Maksājumu sadale.

Kā jūs sadaliet maksājumus, rēķinus ģimenē?

Vīrietim alga ir 2x lielāka kā man, tad viņš parūpējas par auto, komunālajiem un nek.īp.nodokli. Visas izklaides un ēšanu ārpus mājas arī maksā vīrietis. Bērnu lietas 50/50 - kā kuru reizi sanāk. Vēl vīrietis arī mani palutina nopērkot kaut ko no apģērba vai reizēm vienkārši, kad viņam šķiet, ka sen nav neko tērējis - iedod man naudu tāpat vien :) Manā pārziņā ir pārtika un saimniecības preces + mans telefona rēķins. Kosmētikā es tērēju max 20 EUR mēnesī tā kā to pat nejūtu un apģērbu pērku ik pa 3-4 mēnešiem, bet tad tā visu no A-Z. Un visu, kas paliek pāri - nākamajā algas dienā uz krājkontu.

Un ja kādam šķiet, ka ar bērniem izdevumi aug - mūsu gadījumā - pirms bērna dzīvojām no algas līdz algai, bet šobrīd, kad tūlīt jau otrais būs klāt, tērējam stipri mazāk kā iepriekš un pirkumus vairāk analizējam un pārdomājam un rezultātā vēl iekrājam.

Piekrītu pēdējā lappusē izteiktai domai, ka autorei jāpārskata savi tēriņi, nu nav jāpērk zābaki par tādu summu, ja nevari to atļauties, tāpat arī visi manikīri nav pirmās nepieciešamības preces, vari pati to darīt pa mazākām naudiņām. Tas pats par pusdienām darbā.

Protams, vīrietis varētu panākt pretim, bet mazums - varbūt viņam visi tavi manikīri ir mazsvarīgi, savu naudu tādām muļķībām netērē, bet krāj? Piemēram, sava mājokļa iegādei? Arī viens no variantiem.

gaidu, kad autore uzrakstīts, kas tur beigu beigas notika

Vispār jā, iespējams vīrietim pašam ir savs mērķis, kuram viņš krāj naudu. Un būtībā viņam nav no tā jāatsakās tikai tādēļ, ka viņa draudzene vēlas turpināt katru mēnesi iet pie manikīra, pedikīra un uz solāriju.

Es samaksāju savu telefona rēķinu, savus skaistumkopšanas preču izdevumus un pārtiku brīžos kad es eju uz veikalu. Pārējo draugs. Apģērbu katrs pērkam pats.

Ir tādi vārdi - pieticība un taupība lai cik tas dīvaini neliktos.

Ir bijuši brīži, kad es aizdomājos par savu vientuļo dzīvesveidu. Materiālā puse ir salīdzinoši nokārtota, no mežonīgā jauniešu vecuma ar daudz maz izaudzis, tad mēdz parādīties vēlme pēc kādas nopietnākas blakus, bet palasot šos naudas kāros tekstus radās sajūta, ka drauga loma ir principiāli noņemt finansiālās saistības un sapratu, cik labi man patiesībā šobrīd ir.

Paldies Jums, meitenes, bez sarkasma pilnā nopietnībā - no sirds paldies!

nav sadales,visu maksā viņš,es dažreiz nopērku pārtiku,tā teikt-nauda kopīga. :)

Katru mēnesi 15 eiro kosmētikai, 20 solārijam, 45 kredītam, 40 telefonam, 60 pusdienām darbā, 20 manikīram... Autore pati ir sagrābusies vairāk izmaksu, nekā spēj pavilkt. Priekš kam tik dārgs telefons, ja nav pat ziemas zābaku? Turklāt vēl arī kredīts jāatmaksā. Un neskatoties jau uz šo visu - 60 eiro par pusdienām darbā... wow! Dāma vienkārši tērē naudu bez jēgas, te nav vārdam vietas. Vīrietis varbūt arī īsti taktiski nerīkojas, taču šādas izšķērdības priekšā viņa netaktiskums klusi pazūd bekgraundā.

