Ko darīt ar mantu krājēju?

Nekā. Tā ir psiholoģiska kaite, meklē psihologu. Cik redzēts TV, tad ar krājējiem tā pa brutālo - visu izmet laukā un pašu aizdzen ārstēties.

manuprāt, nekā. Vienīgais variants kaut vai slepus pašai kaut ko mest ārā.

tas ir čau , tiem cilvēkiem iet ciet , nu Tu gribi izmest vecu zaelējušu žurnālu, bet cilvēks uzvedas tā itkā tu zelta gabalu mestu miskastē ....

Nezinu .. vispār, ar kādām tiesībām, lai pa kluso mestu ārā cita cilvēka krāto/mantas? Ja tiešām pelē/ir mitrs, tad tas ir mierīgi jāpasaka un jāmekē risinājums. Protams, te izklausās, ka tā krāšana ir pamatīga, ar tādu gan nekad nav bijusi saskarse.

Es par to, lai pa kluso, pa bišķiņam mestu ārā. Vismaz ņemt no tām vietām, kur mazāk redzams, kur ome varētu nepamanīt.

Es gan par konstruktīvu, argumentu pilnu sarunu.
Atdot matas labdarībai, nodot papīru pārstrādei, grāmatas attiecīgām iestādēm.
Ierosinājumiem izveidot kādu glabāšanas sistēmu, atlases kritērijus.

Nekādas brutālas mešanas ārā.

O, mana vīra omei ir 3 istabas, katrā istabā pa miiilzīgam antresolam/skapim un tajos visos ir drēbes!Vienam cilvēkam!Viņa savāc no sarkanā krusta lupatas, apavus, kuri nevienam neder, nevajag, kaimiņiene atved no sava dārza kaut kādas stikla lauskas, jo pašai nav kur nogrūst-tie omītei esot dekoratīvie stikli.Traks var palikt.Nesen bija ģenerāltīrīšana, uztaisīja skandālu, jo viņas meita sadedzināja tukšas kosmētikas kastītes.Stāv klāt, skatās uz rokām, ka tik kaut ko neizmet.Bet sūdi krājas, rodas netīrība...Uz vecumu tas ļoti saasinās.Fakts ir tāds, ka viqba pati nemaz neatceras, kur kas stāv.Vienīgais,pa kluso mest laukā tās drazas, bet pa vienai, lai nepamana.

Womankind
tās mantas ir vecas, kam tādas lupatas no 80.gadiem ir vajadzīgas?Tukšas kastes, sašķiebušās?Kam tu tādas atdosi?

O, juutu, ka manu mammu sagaida tas pats.. Jo, jau tagad nokraameetas ir divas istabas (viena no taam ir mana), liidz ar to, nav pat kur palikt, kad ciemos braucu! :D
Manupraat, gruuti ar to ciiniities. Ar mammu esmu vairaakkaart runaajusi par to visu, saka, ka vinai tas kaadreiz noteikti nodrees kaut kur.. :D

Mana drauga vecākiem tāpat. Pilnīgi neko nemet ārā. Ir milzīgi 2 šķūņi sakrāmēti ar sūdiem visādiem kurus nedrīkst mest ārā. Saprastu, ja tas kādreiz noderētu, bet tur ir tādas lietas, kas nekad nebūs vajadzīgas. Kā arī nenormālā drēbju krāšana viņa vecākiem un draugam. Draugs neļauj pat apenes vecas izmest vai zeķes cauras, nerunājot par veciem krekliem vai biksēm. Kā viņš saka- novalkāsies pa pagalmu! Tas ir neizturami. Man patīk minimālisms, bet ar viņa ntajiem drēbju maisiem nezinu ka lai sadzīvo.

Manai dāmai ir kādi četri kombji.
Trīs tādi smukumkombju atsevišķi ar kājiņām un paplāni no Next un Tesco - braukšanai ar auto un iešanai man līdzi uz darbu, darbā protams novelkot un atstājot savu princešu tērpu.

