelle, :D skaisti jau skan, nu bet nenotiek viss dziivee taa kaa gribaas. Var jau vainot gribeeshanu - par vaaju gribeets, par maz domaats u.tml. Bet nu, piemeeram, sieviete beernu negrib, bet paliek staavoklii un dzemdee briinishkjiigu mazuli - ne vinjai vajadzeeja, ne gribeeja, bet dziive dariija savu. Un otraadaak, sieviete grib, bet nesanaak - spontaanais peec spontaanaa... Kaut kad jau sanaaks varbuut noteikti, bet jautaajums tad atkal - kaapeec vinjai nesanaak ar pirmo reizi?... Kaapeec cits negribot dabon, bet otrs gribot - nee?... Taapeec, ka ir lietas, kas staav paari muusu saprashanai, gribeeshanai un domu speekam. Taas notiek muusu dziivee, nejautaajot muusu viedokli un atljauju.

Neons-

Emmanuelle, skaisti jau skan, nu bet nenotiek viss dziivee taa kaa gribaas.

Redzi!Tu saac jau ar teikumu,kur saubies...Es saku,ka es varu tik paari visam ,taa jaabuut,taa buus!

Īsti neticu, jo man nav sanācis tā vnk ar domu spēku kaut ko sasniegt! :)

Emmanuelle, tavaa gadiijuma pienjemu, ka tam, ka kaut ko nepaspeesi sasniegt, atbilde buus "dziive vienkaarshi bija par iisu". :D

Redzi!Tu saac jau ar teikumu,kur saubies...

Taas ir nevis shaubas, bet pieredze. Visi mees reiz bijaam vecumaa, kad shkjita, ka juura ir tikai liidz celjiem - vareejaam visu, gribeejaam visu, shkjita, ka nekas nav neiespeejams. Bet... tad naaca notikumi, kuri ieraadiija, ka paari manam "gribu" staav kaut kas daudz augstaaks, kas nemaz nav no manis atkariigs. Protams, tas jau nenoziimee, ka tagad jaasaliek rocinjas gar saaniem un jaapeld pa straumi, bet nevajag dziivot iluuzijaa, ka var dabuut visu un jebko. Nevar! Un nevajag arii...

Matreālais domu spēks ir piepildijies,bet cilvēku nē varbūt ir bet neesmu to pamanijusi
Piemeram es gribu lai man uzraksta sena paziņa nu nav nekad piepildijies :(

Grāmatas ''Noslēpums'', par kuru te ir runa, autore ir Ronda Bērna (varbūt nokļūdījos) vai arī tā ir cita grāmata?

Es neticu. Katrā ziņā, ne the Secret izpratnē. Tas, ka piepildās tas par ko domā vai kas izlikts vēlmju kolāžā, ir drīzāk likumsakarīgi, nevis pārdabiski. Ja mēs ikdienā domājam par kaut ko, tad apzināti vai neapzināti arī ejam uz to un paši radām apstākļus, lai šīs domas materializētos. Loģiski! Tad kāds tur domu spēks? Rezultāts ir mūsu rīcības loģisks nobeigums.

kādas metodes jūs piekopjat, lai domu spēks realizētos? Bija minētas kolāžas.... kādas vēl varbūt?

Es ticu. Esmu gan izlasījusi grāmatu The Secret, gan redzējusi filmu. Paralēli vēl esmu lasījusi latviešu autores grāmatu Ieelpo laimi un mīlestību, kas ir ļoti līdzīgai Noslēpumam.
Sāku interesēties par šādu literatūru, kad man šķita, ka ir dzīves pagrimums. Tajā brīdi man nepatika tas cilvēks, ko redzēju spogulī, gan viss apkārt notiekošais šķita netaisnīgs. Un, jā, man palīdzēja. Šobrīd es esmu daudz pozitīvāka, atvērtāka un esmu iemīlējusi sevi.

