Maksājumu sadale.

Es vairāk sliecos piekrist Biancas viedoklim, lai gan neizlasīju visu diskusiju.
Ar savu draugu pārrunāju šo situāciju, mēs kopā nedzīvojam, bet viņš uzskata, ka vīrietis sedz dzīves izdevumus (dzīvoklis, auto), sievietes pienākums ir izrādīt rūpes par vīrieti, iesaistīties arī maksājumos, tas ir ik pa laikam nopirkt pārtiku(starpcitu, reāli nespēju iedomāties ka vīrietis pirktu visu laiku pārtiku, tā būtu izšķērdība - es tā jūtu, jo šajā ziņā es skatos līdzi ko tiešām vajag lai nav jāmet laukā), pagatavot ko garšīgu, iepriecināt ar pasākumiem, piemēram - teātra biļetes, kino, izstādes, un pati par sevi parūpēties un samaksāt savus rēķinus. Protams, jāskatās kāda ir abu cilvēku alga, ja abi pelna vienlīdzīgi, vai sievietei tā ir gana liela, tad tas būtu tikai godīgi, ka iesaistītos arī citos maksājumos. Es varu teikt, ka domāju tāpat, un gribētu lai būtu tā. Jo man būtu bail iedomāties, ka man vajadzētu tādas summas atdot, es tad staigātu kā ubadze, neko nevarētu atļauties, izskatītos draņķīgi, līdz ar to būtu īgna, neapmierināta ar dzīvi :D un beigu beigās attiecības nebūtu nekādas, jo turētu sevī sāpi ka jūtos nenovērtēta . Man ir tiešām svarīgi - labs, gaumīgs apģērbs, manikīrs pie meistara - nekāds pats, iegādāties ik pa laikam ko skaistu, apmeklēt pasākumus kopā ar vīrieti protams, spēt iegādāties otram kādu mīļlietu, dāvaniņu, savs hobijs. Vai tas ir kas ārkārtējs? Kas luksus?
Nu tad jūs neesat redzējusi kas ir luksus dzīve ;)

jāāā... cik attiecības tik arī modeļu. Bet nav gadienā tā, ka tos vīriešus dalitājus, jau var saprast pirmajā randiņā vēl neuzsākot dzīvot kopā? Atnākot rēķinam, tas tiek dalīts uz pusēm?

Piekrītu Biancai! Nekas ārkārtējs izmaksās nav redzams. Dažas pozīcijas man gan neeksistē, bet to vietā eksistē citas un pat vairāk.

Visu nelasīju, tikai diognāli pārskrēju pāri.
pārsteigums, ka visām liekas,ka tie štuka eiro nu ir baigais piķis. Nu nav. Ir ok alga, bet ne tik, lai vienu princesi uzturētu,kurai redz kreņķis,ka mēteli nevar par sotaku nopirkt. Nu nav viņam tā aldziņa tik liela, lai to tā mierīgi varētu atļauties. Kaut kur pavīdēja, ka ir mašīnas kredīts + mašīnai degviela jālej, varbūt daudz nobraukā, pašam gan jau arī pusdienas jāēd darbā utml.
autorei iesaku nolaisties uz zemes. Nav vīrieša pienākums sievieti uzturēt. Ir forši,ja viņš to var un dara, protams. Bet pieprasīt to no viņa ir galīgi garām.

Katru mēnesi 15 eiro kosmētikai, 20 solārijam, 45 kredītam, 40 telefonam, 60 pusdienām darbā, 20 manikīram... Autore pati ir sagrābusies vairāk izmaksu, nekā spēj pavilkt. Priekš kam tik dārgs telefons, ja nav pat ziemas zābaku? Turklāt vēl arī kredīts jāatmaksā. Un neskatoties jau uz šo visu - 60 eiro par pusdienām darbā... wow! Dāma vienkārši tērē naudu bez jēgas, te nav vārdam vietas. Vīrietis varbūt arī īsti taktiski nerīkojas, taču šādas izšķērdības priekšā viņa netaktiskums klusi pazūd bekgraundā

+++
Lielākā sāpe, ka šmotkas katru mēnesi nevar sapirkt.
Pārskatīt tēriņus vajag. Manikīri, pedikīri, solāriji un tādas lietas arī ir pucēšanās nevis kaut kādas dzīves pamatlietas, bez kurām nevar. Gribi dārgus zābakus - uztaisi manikīru mājās pāris mēnešus vai nevazājies uz solāriju. Padoms meklēt labāku darbu arī nav zemē metams. Gribi vairāk tērēt - vajag vairāk pelnīt. Tas vīrietis to naudu arī nopelna darbā, nevis pats drukā vai kokos audzē.
Mūsu attiecībās pastāv dalīšana, jo abi tā jūtamies labi. Tas, ka man ir vīrietis, nenozīmē, ka mans vienīgais pienākums ir skaisti izskatīties, bet viņa pienākums ir par visu maksāt.

