Ko viņš dara?

Mēs dzīvojam kopā, lai gan pēdējā laikā es vēlētos kaut nedzīvotu.
Man lielākoties dienu pirmie cēlieni ir brīvi, tāpēc veltu laiku sev. Viņš strādā, bet cenšas arī darba laikā man rakstīt, ja kur braucu - tura mani zem lupas.
Es vienmēr zinu, kur viņš atrodas un man nekad nav radušās šaubas par to, bet es labprāt vēlētos, lai viņš būtu brīvāks - kaut kur brauktu, ietu ar saviem draugiem un tā. Pēdējā laikā kļuvis par mājas peli.
Mani viņš kontrolē visnotaļ stingri. Lai arī tieši nav izteicis nepatiku, ka runājos ar citiem puišiem, redzu tāpat, ka īsti priecīgs viņš nav. Ja eju tikties ar kādu, bieži sanāk dzirdēt dzēlības. Un vispār - vienu viņš mani laiž nelabprāt. Arī tāpat - verbāli par to neliecina, bet viņa izteiksmēs un ārēji to tāpat saskatu. Ir greizsirdīgs un bieži privātīpašniecisks.
Man kā radošam cilvēkam brīvība ir ļoti svarīga, tāpēc bieži kļūstu drūma, kad jūtu - viņš grib mani ierāmēt. Nereti aiziet pat tik tālu, ka viņš saskumst par to, ka uz dažām dienām braucu mājās, pie vecākiem. Tāpēc pēdējā laikā domāju par to, vai vispār vēlos būt ar viņu kopā.

Nedzīvojam kopā, taču ja netiekamies, vismaz reizi dienā sazvanamies, papļāpājam. Nav tā, ka viens otru kontrolētu, aizliegtu čatoties, tikties ar citiem cilvēkiem, vai ballēties. Mums abiem tādas ballīšmājas, un ja vien nav konkrēti meiteņu/džeku vakari vai kaut kādas "muļķībiņas", kas viņam neinteresē, tad arī viens pa otra mājām tusējamies.
Diezgan mierīgi sadzīvojam, paldies dievam, neviens no mums nav greizsirdīgs, labi apzinoties to, ka nevaram ietekmēt to, kas notiek, kad mūsu nav klāt un paļaujoties vienkārši uz savstarpēju cieņu.

Piedāvā kaut kur doties kopā patusēties. Lai arī viņš nesēž mājās. Manuprāt, tas, ka mājās visu laiku ir tādas pasēdēšanas, nerada omulības sajūtu. Diez gan bēdīgi, ka tā.
Ar draugu dzīvojam kopā. Īsti pat nebija vēlēšanās kaut kur tusēties arī tad, kad nedzīvojām kopā.
Pajautāju draugam, vai atļautu man vienai kaut kur doties. Viņs tik uz mani dīvaini paskatījās, pasmaidīja greizi un īsti neko neatbildēja, jo laikam domāja, ka kāds mani kaut kur aicina. :D

vēl viedokļi?

Tieshi KAS notiks, ja tu gribeesi riikoties, kaa TU veelies? Vinsh tevi nolamaas? No kaa tev bail?

Tādi cilvēki lieliski manipulē. Kas notiks? Meitene tiks strostēta un kaunināta kā mazs bērns. Sliktākajā gadījumā piekauta. Bet tas, no kā viņa baidās - ka pametīs.

Ehh, jums taisnība. Laikam bez strīda neiztiksim, apspriežot šo tēmu.
mistalee, ja man nav ko darīt, tad atbildu tiem, kas raksta. Protams, runāju neitrāli.
Savējam saku - ko tad man vēl darīt, ja esmu garlaicības mākta, bet tu ar mani nerunā un neko negribi darīt.
Vispār viņš ļoti valdonīgs. Arī sejā man saka, ka vīrietis mājās ir galvenais utt. Es, protams, tam nepiekrītu.

Dzīvojam kopā. Atpūšamies kopā, sazinamies dienas gaitā vairākas reizes.
Tavā vietā neļautu, ka man nosaka, ko es drīkstu un ko nedrīkstu darīt.

Šitā ir viena riebīga metode! Mans vīrs arī tā dara, rezultātā man dusmas pāriet 5 minūšu laikā. Nevar pat normāli padusmoties. Draņķis!
Galvenais, ka strādā Dusmīgu sievieti nedrīkst laist prom ..

Man tā liekas laba metode. Es uzskatu, ka skriešana prom vai aiziešana gulēt strīda karstumā nav normāla lieta. Manuprāt, jo ātrāk visu izrunā, jo labāk :)

Tas ir tiešām traki, kad viens otram norāda ko var un ko nevar. Kas viņš tev ir, ka var komandēt un kaut ko aizliegt?! Tā ir tava dzīve, tava jaunība, ko ir jāizbauda nevis jāklausa kāda sveša cilvēka pavēlēm. Un šeit es nedomāju skriešanu apkārt un nodzeršanos tusiņos, bet gan iespēju darīt to, ko gribās pašai. Padomā par sevi!

Un kā vispār vērtējat, ja puisim nepatīk un viņš pat aizliedz čatot ar citiem (tiešām tikai nevainīgi čati) vai arī, ja dodaties kaut kur patusēt bez viņa?

Tu saraksties ar citiem puišiem vai arī tavs draugs aizliedz tev sarakstīties ar jebko?

nav nevienam vīrietim tādas valdīšanas, lai mani mājās turētu.
Tusējam katrs atsevišķi.
Daudz ko droši vien nemaz nezina,ko es daru utt.

Šitā ir viena riebīga metode! Mans vīrs arī tā dara, rezultātā man dusmas pāriet 5 minūšu laikā. Nevar pat normāli padusmoties. Draņķis!