Nu gan baigās izmaksas. Kas ir 60 EUR par pusdienām?! Tie ir 3 EUR dienā, kas, manuprāt, ir ļoti lēti.
Bet piekrītu vīrietim, ka autorei vajadzētu labāk apmaksātu darbu.

Mums tā interesanti, bet neieslīgstot detaļās:

Atrodoties ārzemēs savu telefona rēķinu maksāju pati, maksāju īri, daļu komunālo maksājumu, ja tādi ir, pārtikas maksājumus dalam - citreiz 50/50, citreiz es maksāju 1/3, citreiz viņš apmaksā, tad citā reizē es apmaksāju.
Sev nepieciešamās higēnas preces, skaistumkopšanas lietas u.c. apmaksāju pati. Kopējās higēnas preces dalīti.
Apģērbu, apavus, gadžetus, grāmatas utt pērku pati, bet ir reizes, kad viņam kaut kas iepatīkas un draugs man to nopērk, vai dažreiz pierunā un tad es pusi no summas apmaksāju.
Izklaides vairāk apmaksā viņš, pa retam es.
Kafeinīcas/ restorāni/ bāri - kādu reizi viņš, kādu es, pa retam dalīts rēķins.
Ja ejam uz kādu dārgāku restorānu, tad pārsvarā rēķinu apmaksā draugs.

Esot LV:
Manu telefona rēķinu apmaksā draugs, ja esmu pie viņa, pa retam nopērku pārtiku.
Īri, komunālos nemaksāju
Pārējais neatšķiras.
Sadzīves preces (dzīvoklim) vairāk viņš pērk. Īsti kopā nedzīvojam. Ja atrodamies vienā vietā, tad bieži esam kopā, bet tā officiāli ievākusies neesmu. (Tas mans lēmums)

Pelnam abi. Viņa ienākumi ir lielāki par maniem.
Neesam precējušies, bērnu nav.
Lielākoties varu sevi uzturēt pati, kas mani priecē.
Negribētu sēdēt uz kakla.
Ja pa retam nepieciešams - aizņemos un pēc laika atdodu.
Lielākoties atrodos ārzemēs.


Autorei - tev vajag izrunāties ar savu draugu.

Es arī pasmīnēju par tiem 60 EUR. Ja pieņem, ka mēnesī ir 20 darba dienas, tad 3 EUR dienā galīgi nav daudz. Un tie ieteikumi pārplānot savus tēriņus (runāju konkrēti par šo situāciju) ir pilnīgi garām. Sanāk, ka autores pienākums šajās attiecībās ir apmaksāt savu eksistenci, aizmirstot par jebkādu sievišķīgu sevis palutināšanu, kamēr vīrietis dzīvo cepuri kuldams. Autore nepelna nemaz tik mazu algu, lai nevarētu atļauties mēnesī arī ko sev!

pusdienas var arī par 2 euro un var arī par 10euro paēst. Manikīru var taisīt salonā vai arī mājās pati.

Patīk Brandona komentārs.

mums viens maks uz abiem, saņemam savas algas uzreiz maksājam visus rēķinus un nopērkam to kas vajadzīgsm pārējo naudu liekam kopīgajā makā un ņemam katrs cik vajag un kad vajag utt par lielākiem pirkumiem informējam viens otru, par mazajiem, partiku utt neatskaitamies :D tā mums ir bijis jau kopš pirmās dienas - abus apmierina

Es arī pasmīnēju par tiem 60 EUR. Ja pieņem, ka mēnesī ir 20 darba dienas, tad 3 EUR dienā galīgi nav daudz. Un tie ieteikumi pārplānot savus tēriņus (runāju konkrēti par šo situāciju) ir pilnīgi garām. Sanāk, ka autores pienākums šajās attiecībās ir apmaksāt savu eksistenci, aizmirstot par jebkādu sievišķīgu sevis palutināšanu, kamēr vīrietis dzīvo cepuri kuldams. Autore nepelna nemaz tik mazu algu, lai nevarētu atļauties mēnesī arī ko sev!