Tādiem mīnusiem un ārā iešanai viņai ir krietni biezāks Toby Tiger kombis.

Bet kad pavisam sals kniebs, tad ir tāds biezs kombis ar smuki savelkamu kapuci un kājām, ko var ar rāvejslēdēju palīdzību taisīt gan kā kājas, gan kā maisu.

Un vēl ir divi vilnas konverti/ratu maisi.

Mans secinājums pagaidām ir tāds, ka visērtāk būs ar to kāju kopējo kombi un ratu maisu, bet ar tiem, protams, netiks mašīnā, bet mašīnā arī neko siltu nevajag, lai nepārkarst braucot, tāpēc gribi-negribi (es, protams, gribu), veidojas kombju kalns! :D

Bļē, ierakstījos! :D

Vijolīte, tur jau vajadzētu vest pie speciālista.. patoloģiska mantu krāšana var būt Alcheimera slimības sākotnējās izpausmes.

becky, haha, normāla kombju krājēja Tava dāma. :D :D :D

Ja par tēmu - ja runa ir par nopietnajiem krājējiem, no savas pieredzes varu teikt, ka nepalīdz nekas. Domāju, ka te neviena nespēs ieteikt risinājumu, ko mēs nebūtu jau izmēģinājuši praksē. Nav izmēģināts tikai ārsts, kas droši vien arī būtu vienīgais reālais risinājums. Bet tad tur atkal jādomā, kā to tā labāk pasniegt...un vai tas ir tik ļoti vajadzīgs? Vismaz manā gadījumā manu dzīvi tas neietekmē, un domāju, ka, ja tā cilvēka dzīvi tas tik ļoti bojātu, tad pats būtu pretimnākošāks problēmas risināšanā.

Manam tēvam tas pats, krāj visu ko ar domu, ka kaut kad noderēs.
Es neko nekrāju - nebajag, tad izmetu, patīk minimālisms.

ok, izlasīju vēlreiz, ka pelē un smird. :( Ko omīte pati par to saka? Viņai viss normāli liekas?

Neko, viņai netraucē! Tā māja ir veca un vecvecāki īpaši nekurina, tāpēc tur arī viss tā normāli pelē. Viņa jau tikai saka, ka tie žurnālu kalni noderēs visiem, grāmatas tāpat un drēbes viņa taču velkot.

Man liekas jauniba visi visu met ara, bet vecuma sak krat.

Mūsu ģimenē ir drīzāk pretēji, 2 reizes gadā tiek taisīta ģenerālā tīrīšana un viss nevajadzīgais tiek lidināts ārā bez želastības. Protams, gadās, ka kaut ko pēkšņi ievajagās, bet tas ir izmests :D

Nezinu, kā jūtas cilvēks, kuram visi tie krāmi šķiet kā dārgumi, bet es mēģinātu kopā visu šķirot, sākt ar mazumiņu, piemēram, vecu makulatūtūru. Pieiet tam racionāli. Varbūt nevis mest ārā, bet nodot. Dzīvnieku patversmēm arī daudz kas var noderēt no tā. Ja ir pilns ar visādiem traukiem, trūcīgajiem var atdot. Varbūt jutīsies labāk, ja kāds ieskaidros, ka tas kādam var palīdzēt. Bet nu, man jau viegli teikt..

No pieredzes varu teikt, ka runāšana, skaidrošana, kopīga šķirošana NEKAM NEDER, jo krājējs vienmēr atradīs argumentu, kāpēc viņam tās mantas ir vajadzīgas, sāksies tikai kašķi un histērijas.

Lielākā problēma ir tā, ka krājējs neredz, ka problēma eksistē, viņam tas viss liekas normāli, savukārt ar savu vēlmi palīdzēt tu ienāc viņa teritorijā un viņam ir sajūta, ka mēģini viņam nodarīt ko sliktu, metot ārā viņa dārgās mantas. Mums tie objekti ir mistkaste, viņam kas cits, jo visticamāk šī lieta mājās ir nonākusi jo tā raisa kādas atmiņas.