Galvenais, ka strādā :D Dusmīgu sievieti nedrīkst laist prom ..

Es varu iztēloties situāciju, kurā puisis nevēlas, lai meitene skraida pa diskotēkām, jo satraucās par viņas drošību.. (kā mājās nokļūs, vai kāds sadzēries tipiņš neuzmāksies).

Bet ja viņš meitenei vnk neuzticas, tad labāk nemocīt sevu un atrast 2. pusīti, par kuras tikumību viņš ir pārliecināts.

Cita lieta, ja puisis savu meiteni vērtē pēc sevis. Iespējams, viņš alkohola reibumā nespētu klubā turēties pretī skaistām meitenēm.. :) Tad jautājums: vai tāds puisis ir vajadzīgs?


Kad es nonācu nopietnās attiecībās.. ja godīgi, man nemaz nevelk iet uz diskotēkām, bāriem bez 2. pusītes!

Kompromiss: rīko arī Tu ''mājas tusiņus'' pie sevis :D :D :D

Vienīgais, ko es mēdzu darīt, ir neļauju sievietei aizmukt pēc strīda, kamēr neesam visu izrunājuši. Tādā situācijā, jā, esmu saķēris un nelaidis prom, kamēr nav nomierinājusies ..

Šitā ir viena riebīga metode! Mans vīrs arī tā dara, rezultātā man dusmas pāriet 5 minūšu laikā. Nevar pat normāli padusmoties. Draņķis! :D :D :D

Pareizi stella visu uzrakstīja.

Tu pakļaujies, jo Tev patīk. Tu jūties īpaša, jo redz, viņš greizsirdīgs, tātad - mīl Tevi līdz bezsamaņai. Nemāni sevi (nē, es neapgalvoju, ka nemīl) un cīnies par sevi, ja jau šī situācija Tevi neapmierina.

Es neko neaizliedzu darīt, bet iepazīstinu ar sekām, kas notiks, ja cilvēks (sieviete) izdarīs to, ko plāno darīt .. ne nenoņemu izvēli otram, es to sniedzu :D Pie kompromisa var nonākt vienmēr.
Vienīgais, ko es mēdzu darīt, ir neļauju sievietei aizmukt pēc strīda, kamēr neesam visu izrunājuši. Tādā situācijā, jā, esmu saķēris un nelaidis prom, kamēr nav nomierinājusies .. tas ir mans vienīgais grēks, kas saistīts ar aizliegumiem ..
Citādi - neuzskatu, ka ir pareizi ierobežot citus, tāpēc to arī nedaru.

Par konkrēto situāciju - man nav saprotams, kā iespējams ierobežot otru, un, ja kāds to dara ar mani, tad saņem izsmeļošu izskaidrojumu par tēmu, kāpēc tas nav pareizi un nestrādās.

Attaisnojums, ka viņš jau tāpat tusējot ir mājās, ir vienkārši smieklīgs. Vispār, tas, ka viņš jau ir mājās, padara visu vēl sliktāk --> mazāk līdz gultai ko iet, lai kādu citu pamīcītu :D

Un ko Tu čīksti?? Tā ir TAVA izvēle pakļauties viņa iegribām. Viņš Tev aizliedza un Tu izlēmi, ka Tu klausīsi. Tu gribi, lai viņš Tev dod pavēles.
Iesākumā - uzdod sev jautājumu kādēļ Tu gribi pakļauties. Ja atbilde ir no sērijas "bet viņam ir krāniņš", ar pārtrauc attiecības un sakārto savu galvu. tu esi pieaugusi sieviete nevis suns. Tev nav jāuzklausa pavēlēs. Attiecības nebalstās uz pavēļu izpildi. Tajās ir jābūt kompromisam, kurš der Abām pusēm. Piemēram, atpūsties tikai kopā - atpūsties abiem reizē. Vai uz brīvu izvēli katram atsevišķi ar to iepriekš brīdinot (nejauc ar atļaujas lūgšanu).
Tu gribi būt lupata? Tad esi! Bet nečīksti, kad nākošais viņa arguments būs - Tu neiesi pie friziera, jo Tur ir arī vīrieši...

Man būtu po un ietu tuset. Ja būtu pretenzijas, pajautātu kas un kad tevi iecēla par manu bosu?!

Man nekad prātā nav ienācis vīrietim kaut ko aizliegt. Viņš var iet, kur vēlas, satikties, ar ko vēlas. Ja tik šausmīgi grib, var mani arī nokrāpt, ja vēlas. Tikai viņš ir informēts par sekām, kas iestāsies šādā gadījumā. Izvēle ir viņa rokās. Tieši tāpat viņš attiecas pret mani. Esmu gājusi viena izklaidēties bez viņa, jo viņš tos cilvēkus nepazīst. Galvenais mēs vienojamies, cikos būsim mājās (lai nav tā, ka pazūd uz visu nakti un no rīta ierāpo pa durvīm). Viņam atkal nepatīk izklaidēties bez manis, jo viņa draugi ir arī mani draugi. Bet, ja es netieku uz tusu, tad mierīgi palaižu viņu vienu bez sirdsapziņas pārmetumiem. Ja man kaut ko kategoriski aizliegtu, man laikam arī ieslēgtos pretreakcija un es speciāli izdarītu aizliegto lietu.

:(

Ja man aizliegtu izklaidēties, es notusētu nedēļas nogali tā, ka maz neliekas, tīri tā, spīta pēc.

++++

Varbuut vinjam pasham ir gadijies sadzerties un nokraapt, taapeec vinsh baidaas, ka tev ar taa var sanaakt.

Piekrītu, jo katrs jau par citiem vairāk vai mazāk spriež pēc sevis.