Vietu došana vecāka gadagājuma cilvēkiem sabiedriskajā

esmu citā valstī.
Postpadomju. Mani novērojumi tika veikti autobusā.
Šeit pensijas vecums ir 55 gadi sievietēm. NEVIENS pensionārs negrūstas, nav tādu negāciju, ar somām nesit, nehipnotizē utt. NAV tādu negāciju, kā LV.
Šeit vīrieši, protams, izņemot invalīdus palaiž apsēsties. Pat, ja kāds sēž un jaunas sievietes stāv palaiž apsēsties vai citi vīrieši uzrunā, bet nav tādu šausminošu gadījumu kā LV.

Nihonto, tu nopietni tā domā? Tev liekas ka vecie cilvēki labprāt dodas ar sabiedrisko pie ārstiem vai dārziņu vai citās darīšanās? Vai arī viņiem nav citas izvēles?

Vienmēr palaižu, arī tad ja esmu nogurusi. Tas izraisa patiesi jaukas sajūtas, kad kādam palīdzi. Es cenšos palīdzēt ikvienam, kuram vajadzīga palīdzība. :)

cosmo jau vairākās diskusijās ir pieminēti tie hiperaktīvie pensionāri, kas skrien, grūstas utt. bet godīgi, vairākos studiju gados un braukājot ikdienā ar diviem transportiem neesmu tādus manījusi. ir daudz tantiņu, kas sākumā noliek somu, tad iet pīkstināt e-talonu, ir arī tādi, kuri speciāli iet gabalu un kāpj iekšā 1. pieturā, lai būtu brīvas sēdvietas, var redzēt, ka veciem cilvēkiem ir grūti izturēt to braucienu, kurš mēdz būt diezgan ilgs.

Dodu vietu tikai tad, ja grūtniece/vecais tantuks/onkulītis stāv man tieši blakus, jo vairākas reizes ir gadījies, ka manis atbrīvotajā vietā iezveļas kāds jaunietis vai vīrišķis, kurš mierīgi varētu pastāvēt. Pirms kāda laika braucām sabiedriskajā ar draudzeni, piecēlāmies, lai palaistu divas tantiņas, kas tikko iekāpušas, bet viņām garām panesās sīkie un smejoties par mums iesēdās tajās vietās. Tad tiešām gribējās viņus aiz ausīm izmest ārā no tā autobusa.

Dodu, bet ne tajas stundas, kad parejie brauc uz skolu un darbiem, Jo uzskatu, ka penshi var izbraukaties ari neejoshajas stundas. Nedodu pec darba nekad, esmu laimiga, ja pati varu apsesties, jo pec 14 h uz kajam es vienkarshi esmu beigta..

Un pedeja laika esmu nepieklajiga, bet tadiem, kas nenormali lec un grustas, lai tiltu ieksha transport a, bet pec tam telo nevarigus, lai varetu apsesties , ari neatdodu savu vietu.vienalga.

dahilia, nu gan tantei attieksme. :D :D :D

es vispār cenšos nesēsties, ja transports nav pustukšs. bet arī šāda stratēģija mani nav paglābusi no paaudžu konfliktiem :D vienreiz mani padzina no sēdvietas viena pirmspensijas vecuma sieviete, jo tā esot viņas sēdvieta, kaut arī bija brīva viena no tām pensionāru/invalīdu/sieviešu ar bērniem vietām.
bet kopumā piekrītu autorei, cilvēki paliek pārāk egoistiski un domā tikai par sevi, tas daudzās sab. vietās ir jaušams.

Nemūžam neaizmirsīšu gadījumu, kad pusmūža tante iekāpj trolejbusā un momentā skaļā balsī jautā :"Kurš no jauniešiem man atbrīvos vietu??" es nesaprotu, viņa tik tiešām domāja, ka tas tā normāli? :D blakām sēdēja vairāki puiši un 1 meitene, un jāsaka, ka tikai meitene piecēlās, lai gan vai vajadzēja vispār...

Vēl man tracina tādi pensionāri, kurus, kad palaiž, viņi pat paldies nevar pateikt! No sērijas-man pienākas! Tādos momentos šķiet, ka nelaidīšu nekad un nevienu!

Pirms dažām dienām braucu starppilsētu autobusā, blakus sēdēja vīrietis .. braucot tālāk autobuss arvien pilnāks un pilnāks kļuva, iekāpa sieviete ar puisēnu bērnudārza vecuma .. blakus sēdošais vīrietis iedeva savu vietu (starppilsētu autobusos tas notiek reti) un ko sieviete? apsēdina to bērnu, pati ar ķuļķenēm rokās stāv kājās, mazais visu ceļu dīdās, spārdās, nezinu, nešķita pareizi

