Vietu došana vecāka gadagājuma cilvēkiem sabiedriskajā

man vienalga, kā rīkojas citi. Galvenais, ka mana sirdsapziņa ir tīra.

piekrītu+++

aa,un es dodu vietu arī tad,kad esmu nogurusi,jo kaut kā iedomājos,ka vecam cilvēkam tomēr ir vēl grūtāk nekā man. Sāp kājas? Domāju,ka viņiem sāp kājas+spiediens+ galva griežas.
Ar somām aizņemtās vietas galīgi neuztrauc.Man ir mēle. paprasu,lai palaiž un nekad neviens neburkšķ ,ka tur soma sēž.

Ar sabiedriskajiem nebraucu, bet ja naaktos braukt- laistu gan gruutnieces, gan pensionaarus, ja vien no tiem attieksme buutu normaala. Ja pienaaktu tante un saaktu mani lamaat un klapeet a sominju, lai nuka dotu vinjai vietu-principaa nedotu. Ja pietiek speeka klapeet un kauninaat kaadu, tad pietiks eeka pastaavee.
Bet ja redzeetu, tanti vai onkuli, kas staav-noteikti palaist.
Draugs arii palaistu. Vinjsh man reizeem pat paaraak pieklaajiigs, tpc par to ,ka palaistu nav pat shaubu.

Atkarīgs no situācijas.

Es vienmeer palaizu apsesties vecus vai slimus cilveekus, tai skaitaa gruutnieces vai maaminas ar maziem beerniem. BET, ir gadiijumi, kad vecaas omes ir tik negatiivi un kareiviigi noskanotas. Reizeem, cilveeki pat veel nav izkaapusi aaraa, kad taas jau, gruustiidamaas, lien ieksaa. Godiigi sakot, tad pieveru acis uz to, cik vecs ir tas cilveeks. Neciesu saadu bezkauniigu riiciibu.

Es dodu vietu tikai tādiem pensionāriem, kuri tiešām izskatās tik veci, ka viņiem grūti nostāvēt. Kaut kādām tirgus bābām nekad! Grūtniecēm vienmēr.
Un es tāpat kā Kubiete daru, ja redzu, ka sēž vīrieši, tad nekad neceļos. Ja man kāds kaut ko prasītu, tad tā arī pajautātu: "Kāpēc jūs prasāt man, nevis tam vīrietim?"

ja man ilgi jabrauc, tad es nevienu iisti nelaizhu,jo galu gala arii man ir savas veselibas problemas ne tikai vecakiem cilvekiem, bet ja paris pieturas tik, tad pat necelsos sedet,lai sezh tie kas grib

Esmu jauna meitene, man veselības problēmu (tfu tfu tfu) nav, tāpēc dodu.

Ir reizes, kad autobuss ir pustukšs, iekāpj tantuks, nostājas tieši man blakus un skatās virsū. Vietu iedodu, bet to praksi neizprotu.

Lielākoties dodu, bet kašķīgām krievu pensionārēm gan nedodu. (Ja var būt elkoņu terminators, kāpjot iekšā un bļaujot uz sēdētājiem, tad var arī pastāvēt) Kašķīgas latviešu večiņas neesmu manījusi.

Dodu grūtniecēm.

Es vispār sabiedriskajā transportā nesēžu, jo darbs sēdošs un kaut kā esmu pieradusi kājās stāvēt, bet ja arī apsēžos tad laižu jebkuru, kam ir grūtāk, jo man pat tagad 35.grūtniecības nedēļās nekādu problēmu nav un mierīgi stāvu kājās, ja vien kāds tiešām nepieceļas un tieši man vietu neatdod.

Nu, gadījums no šodienas - braucu transportā, sēžu, slikta dūša un galvas reiboņi. Protams, neaizņemu īpaši priviliģētās vietas transporta priekšgalā. Bet tāpat klāt nostajas pensionāre un grūžas, grūžas man virsū ar savu vēderu/krūtīm. Var nostāties nedaudz talāk, bet nē, tā laikam viņai šķiet efektīvāk. Tomēr man blakus sēdeja puisis ap gadiem 20 un aizrautīgi pētīja savu telefonu, nemaz neaizdomājoties, ka teoretiski var arī pastāvēt.

Kopumā, ja jūtos normāli un redzu, ka kādam manis aizņemtā vieta ir vajadzīga, tad to arī atbrīvoju. Nesen gan gadījās, ka atbrīvoju večukam vietu, bet tajā ievelās jauns latvju ozols.

helloandbye Hah, man arī bijis tā, ka vecākam cilvēkam atbrīvoju vietu, kamēr rādu, kur iet sēdēt, tikmēr kāds jauns puisis savu pakaļgalu ieslidina vietā. :D Bet nu tad es pieklājīgi aicinu palaist tomēr vecāko cilvēku.

