nakts_nakts, man ir žēl, ka neesi satikusi vīrieti, kas Tevi manītu, liekot justies kā vienai no Tevis pieminētajām stulbajām aitām.
Es varu droši sevi saukt par aitu pēc Tavas mērauklas, jo par visu rūpējas un atbild vīrietis, esmu vāja, burciņu neatvēršu, spuldzīti neieskrūvēšu, ja vīrietis blakus. Ja viņš būs darbā, kaimiņam lūgšu palīdzēt darbos. Ja neviena nebūs tuvumā, pati ar visu tikšu galā. Mēs varam vājprātīgi daudz izdarīt, man pietiek ar to apziņu vien. Es zinu, cik laba un gudra esmu, tāpēc man nav jāpierāda apkārtējiem, ka es visu varu un protu. Nē! Es varu droši teikt, ka esmu vāja. Varu teikt, ka pelnu mazāk nekā mans vīrietis. Un varu godīgi atzīties, ka es viena pati dzīvokli nekārtoju un traukus nemazgāju, man palīdz. Arī tad, ja dārzeņus vāru, es paprasu, lai vīrietis nolej ūdeni, ne lepni pati cīnos ar katliem un tvaikiem:) Un mans vīrietis pie sāniem ir laimīgs, apčubināts un novērtēts. Viņam blakus ir sieviete, ne paranoiska plānotāja, kura domā par to, kas nu būs, ja vīrietis pazudīs. Varbūt tāpēc vīrieši arī pazūd, ka kāda pārāk daudz ierokas darbos un sevis pierādīšanā apkārtējiem?
Sievietei karjera ir grēks. Sievietei jātiecas būt par labu māti un sievu, ne k**i vadošā amatā.
2235