Es nesaprotu - un kas tik nepiedodams ir dalītā kafejnīcas rēķina maksāšanā? Kad es gāju uz randiņiem, es nekad nevēlējos, lai cilvēks, kurš man, principā ir svešs(es pēc 1 tikšanās neuzskatu, ka esam pazīstami 100 gadus vai ka mums tagad būs mūžīgā mīlestība un viņam ir pienākumi pret mani), par mani maksā un tad gaida kaut ko pretī vakara noslēgumā. Īpaši vēl, ja biju nopratusi, ka man personība nepatīk un nevēlos 2.tikšanos.

Es redzu šo problēmu kā nemācēšanu apieties ar naudu. Ja visam nauda būtu pietiekoši, varētu to tērēt uz solāriju (kas vispār ir kaut kas lieks), manikīru, pedikīru (ko var izdarīt arī pati), pusdienām (ko var paņemt no mājām) utt. Bet tā kā nav naudas pietiekoši, vajag izvērtēt prioritātes un ja solārijs u.c. ir lielāka prioritāte par zābakiem, tad nečīkstēt. Tāda ir tā dzīve, ka visu nevar dabūt un ja vīrietis labprātīgi negrib dot vairāk naudu, tad bišķīt pazemojoši čīkstēt viņam par to. Ja gribas vīrieti, kas visu apmaksās, jāmeklē cits, diez vai ar šo tā sanāks. Vai jāmeklē sev cits darbs, kur pelnīsi vairāk, lai visam pietiktu..

Mums ir tāds ģimenes modelis, kur vīrietis par visu maksā, bet man nekad arī nav nācies lūgt viņam to darīt..

pārsteigums, ka visām liekas,ka tie štuka eiro nu ir baigais piķis. Nu nav. Ir ok alga, bet ne tik, lai vienu princesi uzturētu,kurai redz kreņķis,ka mēteli nevar par sotaku nopirkt. Nu nav viņam tā aldziņa tik liela, lai to tā mierīgi varētu atļauties. Kaut kur pavīdēja, ka ir mašīnas kredīts + mašīnai degviela jālej, varbūt daudz nobraukā, pašam gan jau arī pusdienas jāēd darbā utml.
autorei iesaku nolaisties uz zemes. Nav vīrieša pienākums sievieti uzturēt. Ir forši,ja viņš to var un dara, protams. Bet pieprasīt to no viņa ir galīgi garām.

++++

Kad uzsākām kopdzīvi, tā vienojāmies. Vīrs uzskata, ka vīrietis ir tas, kas nodrošina ģimeni, sieviete strādā savam priekam ( pie apstākļiem, kad vīrietis, protams, var pietiekami nopelnīt).

Bet, kamēr strādāju, es tērējos maz, tāpēc ir iekrājumi. Apģērbu nepērku bieži un ne to dārgāko. Praktiski pa skaistumkopšanas saloniem nestaigāju (tikai frizieris un uzacu korekcija). Nagus nelieku, uz solāriju neeju, kosmētiku ikdienā lietoju minimāli, līdz ar to izdevumi uz šo pozīciju ir minimāli.

+
Man liekas, ja Lapsiņas vīrietis viņai visu izmaksātu, tad viņam sava alga būtu jāpalielina vismaz desmitkāršoti, jo tur būtu ne tikai solārijs, manikīrs, pedikīrs, bet viss iespējamais skaistumkopšanas salonu piedāvājums. :D

