Šitas no tēmas "Laimīgs būs A, jo tevi aprecēs B". Es vienmēr šādos gadījumos esmu izvēlējusies brīvību. Kāpēc? Jo, ja ir divi puiši, tātad, abos kaut kas trūkst. Kāpēc man būt kopā ar kādu, kurā nav viss tas, ko esmeklēju? Kad atradīsi puisi, kurš tev liks smaidīt, un tev nebūs vēlmes vazāties apkārt, tad arī viss būs ok.
Par to sms'ošanu... nu normāla parādība labās, tuvās attiecībās. Ir gan manai tantei tā, ka vislaik ar vīru sarakstās, ja nav mājās ilgāk par dienu. Arī pati ar draugu vakaros sarakstamies, ja neesmu mājās vai viņš nav. Jā, pusaudžu gados jau tas bija 24/7, bet kaut kā nav mainījies.