Normāliem pensionāriem dodu. Kviecējām un žultainām maurotājām nedodu. Ar tādiem man ir vienkārša politika - kā viņi pret mani, tā es pret viņiem. Nāk un mauro man pie auss kaut ko par neaudzinātiem jauniešiem, es tādai necelšos un vietu nedošu - lai mauro tālāk. Man vienalga. Taču, ja iekāpj normāla kundzīte, nekviec pa visu transportu, es piecelšos un piedāvāšu vietu, jo zinu, ka noteikti saņemšu smaidu un paldies.
Vēl nedodu tad, ja transports ir pustukšs un ir brīvas sēdvietas, kur apsēsties, jo neuzskatu, ka ja ir brīvas vietas, man ir jāceļās un jādod sava, jo ir citas, kur apsēsties.

Ja cilvēks ir spējis pats aiziet uz pieturu, sagaidīt transportu, un ir gatavs doties kaut kādā tālā ceļā, tad man nav pamata uzskatīt, ka viņš/a nevar nostāvēt kādas 5-30 minūtes transportā. Un vispār ir veselīgi izkustēties, nevis tikai sēdēt un sēdēt vienmēr.

Lielākoties vispār izvairos no braukšanas ar sabiedrisko, jo riebjas tie kari par sēdvietām. Eju ar kājām, kur vien var aiziet. Taču, ja sanāk braukt, tad lielākoties vispār nesēžu - lai nav jābojā sev diena.
Agrāk, kad braucu ikdienā, tad devu vietu tādiem klusajiem pensionāriem. Dažreiz bija tā, ka viņi pat nesēdās - pateica paldies un, ka nevajagot, jo nākošajā pieturā kāpšot ārā.
Grūtniecēm devu vienmēr, jo ar to mūsu sab. transporta straujo bremzēšanu stāvēt kājās viņām būtu bīstami.

labāk izvēlos stāvēt kājās, neatkarīgi no tā, vai ir brīvas vietas.

kāda ir jūsu nostāja, dodat nedodat vietas pensīšiem?

Parasti stāvu kājas.
Vai arī esmu dēvusi vietu, ne tikai veciem cilvēkiem, bet māmiņām ar bērniem, grūtniecēm, vai citu iemeslu dēļ.
Vienreiz bija smaga treniņsoma, tik un tā piecēlos un iedevu vietu, tam ,kam ,manuprāt, visvairāk to vajadzēja.

Kad agrāk vēl izmantoju sab.transportu, tad nekad nesēdos priekšējās vietās. Transporta aizmugurē savu vietu bez prasīšanas dodu tikai invalīdiem, pārējiem ir visas iespējas pielietot muti un pieklājīgi paziņot par savu vēlmi apsēsties! 99% es klausos mūziku un skatos pa logu un tiešām neblenžu virsū katram jaunpienācējam!

Neuzskatu par savu pienākumu zīlēt vai katram vecāka paskata cilvēkam ir grūti, vai arī zīlēt to kurā mēnesī ir katra apaļīgā meitene!

Pirms dažām dienām braucu starppilsētu autobusā, blakus sēdēja vīrietis .. braucot tālāk autobuss arvien pilnāks un pilnāks kļuva, iekāpa sieviete ar puisēnu bērnudārza vecuma .. blakus sēdošais vīrietis iedeva savu vietu (starppilsētu autobusos tas notiek reti) un ko sieviete? apsēdina to bērnu, pati ar ķuļķenēm rokās stāv kājās, mazais visu ceļu dīdās, spārdās, nezinu, nešķita pareizi

Pati savu vietu dodu pēc noskaņojuma, bet ja sēžu priekšpusē un autobuss pilns, gandrīz vienmēr, ja beigās - reti :) Citreiz tāds nogurums, bet iekāpj mīlīga tantiņa vai sieviete ar mazu bērnu - ar prieku dodu savu vietu, bet tirgus sievām, kas uzskata, ka viņām pienākas viss, gan ne, nejūtos par to slikti, arī es par braucienu maksāju un man tiešām nav vairāk patīkami tur stumdīties un grūstīties, kājās stāvot kā viņām :D

mikriņā gan reizēm vīrieši ir devuši man savu vietu (patīkami, tomēr, lai gan vienmēr saku, paldies, ka pastāvēšu, tāpat aicina apsēsties (nē, pēc grūtnieces neizskatos) :D)

Vēl man tracina tādi pensionāri, kurus, kad palaiž, viņi pat paldies nevar pateikt! No sērijas-man pienākas! Tādos momentos šķiet, ka nelaidīšu nekad un nevienu!

Nemūžam neaizmirsīšu gadījumu, kad pusmūža tante iekāpj trolejbusā un momentā skaļā balsī jautā :"Kurš no jauniešiem man atbrīvos vietu??" es nesaprotu, viņa tik tiešām domāja, ka tas tā normāli? :D blakām sēdēja vairāki puiši un 1 meitene, un jāsaka, ka tikai meitene piecēlās, lai gan vai vajadzēja vispār...