Arī domu spēks strādā, piemēram, kad sāku mācīties augstskolā, manas viduskolas sekmes nemaz nebija tik spīdošas, bet es visiem teicu, ka tikšu budžetā, jo man vajag šo profesiju. Mamma toreiz aizrādīja, lai beidzu būt tik pašpārliecināta un iedomīga. Un ziniet, kas notika? Es tiku budžetā. Pēcāk runāju ar grupas biedriem, kuriem vidējās bija daudz augstākas, un brīnījos, kā es gan tur tiku.

Vēl: vienu laiku patiešām jutos vientuļa. Katru rītu sev teicu, ka satikšu tikpat veiksmīgu, tikpat skaistu un gudru vīrieti kāda esmu es. Nezinu vai sakritība, bet to 2vu nedēļu laikā man netrūka vīriešu uzmanības. Viņi visi bija gudri utt., bet ne īsti manā gaumē. Laikam vajag precīzāk formulēt savas domas.

Šadā veidā esmu tikusi pie daudz kā. Tagad par daudz sarakstīju, varbūt citreiz pastāstīšu vēl.

Interesanta teema. Man liekas, ka kaut kas tajaa visaa ir, domu speeks straadaa. Pashai vairaakas reizes pieraadiijies. Nekad neesmu speciaali, ar nodomu kaut ko meegjinaajusi piesaistiit (a la ''tagad es par to domaashu un taapeec tas notiks!''), bet gan vienkaarshi biezhi domaajusi par to konkreeto notikumu, ieksheeji sevii ljoti veeleejusies to, un peec laika tas ir noticis, un es paarsteigta pie sevis jautaaju ''kaa?!''. Tas ir noticis gan ar cilveeku piesaistiishanu, gan informaacijas ieguushanu.

Man vairāk šis ir darbojies nevis kolāžu utt. līmenī, bet tādā, ka es vnk kopumā "zinu", ko esmu pelnījusi un uzskatu, kas man ir/kas man būs. To grūti izskaidrot. Bet ar daudz ko manā dzīvē tā noticis un notiek.
Ka pati apzinies, ka nav variantu - tas vienkārši tev ir/būs. Tāpat kā nešaubies, ka šovakar būs jāiet gulēt un rīt jāceļas.

Man liels prieks, ka jums tas izdodas un ceru, ka man arī izdosies pamanīt sevi izmainot savas domas :)

Es teikšu tā...
Cilvēka domas iedarbojas uz materiālo pasauli - protams, jo arī pašas domas ir šīs materiālās pasaules daļa. Tās ietekmē procesus cilvēka organismā, maina šī cilvēka noskaņojumu. Un nav tik grūti iedomāties, ka cilvēks, kas ir pozitīvi noskaņots, pats ar savu attieksmi pret lietām, uzvedību, saskarsmi ar apkārtējiem savas dzīves notikumus ietekmē pavisam savādāk nekā cilvēks, kas ir negatīvi noskaņots.
Bet ne jau tādā nozīmē, ka domas kā kaut kāds burvju spēks sagādātu visu, uz ko cilvēki koncentrējas un ko "vizualizē". Tas gan ir pilnīgs bullshits.

Tā ir dziļa tēma, par ko varētu plaši diskutēt. Bet pāris vārdos, kas tam visam patiesi tic, tam tas arī strādā, kas skatās skeptiski uz to visu, tam tas arī nav vajadzīgs.
Piemēram, ir cilvēki, kuriem visas šī vizualizēšana, pozitīvais skats, pārliecība par sevi, saviem spēkiem ir vienk dabas dota un viņiem tas strādā pat neapzinātā līmenī, automātiski bez īpašas piepūles.
Tad ir tādi, kuriem tas nav dots, ir visādi iekšējie bloki un nostādnes, bet, kuri tam tic un vēlas sevi izmainīt, tad tiem arī tas viss strādās, tikai atšķīrībā no pirmajiem viņiem ir jāpieliek apzinātas pūles, jāveic darbs ar sevi.

jāveic darbs ar sevi.