Neesmu lasījusi diskusiju, bet man ir viedoklis šajā jautājumā - kuru jau reiz izteicu līdzīgā diskusijā - milzīga nozīme maksājumu dalīšanā ir pāra attiecību statusam - ja pāris ir attiecību sākumā, ir viens otra izzināšanas fāzē, ir kopā, jo tā jūtas labi, bet nedomā un nerunā par kopīgiem nākotnes plāniem, ģimeni, bērniem, kopīgu mājokļa iegādi, turklāt pāris ir jauni cilvēki utt. - tad ir normāli, ka katrs dzīvo ar saviem ienākumiem, vienojas par daudz maz līdzvērtīgu kopīgu maksājumu (dzīvoklis, komunālie, pārtika utt.) sadali. Tas nekas, ka vīrietis pelna 2x lielāku algu un var atļauties iepirkties krietni labākos veikalos, kā sieviete, kas pelna mazāku algu. Protams, arī te ir savas robežas, piemēram, ja sieviete saslimst, bet nav naudas zālēm/ārstam, bet vīrietis zāles nenopirks/ārsta vizīti neapmaksās - jo sieviete pati vainīga, ka visu algu jau iztērējusi - tad skaidrs, ka ar šādu vīrieti nākotnes nebūs! Bet ja runa iet par "gribu to smuko kleitu, bet vīrietis nedod naudu" - tad nenosodu vīrieti - viņš strādā, viņš pelna, viņš arī izlemj, kur šo naudu tērēt.

Pavisam cita situācija ir tad, ja pāris ilgstoši ir kopā, ir precējušies, ir bērni, vai plāno bērnus, kopīgu mājokļa iegādi utt. Vārdusakot - ir pārliecināti, ka tieši ar šo otru cilvēku vēlas veidot ģimeni un kopā pavadīt visu atlikušo dzīvi - tad tai maksājumu sadalei jau ir pavisam cits princips. Es noteikti nebūtu ar mieru visus maksājumus dalīt vienlīdzīgi uz pusēm, ja mana alga būtu maza, bet vīram - vairākas reizes pārsniegtu manējo. Tāpat arī nekad neliktu vīram maksāt vienlīdzīgu daļu, ja pelnītu daudz vairāk kā viņš.

Es ar savu vīru esmu kopā jau tiešām daudzus gadus, drīz šo kopā pavadīto gadu skaitli varēšu rakstīt ar diviem cipariem. Un man nebija pamata sūdzēties, ja attiecību sākumā - pirmajos gados, viņš varēja atļauties sev nopirkt 3 pārus kurpju, kamēr es sev tikai 1 pāri kurpju, turklāt "no lētā gala". Bet ja šāda situācija būtu tagad, tad mēs katrs sev nopirktu 2 pārus kurpju, neatkarīgi no tā, kurš no mums abiem par tām maksās. (piemērs par kurpēm tīri simbolisks).

autore - tev tas virietis tads skops gadijies. Jebkurs normals virietis pats aizdomatos, ka vinjam alga divreiz lielaka ka partnerei un butu diezgan logiski, ka vinjs uznemas vairak maksajumu lai algu parpalikumi tomer vienlidzigaki.

obligati izrunajies ar vinju, nezinu vai esi to darijusi, izlasiju tikai diskusijas pirmo lapu.

Mēs esam dalītāji. Komunālos visus maksājam uz pusēm (visādus telefonus katrs maksā pats). Ceļojumus maksājam uz pusēm - mazākas izklaides apmaksā viņš. Pārtiku pērkam kā kuro reizi gadās - šad tad viņš, šad tad es.

Man gan ir lielāka alga nekā viņam, bet, ja viņš čīkstētu, ka nevar atļauties, piemēram, jaunu telefonu, bet es varu nopirkt uzreiz divus, es arī viņu sūtītu meklēt labāk apmaksātu darbu. Vīrieši, protams, šajās lietās nav tik čīkstulīgi, bet es to minēju tikai kā piemēru.

Nuuu... es nemaksāju neko izņemot savu telefona rēķinu. Taču mēs esam ilgstošās attiecības ar atvasi. Turklāt mums abiem ir vienādi uzskati par to,ka vīrietis rūpējas par mājokļa rēķiniem un man tur deguns nemaz nav jābāž. Man no savas puses ir jārūpējas par mājīgumu, sava vīrieša labsajūtu. Es no savas algas par pārtiku varu rūpēties un mājas nieciņiem utml un ja man ko vajag varu prasīt un man iedos.