Ahahahaha! Par šo es labi nosmējos! Domu gājiens pilnīgi atrauts no realitātes cilvēkam. Solāriji, manikīri un pedikīri, frizieri, telefoni par 40 eiro mēnesī, restorāni, sporta zāles utt. tagad skaitās 'eksistences nodrošināšana', un tām, kas visus šos pakalpojumus izmanto, nav dzīvē pilnīgi nekādas sevis lutināšanas un neko viņas neatļaujas sev! Kādas pieticīgas svētās! Nedod dievs dzīvi tik skaudros apstākļos!

Sanāk, ka autores pienākums šajās attiecībās ir apmaksāt savu eksistenci

Jā, apmaksāt savu eksistenci ir ikkatra paša pienākums. Ja kāds par tevi apžēlojas un visu apmaksā, tad vari būt pateicīga, nevis brūc cilvēkiem virsū ar kaut kādām fantāzijām, ka tas lūk ir viņu pienākums - uzturēt tevi pie dzīvības, ar jumtu virs galvas un ēdienu ledusskapī. Tici vai nē, bet neviens tev nav absolūti neko parādā. Ja nespēj pati savām iegribām naudu nopelnīt, tad jāiztiek bez.

230 = komunālie + internets + tv + īre, viņam pārskaitu 230 eur, nemaksāju pati reeķinus.

ītais vnk apbrīnojami - vecim 2x lielāka alga, un autore pārskaita viņam vēl pusi no savas 2x mazākās.
Man liekas tam draugam ne tikai vajadzētu nomaksāt visus maksājumus, bet tos 230 pārskaitīt raksta autorei, nevis otrādi...

Par īri, komunālajiem maksā viņš. Tas ir pagaidām, kamēr alga pārbaudes laikā ir mazāka. Pēc tam arī es gribu kaut cik piedalīties. Par sevi maksāju es visu. Man nepatīk kādam jautāt, lai maksā manus rēķinus vai dod naudu man pusdienām, ja es pati pelnu. Ne jau draugam ir jābūt tam zirdziņam, kurš rukā un par visu maksā, arī manus izdevumus, kamēr es savu notrallinu. Pagāšreiz es samaksāju par internetu+tv, bet tie ir tikai 15 eur. Pārtiku pērkam kā kuru reizi, lielākoties es.

Ja es zinu, ka es nevaru atļauties kādus apavus vai apģērba gabalu, es pat viņu nelaikoju, lai vēlāk nebūtu jācīnās ar kārdinājumu.
Kā arī izvairos no liekiem pakalpojumiem, ko varu veikt pati- manikīrs, pedikīrs.

kas tur beigās iznāca no tās sarunas?

Pārlasīju vēlreiz savu komentāru un neredzu absolūti nekā smieklīga un atrauta no realitātes. Drīzāk izklausas, ka komentāra autorei pašai ir kaut kāda sāpe, ja tik uzbrūkoši jāmēģina klaču forumā pierādīt sava neapgāžamā patiesībiņa :)

Mūsu ģimenē ir šāds modelis- vīrs pelna vairāk un ir uzņēmies lielāko daļu maksājumu, savukārt, es audzinu mazuli, piestrādāju un nedaudz jau esmu sākusi pelnīt ar savu hobiju. Mans obligātais maksājums ir par aukli, kultūras pasākumi un nedaudz pārtika. Un, jā, es sevi atļaujos lutināt bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem! Es neapmeklēju solāriju un pusdienas ņemu līdzi, savukārt, manam hobijam mēnesī tiek tērētas līdzīgas summas. Vīrs to redz un atbalsta manu uzņēmību.

Es tiešām nesaprotu šādas situācijas. Pareizi daartz uzrakstīja- vecis iekasē pusi no draudzenes algas, kamēr pats pelna uz pusi vairāk!

Vispār jā, iespējams vīrietim pašam ir savs mērķis, kuram viņš krāj naudu. Un būtībā viņam nav no tā jāatsakās tikai tādēļ, ka viņa draudzene vēlas turpināt katru mēnesi iet pie manikīra, pedikīra un uz solāriju.

+++
turklāt 580 eiro nav nemaz tik liela alga, lai algas dienā pirktu zābakus pa 100 eiro.