Loti labi vaardi...Tad nebuutu tas-es nekad to nespeesu taapat,nekad nedabuusu utt

Runājot par cilvēku "pievilkšanu" ar domu spēku... Es domāju, ka tas ir iespējams. Protams, ne vienmēr.
Gadījums iz dzīves. Man kādreiz ļoti patika kāds puisis (tas gan bija pamatskolas/vidusskolas laikā, bet tas jau nemaina būtību), bet, skatoties ar šodienas acīm, skaidri saprotu, ka es viņam nepatiku, vismaz ne sākumā. Nezinu, kas man bija uznācis, bet ilgu laiku katru viņa skatienu, katru viņa teikumu uzskatīju kā simpātiju izpausmi (nemaz nerunāsim par to, ka arī internetā rakstīto, kas nebija konkrēti par mani, uztvēru kā kaut ko "wow"). Ok, laikam jau izklausās pēc apsēstības. :D Tā nu kādu vismaz pusgadu domāju, ka es viņam patīku, līdz vienā brīdī manīju, ka viņš patiešām pievērš man uzmanību: bieži skatās uz mani, cenšas atrasties manā tuvumā u. tml. Un tās vairs nebija tikai manas iedomas, to bija pamanījušas arī vairākas manas draudzenes. Protams, var teikt, ka tā bija vienkārši sakritība, bet es uzskatu, ka tas bija domu spēks.
Kādu laiku vēl pēc tam domāju, kāpēc mēs neesam kopā, jo es taču to tik ļoti gribu. Bet tad sapratu, ka visu laiku vienkārši biju galvā "kultivējusi" domu, ka viņam patīku, nevis to, ka esam/būsim kopā. Un tad, kad man reāli bija iespēja kaut ko bīdīt ar viņu, man vairs to tik ļoti vairs negribējās un es par to visu laiku nedomāju. Bet tas jau ir cits stāsts.

Runājot vispārīgi par domu spēku... Piekrītu, ka nevar gaidīt pozitīvus rezultātus ar negatīvām domām un šaubām. Kā Jackie teica, tas ir darbs ar sevi. Smags darbs, bet ticu, ka domu spēks strādā.

Man ir negatīva pieredze. Gandrīz jebko uzsākot es domāju, ka nu būs viss ok, bet paiet īss laiciņš un iezogas doma, ka nesanāks, ka nekas nebūs un patiešām, nekas nesanāk. Un tā tas ir jau ļoti sen, neatceros pat kad tas sākās un tikt no tām domām vaļā nav iespējams, jo iepriekšējā pieredze traucē.

Zēlandu neviena nav lasījusi? Kaut kas līdzīgs Secret, bet dziļāks. Un tas darbojas, jā! Bet ne uz reiz. Domu spēks strādā tikai tad, ja tam līdzi nenāk izmisīga vēlme dabūt. Kā saka- vēlies, bet atlaid šo domu, palaid tā viegli, ar pārliecību, ka būs un viss.

Domu spēks strādā tikai tad, ja tam līdzi nenāk izmisīga vēlme dabūt. Kā saka- vēlies, bet atlaid šo domu, palaid tā viegli, ar pārliecību, ka būs un viss.

++

Šādi es tagad esmu kopā ar savu draugu. Vairākus gadus atpakaļ aprakstīju, kādu puisi vēlos, un par to aizmirsu. Pēc laika lapiņu atradu, pārlasīju, pasmaidīju, ka gan jau drīz, un atkal aizmirsu.. Tad es atkal atradu, pārlasīju un drīz jau mans draugs arī "uzradās". :)

Jā, domām ir milzīgs spēks
Mēs pašas varam savu dienu veidot - ar domām
daži padomi kā savu dienu padarīt par vislabākohttp://labaidienai.blogspot.com/2014/09/labakai-ikdienai.html