Autores vietā es ietu un runātu. Tā arī teiktu, ka nevaru iztikt ar līdzekļiem, kas paliek pāri no rēķinu nomaksāšanas. Jāmeklē cits dzīvoklis vai man būs jāiet dzīvot pie vecākiem. Un tad skaties kāds viedoklis ir puisim.

mani pārsteidz viedokļi, ka manikīrs, solārijs, frizieris sievietei tiek uzskatīts par nez kādu ekstru un izšķērdību... really??? sievietei ir jābūt koptai, laimīgai. ne visām ir talants pašām kopt nagus, griezt un krāsot matus, bet koptas rokas un mati taču ir pamatvajadzība, vei tad ne??

autore ir samērā pieticīga, jo pieradusi ar mazu algu rīkoties. ja sadzīve ir kļuvusi nekomfortabla, noteikti ar vīrieti jārunā. nav normāli, ja dzīvojot kopā, tev jāknapinās un nesanāk siltam kvalitatīvam apģērbam, jo visa nauda aiziet maksājumos, kamēr otrs pelna divreiz vairāk un dzīvo komfortabli. tā jau var rasties mazvērtības sajūta..

Labas attiecības ir lielā mērā atkarīgas no tā kā kurš tiek galā ar savu egoismu. Ja grib normāli dzīvot kopā tad jāpierod ka vairs nav mans, bet mūsu. Ja viens pelna vairāk tad arī vairāk iegulda ģimenē.
Ja ir jūtas, tad rūpēties par otru un iepriecināt to ir patīkami, vēl jo vairāk ja otram ir mazāki ienākumi. Domāju ka prioritātes ziņā ģimenei būtu jābūt pirmā vietā, pēc tam hobiji un citas savās intereses.

Es maksāju rēķinus un auto izdevumus, kā arī pārsvarā pērku pārtiku. Sieva vairāk savām un bērnu vajadzībām, kā arī izklaidei. Neuzskatu ka tam obligāti tā ir jābūt, var arī savādāk sadalīt.

Man nekas nepaliek pāri priekš apģērba un pucēšanās. Nezinu kā ar viņu izrunāt, jo sadalījums ir normāls.

Nav paveicies. Visus komunālos rēķinus, telefonu rēķinus, pasākumu tēriņus maksā vīrs, mana nauda tiek tērēta apģērbam man un bērnam.

Nuuu... es nemaksāju neko izņemot savu telefona rēķinu. Taču mēs esam ilgstošās attiecības ar atvasi. Turklāt mums abiem ir vienādi uzskati par to,ka vīrietis rūpējas par mājokļa rēķiniem un man tur deguns nemaz nav jābāž. Man no savas puses ir jārūpējas par mājīgumu, sava vīrieša labsajūtu. Es no savas algas par pārtiku varu rūpēties un mājas nieciņiem utml un ja man ko vajag varu prasīt un man iedos.

+++

Labdien. Vakar izstāstīju savu situāciju draugam, pie vienota rezultāta nenonācām, viņš paskaidroja, ka atteikties no saviem līdzekļiem nevēlas, jo katru mēnesi pērk drēbes no dizaineriem, mašīna jākopj utt., viņš var pārvākties uz 1 istabas dzīvokli viens, mazāk izdevumi un šobrīd neplāno ģimeni. Ir karjeras sākuma stadijā.
Es raudu, un mantas no rīta saliku somās un braukšu pie mammas.

Man nav ko teikt.. neko sev džekiņš!
Lapsiņ, mēģini nomierināties. Neraudi. Tiešām viņš nav tā vērts!

Vakar izstāstīju savu situāciju draugam, pie vienota rezultāta nenonācām, viņš paskaidroja, ka atteikties no saviem līdzekļiem nevēlas, jo katru mēnesi pērk drēbes no dizaineriem, mašīna jākopj utt., viņš var pārvākties uz 1 istabas dzīvokli viens, mazāk izdevumi un šobrīd neplāno ģimeni. Ir karjeras sākuma stadijā.
Es raudu, un mantas no rīta saliku somās un braukšu pie mammas.

Žēl, ka tā, acīmredzot attiecības viņam pašlaik nav prioritāte, vēlas baudīt dzīvi. Tikai es nesaprotu, kā 36 gados vīrietis var būt "karjeras sākuma stadijā".

Rūdīts vecpuisis tev trāpījies - visas pazīmes.

OHO... nu viss ir nācis gaismā...
Būs vien jāpiekrīt visām cosmo meitenēm, kuras uzreiz pateica- vecis labi iekārtojies.