Tieši pēdējās dienas braucot transportā par šo tēmu esmu aizdomājusies, jo kādus tik gadījumus nevar redzēt pārvietojoties ar sabiedrisko. :D Parasti, ja ir jābrauc tikai dažas pieturas, izvēlos stāvēt kājās, vienalga vai autobuss pilns vai pustukšs, taču tad kad jābrauc labs gabals, cenšos atrast kur apsēsties, un par kāda palaišanu - ļoti skatos pēc situācijas. Es piekrītu tam, ka visiem cilvēkiem, kas maksā par biļeti ir vienādas tiesības, un tas fakts, ka pensionāriem braukšana ir pa brīvu arī pastāv. Esmu laidusi vecus cilvēkus, ik īpaši tos, kad var redzēt, ka viņam ir grūti, bet viņš pat nenāk un nejautā vietu vai arī, ja normāli pajautā, man nav problēmu piecelties. Tomēr dažreiz vērojot to kādas ir lielākā daļa omītes(reizēm pat viņas nav tik vecas) Rīgas transportos, man bieži vien nāk smiekli, ik īpaši, ja stāvu maliņā un redzu, ka viņas kādu citu cenšas izēst no vietas. Tā grūstīšanās kāpjot transportā, rupjā vietas pieprasīšana un tad vēl purpināšana visu ceļu pat, ja to cilvēku palaiž, tas arī nav normāli, uzskatu, ka, ja tam cilvēkam ir spēka tā uzvesties, tad ir spēks arī pastāvēt.
683