Pati savu vietu dodu pēc noskaņojuma, bet ja sēžu priekšpusē un autobuss pilns, gandrīz vienmēr, ja beigās - reti :) Citreiz tāds nogurums, bet iekāpj mīlīga tantiņa vai sieviete ar mazu bērnu - ar prieku dodu savu vietu, bet tirgus sievām, kas uzskata, ka viņām pienākas viss, gan ne, nejūtos par to slikti, arī es par braucienu maksāju un man tiešām nav vairāk patīkami tur stumdīties un grūstīties, kājās stāvot kā viņām :D

mikriņā gan reizēm vīrieši ir devuši man savu vietu (patīkami, tomēr, lai gan vienmēr saku, paldies, ka pastāvēšu, tāpat aicina apsēsties (nē, pēc grūtnieces neizskatos) :D)

Kad agrāk vēl izmantoju sab.transportu, tad nekad nesēdos priekšējās vietās. Transporta aizmugurē savu vietu bez prasīšanas dodu tikai invalīdiem, pārējiem ir visas iespējas pielietot muti un pieklājīgi paziņot par savu vēlmi apsēsties! 99% es klausos mūziku un skatos pa logu un tiešām neblenžu virsū katram jaunpienācējam!

Neuzskatu par savu pienākumu zīlēt vai katram vecāka paskata cilvēkam ir grūti, vai arī zīlēt to kurā mēnesī ir katra apaļīgā meitene!

kāda ir jūsu nostāja, dodat nedodat vietas pensīšiem?

Parasti stāvu kājas.
Vai arī esmu dēvusi vietu, ne tikai veciem cilvēkiem, bet māmiņām ar bērniem, grūtniecēm, vai citu iemeslu dēļ.
Vienreiz bija smaga treniņsoma, tik un tā piecēlos un iedevu vietu, tam ,kam ,manuprāt, visvairāk to vajadzēja.

labāk izvēlos stāvēt kājās, neatkarīgi no tā, vai ir brīvas vietas.

Lielākoties vispār izvairos no braukšanas ar sabiedrisko, jo riebjas tie kari par sēdvietām. Eju ar kājām, kur vien var aiziet. Taču, ja sanāk braukt, tad lielākoties vispār nesēžu - lai nav jābojā sev diena.
Agrāk, kad braucu ikdienā, tad devu vietu tādiem klusajiem pensionāriem. Dažreiz bija tā, ka viņi pat nesēdās - pateica paldies un, ka nevajagot, jo nākošajā pieturā kāpšot ārā.
Grūtniecēm devu vienmēr, jo ar to mūsu sab. transporta straujo bremzēšanu stāvēt kājās viņām būtu bīstami.

Ja cilvēks ir spējis pats aiziet uz pieturu, sagaidīt transportu, un ir gatavs doties kaut kādā tālā ceļā, tad man nav pamata uzskatīt, ka viņš/a nevar nostāvēt kādas 5-30 minūtes transportā. Un vispār ir veselīgi izkustēties, nevis tikai sēdēt un sēdēt vienmēr.

Normāliem pensionāriem dodu. Kviecējām un žultainām maurotājām nedodu. Ar tādiem man ir vienkārša politika - kā viņi pret mani, tā es pret viņiem. Nāk un mauro man pie auss kaut ko par neaudzinātiem jauniešiem, es tādai necelšos un vietu nedošu - lai mauro tālāk. Man vienalga. Taču, ja iekāpj normāla kundzīte, nekviec pa visu transportu, es piecelšos un piedāvāšu vietu, jo zinu, ka noteikti saņemšu smaidu un paldies.
Vēl nedodu tad, ja transports ir pustukšs un ir brīvas sēdvietas, kur apsēsties, jo neuzskatu, ka ja ir brīvas vietas, man ir jāceļās un jādod sava, jo ir citas, kur apsēsties.

helloandbye Hah, man arī bijis tā, ka vecākam cilvēkam atbrīvoju vietu, kamēr rādu, kur iet sēdēt, tikmēr kāds jauns puisis savu pakaļgalu ieslidina vietā. :D Bet nu tad es pieklājīgi aicinu palaist tomēr vecāko cilvēku.

Nu, gadījums no šodienas - braucu transportā, sēžu, slikta dūša un galvas reiboņi. Protams, neaizņemu īpaši priviliģētās vietas transporta priekšgalā. Bet tāpat klāt nostajas pensionāre un grūžas, grūžas man virsū ar savu vēderu/krūtīm. Var nostāties nedaudz talāk, bet nē, tā laikam viņai šķiet efektīvāk. Tomēr man blakus sēdeja puisis ap gadiem 20 un aizrautīgi pētīja savu telefonu, nemaz neaizdomājoties, ka teoretiski var arī pastāvēt.

Kopumā, ja jūtos normāli un redzu, ka kādam manis aizņemtā vieta ir vajadzīga, tad to arī atbrīvoju. Nesen gan gadījās, ka atbrīvoju večukam vietu, bet tajā ievelās jauns latvju ozols.

Es vispār sabiedriskajā transportā nesēžu, jo darbs sēdošs un kaut kā esmu pieradusi kājās stāvēt, bet ja arī apsēžos tad laižu jebkuru, kam ir grūtāk, jo man pat tagad 35.grūtniecības nedēļās nekādu problēmu nav un mierīgi stāvu kājās, ja vien kāds tiešām nepieceļas un tieši man vietu neatdod.